Ernesta Glika dienas Alūksnē

Ernestam Glikam — 350 gadi

Jau vairākus gadus Alūksnē maija mēnesī atzīmē Glika dienas. Tām rūpīgi gatavojas visi — skolās ansambļi, rajona kori gatavo muzikālas programmas, kuras atskaņo īpašos Glika piemiņai veltītos dievkalpojumos visās rajona baznīcās un skolās, bet īpašs svētbrīdis katru gadu tiek noturēts pie Glika ozoliem — vietā, kur dzīvoja un strādāja, tulkoja Bībeli Ernests Gliks. Pabeidzis tulkot Jauno Derību, viņš iestādīja vienu ozolu, un otru ozolu — Vecās Derības piemiņai. Šodien šie ozoli ir liecinieki paveiktajam darbam, un pie ozoliem ir arī piemiņas akmens ar uzrakstu: Glika ozoli — 1685 –1689.

Šajā gadā tiku uzaicināts piedalīties Glika dienās Alūksnes ģimnāzijā, kura nosaukta E. Glika vārdā. Bija rūpīgi sagatavota programma ar nolūku bērnus vadīt tuvāk Jēzum.

Nākošā dienā, 3. maijā, biju aicināts vadīt dievkalpojumu Apekalna luterāņu baznīcā, kur garīgās dziesmas skandēja apkārtējo skolu un pagastu vokālie ansambļi. Pēc dievkalpojuma visi devāmies uz netālo bijušās Glika dibinātās skolas vietu, kas bija paredzēta zemnieku bērniem. Vēl tika dibinātas skolas Alūksnē un Zeltiņos, kur ne tikai mācīja bērniem lasīt un rakstīt, bet arī sagatavoja nākošos skolotājus, kas pie baznīcām dibināja līdzīgas skolas.

4. maijā biju aicināts organizēt un vadīt svētbrīdi pie Glika ozoliem, kur kalpoja vietējo draudžu mācītāji, kā arī klātesošos uzrunāja pilsētas domes priekšsēdētājs Guntars Bērziņš. Priecājos, ka cilvēki ir ieinteresēti šajā pasākumā, jo uz Glika dienām bija ieradušies klausītāji pat no Bauskas, pilns autobuss, kas ar dziļu interesi klausījās un noslēgumā uzdeva daudz jautājumu par Gliku.

Varbūt tādēļ arī līdzdalīšu Ernesta Glika biogrāfiju:

E. Gliks piedzima 1652. gadā Vācijā, Vetinas pilsētā Magdeburgas provincē mācītāja ģimenē. Pabeidzis studijas Vitenbergas un Leipcigas augstskolā, iegūdams teoloģisko un pedagoģisko izglītību, viņš 21 gada vecumā dodas uz Latviju. Šajā ceļojumā bija Dieva vadība, jo kopā ar viņu uz Latviju devās arī Johans Fišers, kam bija uzticēts vadīt garīgo dzīvi Latvijā. Viņi kļuva draugi, un vēlāk Fišers atbalstīja Glika ieceri tulkot Bībeli. E. Gliks savā autobiogrāfijā raksta: “Pirmais trūkums, ko ar savām jaunām un tomēr Dieva godam kalpot gribīgām acīm ieraudzīju, ierodoties šai zemē, bija, ka latviešu baznīcai nav Bībeles un ka tādēļ dievkalpojumi šai valodā ir visai nožēlojamā stāvoklī. Tas mani mudināja šo latviešu valodu ar Dievam dotu stingru solījumu pamatīgi izpētīt un to pilnīgi apgūt.”

Pēc tam viņš dodas uz Vāciju pie seno valodu speciālista Ekkarda un vairākus gadus mācās ebreju un grieķu valodu. 1680. gadā E. Gliks atkal ir Latvijā un no 1681. gada strādā Alūksnē, un sāk tulkot Bībeli, darbodamies arī kā Kokneses iecirkņa prāvests. 1683. gadā dibina skolas Alūksnē, Zeltiņos un Veclaicenē — Apekalnā. Viņš tulko un izdod arī citas grāmatas. 1702. gadā Alūksni iekaro krievu karaspēks un Gliku aizved gūstā uz Maskavu, kur viņš atrod izglītības darba atbalstītāju, Krievijas ķeizaru Pēteri I. Arī Maskavā E. Gliks sāk dibināt skolas, bet drīz — 1705. gadā mirst. Viņa kapa vieta nav zināma.

Glika lielais darbs tika padarīts, pateicoties Dieva vadībai un tam, ka Dievs iespaidoja tā laika Zviedrijas karali, kas finansiāli atbalstīja Bībeles tulkošanas darbu, piešķirdams 7500 dālderus.