Vai Ābels arī ir Pravietis?

Jēzus sacīja: “[..] lai no šīs cilts prasītu visu praviešu asinis, kas izlietas no pasaules sākuma, no Ābela asinīm līdz Caharijas asinīm [..]” (Lk. 11:50, 51)
Redzam, ka te Jēzus pieskaita Ābelu praviešiem, lai gan Bībelē nav fiksēts neviens Ābela sacīts vārds. Vienīgās, kas runā, ir izlietās Ābela asinis, kuras brēc uz Dievu (1. Moz. 4:10). Ko tās saka? Tās brēc pēc taisnības (Atkl. 6:10). Raksti apliecina, ka Jaunās Derības starpnieka Jēzus izlietās asinis “spēcīgāki runā nekā Ābela asinis” (Ebr. 12:24).
No vienas puses šķiet, ka te viss ir skaidrs un saprotams – nogalinātie tiks atriebti un Dievs sodīs slepkavas. Vai var būt, ka te ir kas vairāk? Jā, te ir kas vairāk!
“Ticībā Ābels ir nesis Dievam labāku upuri nekā Kains.” (Ebr. 11:4) Un šis labākais upuris nav bijis tikai asins upuris no avīm, kas simbolizēja Jēzus upuri. Dievs bija ielicis Ādamu Ēdenē, lai viņš to koptu un sargātu (1. Moz. 2:15). Zemes kopšana palika Ādama pienākums arī ārpus Ēdenes (1. Moz. 3:23). Zemes kopšana un sargāšana bija pats pirmais cilvēku pienākums un darbs. Ābels bija lopkopis, bet Kains kļuva par zemkopi. Tā bija ne tikai nodarbošanās, bet arī Dieva uzticētā uzdevuma pildīšana: kopt un sargāt zemi. Abi brāļi to darīja. Konflikts radās Dieva pielūgsmes dēļ, kad Dievs pieņēma Ābela upuri, bet Kaina upuri noraidīja. Dievam ir tiesības izvēlēties, vēl jo vairāk, kad upurus Viņam brīvprātīgi nes paši cilvēki.
Kains iedegās dusmās un izvēlējās šīs dusmas sevī uzturēt. Dievs brīdināja Kainu no grēka, kas tīkoja pēc viņa. 1. Moz. 4:7 pirmo reizi Bībeles tekstā tiek minēts vārds “grēks”, kas norāda uz trāpīšanu garām mērķim. Šis grēks glūnēja uz Kainu kā plēsīgs, uzbrukumam gatavs zvērs, taču Kainam bija dota pavēle valdīt pār to. Pēc Dieva sniegtā brīdinājuma Kains varēja mainīt savas dzīves virzienu, taču viņš ienīda savu brāli tik ļoti, ka to nogalināja.
Kaina atbilde Dievam pēc brāļa nogalināšanas norāda, ka viņš melo un cenšas pārcelt atbildību uz Dievu. Kuram bija jābūt Ābela sargam? Kāpēc Dievs nepasargāja un nenovērsa Sava kalpa nāvi?
Kains pieļāva grēku, un tas sašķēla uzdevumu, kuru Dievs bija devis: kopt un sargāt zemi. Kains prata kopt zemi un izaudzēt augļus, kurus pienest upurim Dievam, bet viņš nebija sava brāļa sargs. Pat vairāk – viņš attaisnoja savu naidu un agresiju un pārmeta Dievam, ka Viņš pats nav pildījis brāļa sarga pienākumus, lai gan pienākumu – kopt un sargāt – Dievs bija uzlicis cilvēkam kopš paša iesākuma.
Vai Dievam bija jāiejaucas un ar spēku par katru cenu jāpasargā Ābels, kā arī simtiem miljonu citu, kas līdzīgā kārtā tikuši nogalināti vēlākos laikmetos? Vai var uzticēties tādam Dievam, kurš pieļāva Ābela nāvi un pasargāja tā slepkavu? Atbilde var būt divējāda. No cilvēciskā viedokļa tiek pieprasīta taisnība un vainīgā sodīšana, pat vairāk – nevainīgā pasargāšana no varmākas. Šajā ziņā Dievam nebūtu attaisnojuma. Taču ir arī atbilde no Dieva puses. Ja par katru cenu būtu novērsta Ābela noslepkavošana, zustu Ābela ticības nozīme un tiktu laupīta cilvēku atbildība par kopšanu un sargāšanu. Paturot spēkā cilvēka atbildību, izvēlei par labu ļaunumam nav attaisnojuma. Ābela nāvi izraisīja viņa ticība, un šī ticība sevī ietver arī uzticību Dievam, kurš pieļāva, ka viņš kļūst par slepkavas upuri.
Ko tad saka Ābela izlietās asinis? Kādā ziņā Ābels ir pravietis? Pretēji Kainam Ābels ticībā apliecina, ka šo pasauli ir radījis labs Dievs, kurš uztur to Savā žēlastībā. To apstiprina arī Vēstulē ebrejiem minētie ticības varoņi, kuri savā dzīvē ir izcietuši lielas grūtības, vajāšanas un pat nāvi (11:39, 40), bet visi apliecinājuši Dieva žēlastību un ticējuši pretēji tam, ko skata acis.
Ābelam bija pareizs skats uz Dievu un dievišķo realitāti, kādēļ ticībā viņš bija pienesis labāku upuri. Šajā ziņā Ābels vēl aizvien runā kā pravietis. Vai tu viņu dzirdi?
 
Literatūra:
Tonstad, Sigve. God of Sense and Traditions of Non-Sense
Vaita, Elena. Sentēvi un Pravieši