Kā top jaunais Bībeles tulkojums?

Latvieši var būt pateicīgi Dievam, ka jau vairāk nekā trīssimt gadus mēs varam lasīt Bībeli latviešu valodā. Gadu gājumā pirmais Bībeles tulkojums ir ticis labots, un jau pats Ernests Gliks, kad bija pabeidzis tulkojumu, sacīja: “Tikai tagad es saprotu, kā jātulko Bībele”, un šo darbu vajadzētu sākt no jauna. Tādēļ 1990. gados Latvijas Bībeles biedrība (turpmāk LBB) strādāja pie esošā Bībeles teksta labojumiem, un tā tapa tā sauktais revidētais Bībeles izdevums. Tieši tajā laikā arī kļuva skaidrs, ka vajadzētu Bībeli pārtulkot pilnīgi no jauna. Tāds darbs prasa daudz laika un arī līdzekļus. Neliela piebilde — Zviedrijas Bībeles biedrība savu pēdējo tulkojumu sagatavoja 25 gadu laikā, un to pilnībā finansēja valsts. Saņēmusi Apvienotās Bībeles biedrības atbalstu, jau esošā darba grupa, kas strādāja pie revidētā Bībeles teksta, 1995. gada vēlā rudenī saka darbu pie jauna Bībeles tulkojuma.

Tātad kāds no seno valodu speciālistiem pārtulko Bībeles grāmatas tekstu un to iesniedz tulkošanas komisijai, kurā ir citi ebreju vai grieķu valodas speciālisti, arī teologi un latviešu valodas speciālisti. Viņi padarīto kopīgi izvērtē, un top jaunā tulkojuma variants. Ar šādiem variantiem mums ir iespēja iepazīties. Jaunā Derība ir pieejama pilnībā, jo ir izdoti “Evaņģēliji un Apustuļu darbi” un “Jaunās Derības vēstules un Jāņa Atklāsmes grāmata”, kā arī no Vecās Derības “Vecās Derības poēzijas grāmatas”. Šie izdevumi vēl nav pilnīgs jaunais Bībeles tulkojums, bet gan piedāvājums plašākai auditorijai lasīt, izvērtēt un iesniegt savus atzinumus par šo tulkojuma variantu.

Pašreiz tulkošanas darbs pie visas Bībeles ir pabeigts šādā starpvariantā. Darbu turpina starpkonfesionālā komisija, kurā ietilpst dažādu kristīgo konfesiju eksperti un valodnieku grupa, lai kopīgi pieņemtu galīgo tulkojuma variantu. Šajā komisijā kā ebreju valodas eksperts no mūsu draudzes piedalās Īzaks Kleimanis, un kā grieķu valodas eksperts Viesturs Reķis. Tādēļ liels lūgums: lasiet šos izdevumus un iesniedziet viņiem savus ieteikumus, lai viņi atkal varētu sagatavot iesniegumus LBB. Jau pusgadu divas reizes mēnesī notiek šādas komisijas sēdes, kurās izvērtē iesniegtos priekšlikumus, tajā skaitā arī no mūsu draudzes. Šāds darbs turpināsies vēl ilgāk nekā gadu, jo tas nav viegli. Dažkārt lai izvērtētu vienu vārdu vai domu, mēs pārrunās pavadām pat vairāk nekā stundu. Mēs visi varbūt nevaram izvērtēt, bet mēs visi varam aizlūgt par šo darbu. Aicinu katru domāt un aizlūgt, lai Dieva dotā gudrība ir ar šo darbu, jo es ticu un esmu par to pārliecināts, ka aiz šī jaunā Bībeles tulkojuma stāv pats varenais Dievs.

