Café Church viesojas Siguldas draudzē

Pirms kāda laika Kafejnīcas draudze saņēma aicinājumu doties uz Siguldas draudzi, lai arī viņi varētu baudīt kaut ko no Café Church gaisotnes. Runāts — darīts!

Devāmies uz Baznīcas ielu (norunāto tikšanās vietu, lai visi kopā varētu braukt uz Siguldu). Rīts bija kluss, pelēks, nedaudz drūms. Pat Rīgas ielas šķita neparasti tukšas un klusas. Tik neierasti! Arī noskaņojums bija līdzīgs kā šis rīts.

Daļa jauniešu brauca ar vilcienu, citi ar automašīnām. Ierodoties Siguldā, mūs sagaidīja draudzes jaunieši, kas iepazīstināja ar skaistajiem dabasskatiem Siguldā: Gauja, Turaidas pils šļūdonis, Gūtmaņa ala, Blusu ala. Koka kāpnes paņēma daļu spēka un enerģijas, jo, uzsākot pastaigu, bija jānokāpj vairāk par 400 pakāpieniem. Tas šķita tīrais nieks. Pastaigai veltījām apmēram 4 stundas. Atceros, ka kāds no jauniešiem bija teicis: “Ko Siguldā tik agri darīt?” Bet laiks tik ātri aizritēja, ka pēc apmēram 15 km garās pastaigas pietrūka laika, un tādēļ vajadzēja pielikt soli, lai laicīgi nonāktu draudzes telpās. Tas nemaz nebija viegli, jo atpakaļ ceļā atkal nonācām pie kāpnēm, pa kurām tagad vajadzēja uzkāpt! Tā bija mūsu fiziskās izturības pārbaude.

Ierodoties Siguldas draudzes telpās, mājinieki mūs sagaidīja ar mielastu, kas šķita gluži laikā. Vēderi bija tukši, bijām izslāpuši un noguruši. Bet pēc maltītes spēki atjaunojās, un arī laiks tuvojās brīdim, lai sāktos pasākums.

Egita Kubliņa vadīja diskusijas, sākumā iepazīstinot gan mājiniekus (kuri pastāstīja par sevi to, kas katram sevī patīk), gan viesus, proti, mūs. Diskusijas tēma bija par cilvēka vērtību Dieva acīs un sātana acīs, cilvēka pašapziņu un tās celšanu. Arī Dzintars Geide teica savu uzrunu. Uzstājās jauniešiem iemīļotā grupa ‘‘2 TIE’’, kas priecēja ar savām dziesmām. Pārsteigumu sagādāja Dzintara Brieža vadītā teātra trupa “Kristīgie akrobāti” ar izrādi “Lēmums” (sižets par skolnieci, kura sarunājoties ar savu mīļāko lellīti, patiesībā sarunājas ar sātanu un dēmonu. Viņš cenšas pārliecināt meiteni, ka viņai, lai atgrieztos pie Dieva, ir milzum daudz laika. Bet patiesībā…) Pārdomu pilni taču priecīgi nodziedājām kopīgu pateicības dziesmu, izskanēja pateicības lūgšana. Un pēc labi padarīta darbiņa devāmies mājās.

Lai gan diena iesākās klusi, skumji, nedaudz vientuļi, Dievs to pārvērta par prieka un svētību pilnu dienu.