Kristieši politikā

Latvijas Pirmā partija piedalīsies Saeimas un, šķiet, arī valdības darbā. Pēc neveiksmes 7. Saeimas vēlēšanās Latvijas kristieši atkal atgriežas politikā. Pagājušajā mēnesī jūs iepazīstinājām ar pārējo Saeimā iekļuvušo un dažu neiekļuvušo partiju pārstāvju viedokļiem par baznīcas un valsts attiecībām. Šomēnes uz interviju aicinājām Latvijas Pirmās partijas pārstāvi, Kristīgā radio klausītājiem labi pazīstamo mācītāju, turpmāk arī deputātu Pauli Kļaviņu. Šoreiz saruna par nākotnes plāniem un uzdevumiem pēc vēlēšanām.

— Jūs (Latvijas Pirmā partija) tagad esat ievēlēti Saeimā. Kas ir jūsu pirmie uzdevumi, kuri būtu jāīsteno?

Vispirms jāievēl Ministru kabinets. Pēc tam sāksies darbs pie likumiem. Lai to spētu, tiek izveidotas deputātu komisijas dažādām valsts darba nozarēm, kuru ir nedaudz mazāk nekā ministriju. Katras komisijas deputātiem samērā īsā laikā jāiepazīstas un jāpārzina visi šīs nozares likumi. Tad var sākties darbs pie jaunu likumu izdošanas, pastāvošo papildināšanas vai labošanas, visas likumu sistēmas sakārtošanas, lai nebūtu savstarpēju pretrunu un neskaidrību. Likumdošanas darbs prasa iedziļināšanos ne tikai attiecīgās nozares problēmās, bet arī to sakarībā ar visām sabiedrības vajadzībām. Darbs komisijās prasa lielāko laika daļu, un ja deputāts grib kvalitatīvi strādāt, viņam nemitīgi jāpapildina zināšanas gan teorētiskā plāksnē, gan praktiskā saskarē ar cilvēku dzīves apstākļiem visā valstī. Likumdevēju uzdevums ir izsakāms šādā definīcijā: pārzināt iedzīvotāju vajadzības un taisnīgi saskaņot dažādo grupu intereses — lai nevienai grupai nav īpašu privilēģiju uz kādas citas grupas rēķina, bet lai valda sociāls taisnīguma un solidāra nastu sadale vājāko sabiedrības locekļu cilvēkcienīgas dzīves garantēšanai.

Pirmie uzdevumi būs šādi: Salauzt kontrabandas sistēmu, reformēt Valsts ieņēmumu dienesta un muitas iestāžu darbību, uzsākt radikālu korupcijas apkarošanu, “atdzīvināt” visu tiesībsargājošo sistēmu. Šie pasākumu pārtrauks zaudējumu palielināšanos valsts budžetā, un tas ir priekšnosacījums, lai būtu līdzekļi citu spiedīgāko vajadzību apmierināšanai.

— Vai, jūsuprāt, jūsu partija būs vienota savos mērķos un to sasniegšanā?

Nav pazīmju, ka mūsu partijai draudētu šķelšanās, jo tās biedri neuzskata politiku kā darbu sevis labā, bet gan kā iespēju kalpot savai tautai. Visiem, kas kandidēja uz Saeimu un ir ievēlēti, bija savas nodrošinātas darba vietas un daudz vieglāka dzīve, nekā to sola darbs politikā.

— Savulaik Kristīgā partija KDS izjuka. Kas bija iemesls un kas jādara, lai tas neatkārtotos?

KDS pastāv vēl šodien, tikai tās darbība ir tiktāl samazinājusies, ka no ārpuses to pat grūti pamanīt. Iemeslu šādai virzībai ir vairāk nekā viens, un to izklāsts varētu pildīt grāmatu ar 100 lappusēm. Galvenais iemesls ir kristiešu niecīgais skaits Latvijā un daudzu atturēšanās no piedalīšanās valsts veidošanā — kaut vai tikai tā piedalīties, ka padomātu par veidu, kā atrast savus pārstāvjus atbildīgam likumdošanas darbam, ka padomātu, par ko balsot.

— Valdību veido koalīcija. Ir zināms, ka dažos jautājumos (piemēram, jautājumā par abortiem) viedokļi ir atšķirīgi. Kā jūs pārliecināsit savus partnerus un sastrādāsities?

Mēs centīsimies, bet nevaram garantēt, ka savus partnerus par kaut ko pārliecināsim. Ikviena jautājuma risināšanai dažādo partiju deputāti orientējas pie tās sabiedrības daļas vēlmēm, kas viņus atbalstīja un ievēlēja Saeimā. Viņiem jāpārstāv attiecīgā elektorāta viedoklis, kas parasti nevar būt atšķirīgs no deputāta personīgā viedokļa. Līdz ar to rezultātu kāda jautājuma izšķiršanā nosaka ievēlēto tautas pārstāvju skaitliskās proporcijas. Kurus tauta ir gribējusi, tos tā ir ievēlējusi un saņems pretī viņu darbu.

— Pēc vēlēšanām LPP pārstāvji pauda, ka varētu palikt arī opozīcijā. Vai opozīcijā ir iespējams īstenot tos mērķus, kuri ir nosprausti?

