„Man sagādāja patiesu prieku mans darbs un daudzie cilvēki, kurus esmu saticis dažādās divīzijas daļās, un es nolikšu savu atbildību ar lielu pateicību Dievam un saviem kolēģiem. Man no tiesas pietrūks draudzīgo attiecību mūsu darbavietā, kas, manuprāt, ir ļoti unikālas un dārgas. Lai Dievs svētī jūs visus un savu darbu šajā pasaules daļā!” sacīja dr.Viklanders.
Savā īsajā paziņojumā viņš turpināja: „Šī gada jūlijā apritēs 19 gadi kopš esmu strādājis divīzijā, un septembrī es sasniegšu vecumu, kurš ir tālu aiz pensionēšanās vecuma. Esmu ļoti pateicīgs Dievam par svētībām, kuras esmu saņēmis, par daudzām lietām, ko esmu iemācījies, īpaši par brīnišķīgo komandu, kas ir manā divīzijas administrācijā un ūnijās, un citos divīzijas laukos. Ir labi, ka es varēšu vairāk laika pavadīt ar savu ģimeni, un ir daži interesanti grāmatu un Bībeles izpētes projekti, kuriem gribu pievērsties, kad došos pensijā. Esmu runājis ar Ģenerālkonferences vadītāju Tedu Vilsonu par šo jautājumu, un viņš parūpēsies, lai tiktu ievēlēts nākamais vadītājs.”
Pirms kļūšanas par divīzijas vadītāju, dr.Viklanders bija Ekebiholmas skolas direktors Zviedrijā, kā arī Zviedrijas ūnijas izpilddirektors un prezidents.
Kā raksta Komunikācijas daļas vadītājs Miroslavs Pujičs, 19 gadu laikā dr.Viklanders ir atklājis sevi kā labu vadītāju. Viņa dedzība, entuziasms un nodošanās draudzes misijai, lai iepazīstinātu ar Dievu cilvēkus izaicinājumu pilnajā sekulārajā reģionā, kāds ir daudzajās divīzijas valstīs, ir iedvesmojusi baznīcas vadītājus visos administratīvajos līmeņos. Viņam ir reta spēja apvienot spožo akadēmisko intelektu ar praktisko apgaismību, kas ir ļoti nepieciešami veiksmīgam vadītājam.
Kamēr Bertils Viklanders vadīja divīziju, tā divas reizes piedzīvoja teritoriālas izmaiņas. Un dr.Viklanders spēja nodrošināt stabilu vadību šo pārmaiņu laikā, palīdzot divīzijai pārskatīt savu vīziju un mērķus, saglabājot uzmanības fokusā Dieva misijas darbu.
Avots: ANN
