Lūgšanu kalpotāju satikšanās "Cik ilgi?"
30. oktobris, 2024 | Baiba Bērziņa
26. oktobrī pēc ilgāka pārtraukuma kopā atkal sanāca lūgšanu kalpotāji, kuri patiesībā satiekas katru dienu pie Dieva Troņa. Pašaizliedzīgie un ne tie “redzamākie” kalpotāji sabrauca skaistā, meža ieskautā viesu namā “Mežkalni”, lai kopīgi pavadītu tur visu Sabata dienu. Brokastis pēc tālā ceļa bija kā apliecinājums – gaidīts!
Garīgajās brokastīs baudījām sabatskolu jeb aktīvo Bībeles izpēti trīs pieredzējušu skolotāju vadībā. Pēc tam mācītājs Dainis Rudzīts līdzdalīja klausītājiem dārgās Dieva Vārda atziņas, meklējot atbildes uz jautājumu: “Cik ilgi vēl?” Taču svarīgāks jautājums par šo, izrādās, ir jautājums: “Vai esmu gatavs?”
Pēc svētrunas bija iespēja kopīgi iestiprināties ar mīlestībā sarūpēto maltīti un tad doties krāsainajā “gremošanas” pastaigā, lai nepietrūktu modrības, piedaloties Jura Karčevska vadītajā diskusijā “Cik ilgi?”. Katram bija iespēja iesaistīties un izteikt savas domas, meklējot atbildes uz trim galvenajiem jautājumiem: “Kur mēs esam?”, “Kur vēlamies nokļūt?” un “Kādā veidā izvirzītais galamērķis ir sasniedzams?”
Diskusijas noslēgumā izskanēja kāds interesants secinājums: “Mums ir vieglāk izrakt grāvi apkārt visai Latvijai nekā atstāt savu egoismu.” Tas visus mūs vienprātīgi vadīja kopīgajās lūgšanās pēc Vēlā lietus, kas mums kā draudzei ir apsolīts un ir ļoti nepieciešams.
Kopīgās lūgšanas turpinājās ar slavas dziesmām un slavas Psalmiem, sirds pārmeklēšanu klusā sarunā ar Dievu, kopīgu apsolījumu piesaukšanu, kā arī ar aizlūgšanām par Vislatvijas draudzi, tās aktualitātēm un aizlūgšanām citam par citu.
Pateicībā mūsu Radītājam par piedzīvoto lūgšanu vadītāji tika stiprināti un iedrošināti turpināt savu kalpošanu, vairs nekoncentrējoties uz jautājumu: “Cik ilgi vēl?”
Dalībnieku pārdomas par kopīgi aizvadīto Sabatu:
Gunta: “Lielākais ieguvums no šāda veida sanāksmes ir pleca sajūta. Lieliski, ka bija iespēja padiskutēt un kopīgi lūgt.”
Biruta: “Arī lūgšanu kareivjiem ir vajadzīgs stiprinājums, uzmundrinājums un atbalsts smelties jaunas atziņas un saņemt spēku, ko ieguvām savstarpējā mīlestības gaisotnē. Lai Dievs dod mums Svētā Gara spēkā nepagurt tālākajās lūgšanu cīņās!”
Dzintra: “Rudens skaistā Sabata diena, kuru pavadīju kopā ar māsām un brāļiem, bija svētību, mīlestības un sadraudzības piepildīta. Dieva Vārda spēks mūs satuvināja. Izteiktās lūgšanas un piedzīvotā Svētā Gara klātbūtne deva jaunus spēkus iet un kalpot no sirds.”
Inta: “Bija prieks satikt klātienē tik daudzus lūgšanu cīņu biedrus, domājot par to, “Cik ilgi vēl?” un “Kā gudri pēc Dieva nodoma pavadīt mums sniegto laiku?”. No sirds priecēja vienprātīgās atziņas – izmeklēt sevi, atstāt katru vismazāko grēku un Kunga žēlastībā atkal celties pēc kritiena. Piedzīvoju arī īpašu Svētā Gara pieskārienu, kad, zemojoties lūgšanās 2–3 cilvēkiem kopā, varējām uzticēt cits citam sev nozīmīgu lūgšanu vajadzību. Šeit arī saņēmu laikam ceturto reizi savā kristīgajā dzīvē dziedinošo pieskārienu ticībā! Šo prieku es aicinu izjust katram Dieva bērnam draudzē!
Ilze: “Tas bija brīnišķīgs laiks ar brīnišķīgu noskaņu. Šajā pasākumā varēja just vienotību savā starpā un kopējā darbā. Visiem bija kaut kas īpaši kopīgs – mīlestības pilna sirds, kura veidojusies kopējā draudzībā un kopējā darbā. “[..] ja mēs viens otru mīlam, Dievs paliek mūsos un viņa mīlestība mūsos ir pilnīga.” (1. Jāņa 4:12)”
Agnese: “Jauki bija sastapt lūgšanu kareivjus skaistā, klusā un omulīgā vietā. Pateicība Dievam par rūpīgi sagatavoto programmu, kurai cauri vijās Svētā Gara vadība! Pateicība, ka tika pārrunāti šim laikam svarīgi jautājumi, kas palīdz izvērtēt savu garīgo stāvokli.”
Lolita: “Pateicība Dievam par neaizmirstamu lūgšanu kalpotāju sanāksmi, kurā guvu dziļu iedvesmu savas draudzes kalpošanā un sirdī iedegtu nepieciešamību turpināt lūgt un rūpēties par citiem! Šī sanāksme bija ne tikai garīga stiprinājuma laiks, bet arī iespēja satikt brāļus un māsas Kristū, kuri dalās līdzīgās vērtībās un vēlmē kalpot. Dzīvē bieži saskaramies ar izaicinājumiem, kuros, šķiet, paši nespējam rast risinājumu. Mēs ilgojamies pēc atbalsta un spēka, kas nāk no ārpuses – no Augšas. Lūgšana ir ceļš, kā saņemt šo spēku un kļūt par atbalstu citiem. Pasākums bija kā atgādinājums, ka Dievs mums ir devis spēcīgu, uzvaru nesošu instrumentu ikvienai cīņai, un tā ir lūgšana, jo Jēzus Kristus caur to jau ir uzvarējis!”
Inese: “Lieliski bija satikt arī spēkpilnus brāļus, kuriem lūgšanu kalpošana nešķiet par niecīgu. Visdārgākais piedzīvojums pasākumā – lūdzot par citiem, Dieva Gars spēcīgi uzrunāja mani pašu, salaužot manu egoismā nostiprināto kalpošanas robežsētu, lai spētu paplašināt kalpošanas robežas. Ja Dievs ir Aicinātājs, Viņš būs arī Darītājs!”
Maija: “Slava Debesu Tēvam par brīnišķīgo iespēju un stiprinājumu! Bija prieks būt kopā ar brāļiem un māsām lūgšanās un sadraudzībā.”
Leonīds: “Sanāksme ļāva dalībniekiem iepazīties ar citu draudžu lūgšanu kalpošanas vadītājiem, veicinot kopīgu mērķu sasniegšanu. Īpašais dievkalpojums un diskusijas sniedza iespēju padziļināt garīgās zināšanas par lūgšanu spēku un Dievu, kā arī gūt jaunas idejas par lūgšanas praksi un kalpošanu. Turklāt dalībnieki guva jaunu motivāciju un iedvesmu aktīvi darboties savā draudzē, stiprinot vienotību un atbalstu kopienā. Dzirdētais mani uzrunāja un uzrunās vēl ilgi.”