Opozīcijā nevar gandrīz neko īstenot. Vienīgi tādos gadījumos, kad pozīcijas lēmumi ir tik krasā pretrunā ar sabiedrības interesēm, ka ir iespēja griezties pie tautas ar referenduma ierosināšanu, un, ja tauta referendumu atbalsta, ir iespējams nelabvēlīgo pozīcijas lēmumu apturēt. Citādas iespējas nav, jo pozīcijai ir balsu vairākums un tā var pieņemt jebkuru lēmumu, ar opozīciju nerēķinoties. Lai izšķirtos par sadarbību ar citām partijām vai par palikšanu opozīcijā, ir jāapsver, ko var iegūt un ko var zaudēt. Nekādā ziņā mēs nedrīkstam nodot taisnīguma un godīguma principus, nevaram piedalīties slēptu un negodīgu interešu atbalstīšanā.

— Septītās dienas adventistu draudze ir viena no retajām, kas saglabāja neitralitāti un nekļuva jūsu atbalstītāji. Kā jūs to vērtējat?

Ja neitralitāte nozīmē nepiedalīšanos vēlēšanās, tad ir notikusi atsacīšanās no iespējas iecelt likumdošanas darbā tādus savus pārstāvjus, kuri šo darbu uzņemas kā Dieva dotu darba lauku, lai kalpotu tautai. Ja ticam, ka “nav valsts varas kā vien no Dieva” (Rom. v. 13:1), tad arī mūsu tautai dotā vara ievēlēt Saeimu (tāpat kā ikvienai citai demokrātiskas iekārtas valstij) ir jāpieņem kā Dieva dota un gribēta. Jeb vai tikai impērijas un diktatūras būtu uzskatāmas kā Dieva dotas valsts formas? Saeimu Dievs neieceļ, bet dod tautai varu to izdarīt.

Ja ticīgais no piedalīšanās vēlēšanās neatsakās, bet balso par kādas citas partijas sarakstu nevis par LPP, tad tā ir viņa personīga izvēle, un par to viņš arī apzinās savu atbildību Dieva priekšā.

— Vai tas nozīmē, ka kristiešiem vajadzētu politiskos jautājumos vienoties un būt vienotiem arī izvēlē, par kuru partiju balsot?

Kristiešiem vispirms vajadzētu iegūt orientāciju par savu vietu un lomu demokrātiskas satversmes valstī. No Svētajiem Rakstiem šī orientācija arī ir iegūstāma, bet ne jau tik tiešā formulējumā, kā to varētu sagaidīt tikai tad, ja Romas valstī būtu valdījis tautas vēlēts parlaments nevis imperators. Taču skaidrību attieksmē uz valsti varam iegūt no dažiem vispārējiem augstākiem Bībeles principiem. Piemēram, gādāt par taisnību, aizstāvēt vājākos (Salamana pam. 31:8; 24:11–12), rūpēties par atraitnēm, bāreņiem un svešiniekiem (daudzkārt uzsvērts Bauslībā). Ja ir dota iespēja organizēt sociālo palīdzību valsts līmenī (un demokrātiska satversme to dod), tad no šīs iespējas atteikties nozīmētu zināt gan labo, bet to nedarīt, un tas jau ir grēks. Bet galveno skaidrību dod Rom. v. 13:1, jāievēro tikai, ka Dievs mums dod varu ievēlēt likumdevējus, kuri tad ievēl valdību.

Ja ir iegūta šī orientācija, tad var atvasināt tālāko rīcību. Kristiešiem vajadzētu spēt novērtēt politiķu darbību no Dieva baušļos dotā taisnīguma viedokļa. Lai par kaut ko vienotos, jānotiek diskusijai draudzē. Ja Dievu lūgs un neizvairīsies no atbildības, ko uzliek Svētie Raksti un Latvijas Satversme, tad Viņš dos arī gudrību, kā rīkoties.

— Ko jūs sacīsit tiem, kas nebalsoja par LPP tāpēc, ka baidījās no ciešākas politiskās un reliģiskās varas saplūšanas (ņemot vērā dažādu vēsturisko pieredzi pasaulē)?

Viduslaiku modeļiem nav izredžu atkārtoties, bet demokrātiskā valstī var rasties tikai tad politiskās un reliģiskās varas saplūšana, ja sabiedrībā ar lielu pārsvaru dominē kāda atsevišķa kristīgā konfesija vai cita reliģija. Bet tādās zemēs, kur nav vienas konfesijas nospiedoša pārsvara, vienmēr būs reliģiska brīvība. Izteiktākais piemērs ir ASV, kuras prezidenti aizvien ir bijuši ticīgi cilvēki, tomēr nekādi konfesionālie ierobežojumi nav izveidojušies.

— Daudzi mūsu draudzes locekļi ļoti augstu vērtē jūsu raidījumus Kristīgajā radio. Vai jūs turpināsit veidot raidījumus?

Dieva žēlastības spēkā un ar mūsu Kunga Jēzus Kristus svētību es turpināšu veidot Jauno akcentu programmas arī tad, kad strādāšu Saeimā. Tā tas bija arī 6. Saeimas laikā. Jaunie akcenti gandrīz nepārtraukti skan jau desmit gadus, kopš 1992. gada.

Ja jutīšu nespēku un grūtības vairosies, tad vispirms atteikšos no politiskā darba, bet ne no garīgā.

Jautājumus uzdeva Aidis Tomsons