Brīnišķīgs notikums Tukumā
22. novembris, 2002
Mūsu pilsētas — Tukuma — ikdienā ir notikumi, kuri spēj satricināt monotono ikdienu. Tāds notika 8. oktobrī, kad vienkopus mīļi tika aicināti dzīves pabērni un salauztie no mūsu pašu sabiedrības, kuru dzīvēs bija vai vēl arvien ir vieta narkotikām.
NARKOMĀNS! Baigs, biedējošs vārds. Taģiski ir būt narkomānam. Savulaik ar visvarenā Dieva žēlastību tiku atbrīvots no šīs drausmīgās verdzības. Jau otro gadu strādāju Tukuma AIDS profilakses centrā Širču apmaiņas punktā par neatkarīgo narkokonsultantu. Otro mēnesi kopā ar mani šo svētīgo cīņu ir uzņēmusies kristiete, psiholoģijas bakalaure Oksana Špičaka.
Kopīgi ar mūsu Kunga un Pestītāja žēlastību vienkopus pulcējām tos cilvēkbērnus, kuru dzīvēs narkotikas bija vai ir vēl tagad. Bezgalīga pateicība mūsu Debesu Tēvam, ka pasākums, kuru finansiāli atbalstīja pilsētas dome, bija veiksmīgs. Bija sapulcējušies vairāk nekā divdesmit cilvēku — gan lietotāji, gan tie, kuri no šīs sērgas cietuši agrāk. Pasākuma viesi bija Tukuma rajona Rindzeles Narkomānijās centra iedzīvotāji — jauni cilvēki no dažādām Latvijas pilsētām, kuri brīvprātīgi atraduši glābšanas ceļu gleznainajā Rindzelē.
Bija ļoti daudz jautājumu, izskanēja liecības par atgriešanās ceļiem, arī par dziedināšanu caur mūsu Kungu. Ieradušies bija arī pārstāvji no avīzes “Diena”. Sarunas risinājās dzīvas un atraisītas, daudz jautājumu bija atkarīgajiem. Īpašu interesi viņi izrādīja par iespēju ārstēties Rindzelē un dziļā klusumā klausījās liecības par Pestīšanas svētīgo ceļu.
Tika nodibināta atbalsta grupa savstarpējai palīdzībai, kura, domājams, pulcēsies ik nedēļas.
Gaidītas bija Septītās dienas adventistu draudzes māsas ar sirsnīgām, mīļām dziesmām ģitāras pavadījumā. Daudz rūgtuma un ciešanu piedzīvojušos jauniešus aizkustināja dziesmas par godu Debesu Tēvam un Pestītājam.
Pateicība un slava mūsu Debesu Tēvam par šo brīnišķīgo iespēju pulcēties, lai kopējiem spēkiem meklētu un aicinātu kritušos atgriezties.
Lai slavēts Dievs!