Esmu pateicīgs Dievam, ka mums būs iespēja lasīt Bībeli dažādos tulkojumos, kas dos dziļāku Dieva Vārda izpratni, jo tiek meklēti labākie varianti, lai izteiktu dziļo nozīmi mums saprotamā valodā. Neizbēgami, ka katrs tulkojums reizē ir arī neliels skaidrojums, jo seno, lakonisko valodu nav iespējams tulkot vārds vārdā. Piemēram, ebreju valodā Ps. 106:12 izteikts ar četriem vārdiem, Glika oriģinālā lietoti 10 vārdi, 1965. gada izdevumā — 12 vārdi, bet Vecās Derības poēzijas grāmatas izdevumā — 8 vārdi. Tad kurš variants būs pareizais? Visi, jo katram laikam līdzi mainās arī valoda un izteiksmes veids.

Es vēlreiz uzsveru, būsim pateicīgi Dievam par katru tulkojuma variantu, jo tāpat kā Dievs caur nepilnīgiem cilvēkiem nodeva Savu Vārdu pasaulei, caur dažādiem līdzekļiem saglabāja To neskartu līdz mūsu dienām, Dievs arī vada katru jauno tulkojumu. Darbojoties jau gandrīz desmit gadus, LBB esam piedzīvojuši reālu Dieva iejaukšanos un vadību mūsu darbā. Īpaši spilgti Dieva vadība atklājās, sākot šo jauno Bībeles tulkojumu. Par to esmu liecinājis, bet gribu vēlreiz to atkārtot, un lai atvaino tie, kas jau ir dzirdējuši.

Tātad 1996. gada marta sākumā, kad jau bijām iesākuši darbu pie tulkojuma, Latvijas Bībeles biedrībā ieradās mūsu kolēģi no Zviedrijas. Tā bija šķietami nejaušība, ka tajā dienā biju Rīgā, biedrībā, jo parasti šāda tikšanās notiek starp darbiniekiem, ne valdes līmenī. Sagaidot Zviedrijas pārstāvjus, mani uzaicināja sacīt apsveikuma vārdus. Dievs deva īstos vārdus pasacīt īstā laikā un īstiem cilvēkiem. Pateicos viņiem kā zviedru tautas pārstāvjiem, kura mums palīdzēja tikt pie pirmās Bībeles latviešu valodā. Viņi bija pārsteigti un neizpratnē. Tad paskaidroju, ka toreiz, pirms 300 gadiem, kad Ernests Gliks tulkoja Bībeli latviešu valodā, mēs bijām Zviedrijas pakļautībā, un tā laika karalis atbalstīja un finansēja pirmo tulkojumu, piešķirdams 7500 dālderus. Tad Dievs lika teikt tālāk: “Varbūt šis karalis, kurš pašreiz valda, var sponsorēt šo tulkojumu, pie kura esam ķērušies.” Pēc divām nedēļām saņēmām lielāko Zviedrijas laikrakstu, un pirmā lappusē lasām — Zviedrijas karalis dāvina latviešu Bībeles tulkojumam 7500 kronas. Tas nebija viss. 30. aprīlī karalis svinēja 50 gadu jubileju un aicināja zviedru tautu apsveikt savu karali, dāvinot naudu, kura tiks novirzīta mūsu tulkojumam. Šo ziedojumu vākšanas akciju paveica Zviedrijas Bībeles biedrība, un tā mūsu projektam ienāca vēl 500000 zviedru kronas. Katru gadu no karaļa līdzekļiem šis fonds tiek papildināts. Slava Dievam! Dievs rūpējas par Savu Vārdu.

Esmu pateicīgs katram, kas atbalsta Latvijas Bībeles biedrības darbu, gan dodot Bībeles tulkojumam, gan arī piedaloties citās LBB ziedojumu piesaistes akcijās, lai atbalstītu cilvēkus, kas vēlas lasīt Bībeli, bet nevar iegādāties. Pateicoties jūsu atbalstam, LBB pēdējos gados par jūsu ziedojumiem ir izplatījusi Bībeles un grāmatas par Bībeli vairāk nekā 25000 eksemplāros. Lai Dievs svētī mūsu kopējo darbu!