Kolportieru seminārs: Ja esi sajutis aicinājumu…

16. un 17. oktobrī Rīgā, Baznīca ielā 12a, notika kolportieru seminārs. Ļoti priecēja tas, ka pēc gada pārtraukuma bijām ieradušies diezgan kuplā skaitā — ap 50 dalībniekiem no daudzām Latvijas draudzēm, kā arī no Igaunijas un Lietuvas. 2000. gadā uz semināru bija ieradušies ļoti maz cilvēku.

Rodas jautājums: vai Dievam vairs nav vajadzīgi literatūras evaņģēlisti jeb kolportieri? Varbūt pietiek ar radio un televīziju, un tiešs kontakts ar cilvēkiem nav vajadzīgs? Vai varbūt garīgu literatūru cilvēki vairs nelasa? Nē, Dieva prāts nav tāds, un cilvēkiem ir vajadzīga mūsu literatūra. Dievs vēlas, lai mēs to izplatītu. Tāpēc arī prieks bija par to, ka Dievs bija aicinājis brāļus un māsas uz šo semināru, un arī ļoti daudzi tam atsaucās. Priecīga bija arī atkalredzēšanās ar māsām, ar kurām bijām strādājušas kopā; ar kurām bijām satikušās iepriekšējos semināros. Slava un pateicība Dievam par šo iespēju.

Semināru vadīja Transeiropas divīzijas Literatūras nodaļas vadītājs Džons Arturs un Ģenerālkonferences Literatūras nodaļas pārstāvis, filipīnietis Hovards Faigao. Daudz ko guvām no viņu mācītā un no viņu

piedzīvojumiem un prakses. Džons Arturs iesāka ar to, ka mums jāturpina strādāt, lai arī kādi nebūtu sātana liktie šķēršļi. No daudz kā mums ir jāatsakās un daudz kas no mūsu dzīves ir izmetams, lai atjaunotu personīgas attiecības ar Dievu.

Ja reiz esam aicināti no Dieva, tad aicināti uz mūžu, un ļoti nopietni ir nepaklausīt Dieva aicinājumam. Dieva aicinājums nevar būt izmainīts. Mums — literatūras evaņģēlistiem — ir Garā jāredz Dieva pilsēta un jāaicina cilvēki ārā no Bābeles. Mums ar Dieva palīdzību jāpārvar visi šķēršļi; mums jābūt Dieva ieročiem, kas uzmodinātu tautu.

Kā paraugs mums tika minēts Jeremija, kas prata ieklausīties cilvēkos, un viņa ieklausīšanās pārvērtās darbos. Jeremija pabaroja cilvēkus, bija viesmīlīgs. Pēc palīdzības viņš griezās pie Dieva. Ja mēs gribam sasniegt rezultātus, mums arī jāgriežas pēc palīdzības pie Dieva; jālūdz pēc Svētā Gara vadības, gudrības, apsardzības. Savā spēkā rezultātus negūsim. Bet, protams, arī mums pašiem ir kaut kas jādara: pirmkārt, nenoraidīt Dieva aicinājumu, tad paklausīt visiem Dieva norādījumiem, sagatavoties šim darbam. Dieva darīs, kas Viņam jādara.

Brālis Hovards Faigao pastāstīja, ka visā pasaulē ir 31 000 literatūras evaņģēlistu, un ka ir arī tādi kolportieri, kuri vecāki par 90 gadiem. Pateicība un slava Dievam, ka vēl šādā vecumā Viņš dod spēku šiem cilvēkiem strādāt.

Viņš pastāstīja arī par 6 aspektiem, kas nepieciešami, lai šo darbu darītu. Pats Dievs ir pirmais Izdevējs, kas Sinaja kalnā uz akmens plāksnēm pats ar savu roku uzrakstīja 10 baušļus. Pirmais evaņģēlists bija Mozus, un pirmie vēsts pircēji bija atkāpusies Israēla tauta.

Tika uzsvērta Svētā Gara loma: Svētais Gars bija tas, kas vadīja Bībeles sarakstītājus, iedvesa un deva spēku nest šo vēsti. Gars iedvesmoja arī Elenu Vaitu rakstīt grāmatas. Svētais Gars iedveš un dod spēku, gudrību arī literatūras evaņģēlistiem.

Seminārā mums pastāstīja, kādi ir 10 soļi efektīvai sludināšanai XXI gadsimtā. Tika nolasīts 1. Kor. 12:28. , kā Dievs dala dāvanas saviem cilvēkiem. Kas tas īsti ir — literatūras evaņģēlists, un kādu dāvanu Dievs piešķir viņam? Noskaidrojām, ka kolportierim ir apustuļa dāvana: apustulis ir aicināts misijai, viņš ir tas, kuru Dievs aicina un kaut kur sūta.

Tiešām, paldies brāļiem no ārzemēm par šīm vēstīm, ar kurām viņi dalījās ar mums. Ar savu pieredzi dalījās arī ilgāk strādājošie kolportieri no Daugavpils — māsas Regīna un Klaudija, ka arī māsa Dzidra no Jelgavas. Atbildējām arī uz jautājumiem, kurus uzdeva jaunie un strādāt gribošie nākamie kolportieri. Šīs divas semināra dienas bija Dieva svētītas, un bija ļoti žēl, ka tik ātri paskrēja laiks un bija jāšķiras. Bet palika cerība, ka tikpat kuplā skaitā tiksimies arī nākošajā gadā.

Gribu pateikties visiem, kas organizēja un daudz laika ziedoja, lai šis seminārs varētu notiks: Latvijas draudžu savienības Kolportāža nodaļas vadītājam M. Lapam, izdevniecības “Patmoss” vadītājam Z. Laudurgam. Atsevišķs liels paldies mūsu saimniecēm par garšīgajiem un veselīgajiem ēdieniem un rūpēm.

Gribu arī pateikties visiem, kas mani atbalstījuši un ir palīdzējuši, lai es šo darbu varētu sekmīgi veikt: Edvīnam Laudurgam par iejūtību, palīdzību un atsaucību; mūsu Jelgavas draudzes mācītājam Mārim Debneram, kas katru mēnesi atved man grāmatas no Rīgas, kā arī Marekam Graudiņam un Ernestam Treijam par izpalīdzēšanu. Paldies visai mīļajai Jelgavas draudzei, kas lūdz par mani, lai šis darbs sekmētos.

Un, nobeidzot šo rakstu, gribu iedrošināt jaunos kolportierus, kuri varbūt bija tikai pirmo reizi un kuri tikai tagad sāks strādāt šo atbildīgo, Dievam un cilvēkiem vajadzīgo un ne vieglāko darbu. Gribu teikt: paļaujieties uz Dievu, uzticieties Viņam, lūdziet pēc Svētā Gara, kas jums dos spēku, izturību un gudrību veikt šo darbu. Un, protams, dariet arī no savas puses, lai sagatavotos šim darbam. Lūdziet, lai Svētais Gars palīdz šīs grāmatas izplatīt kā rudens lapas. Labu veiksmi un Dieva svētības novēlu visiem, visiem kolportieriem, un ja ir vajadzīga mūsu pieredzējušāko kolportieru palīdzība, atbalsts, pieredze — dariet to zināmu. Mans telefons ir 3021145.