Lieldienas “Žēlsirdības centrā”

Nu jau par stabilu tradīciju ir kļuvusi dažādu svētku svinēšana kopā ar draugiem Līvānu “Žēlsirdības centrā”. Kur notiek svinēšana? Turpat centra bezmaksas virtuves telpās. Mums ir īpaši svētku galdauti, sveces, un jau tā mājīgā telpa kļūst moderna un svinīga.

Šoreiz 31. marts bija kopā sanākšanas diena Lieldienās bezmaksas virtuves atbalstītājiem un uzturētājiem. Pateicoties kopējai sadarbībai ar mācītāju Dzintaru Geidi, viņa entuziasmam un Dieva dotajai spējai uzrunāt un komunicēt ar cilvēkiem, virtuvi uzturošie pilsētas uzņēmēji kopš pagājušā gada nogales ir sākuši ierasties centrā kopā ar savām ģimenēm.

Uz šīm Lieldienām kopā sanāca viena daļa uzņēmēju ģimeņu un mani draugi. Tā nebija tikai omulīga pasēdēšana vai nebeidzamo bezmaksas virtuves problēmu risināšana.

Lieldienu uzrunu uzņēmējiem teica SDA Latvijas Draudžu savienības prezidents Viesturs Reķis, turot rokās un citējot Bībeli. Un līdz ar šo uzrunu ienāca cita gaisotne, tā, kura rodas no Kristus pagodināšanas, no Viņa ielūgšanas mūsu vidū un ko paši sanākušie apzīmēja kā ļoti sirsnīgu un brīvu. Man atlika tikai apbrīnot Viestura Reķa spēju pāris stundu laikā iejusties un saprasties ar virtuvi uzturošiem uzņēmējiem. Iepriekšējās sanākšanās muzikālo pusi uzturēja Rīgas kafejnīcas draudzes dziedātāji, kuri, nežēlojot sevi un savu laiku, atspurdza no Rīgas. Paldies jums, ko esmu palikusi parādā, jo centrs no jūsu uzstāšanas ir bijis tikai ieguvējs.

Šoreiz viņus aizvietoja Tomsonu kvartets, kas arī tika atzīts par labu esam. Nu ko, centra bezmaksas virtuvi uzturošie uzņēmēji ir iedraudzējušies un sapazinušies ar mācītājiem Dzintaru Geidi un Viesturu Reķi, tāds fakts nu ir noticis. Lai Dievs jūs svētī ar iespējām un radošu attieksmi iegūtos paziņas apciemot un uzturēt attiecības arī turpmāk.

“Žēlsirdības centrs” ir visai saviesīga iestāde. Man jāsaka, ka visas pilsētas struktūras sirsnīgi piedalās visā, ko organizē centrs. Nekur un ne reizi, vēršoties ar uzaicinājumu padziedāt, spēlēt, kaut ko noorganizēt zupas virtuves bērniem, neesmu saņēmusi atteikumu, un reizēm ir bijis pašai jābūt uzmanīgai ar uzaicinājumiem, jo sanākušie ir ar tik pilnām programmām, ka vienkārši nevar visu vairs uztvert. Tāpat ik pa brīdim kāds kaut ko ir sagatavojis bērniem un nāk uzstāties, sapazīties, arī uzņēmēji kādreiz iegriežas pasēdēt, parunāt. Man kā šīs iestādes vadītājai nekad nav bijis jākrīt ceļos un jālūdzas, lai kādu piedabūtu nākt pie mums ciemos. Gribu pateikties Dievam par visu to labo, kas saistās ar šo iestādi.