Grāmatas atvēršanas svētki

15. septembrī aizputnieki un ciemiņi no Saldus, Liepājas, Ogres, Kuldīgas un citām vietām pulcējās baznīcā Pateicības dievkalpojumā, lai slavētu Dievu un pateiktos Viņam, ka beidzot ir iznākusi vienas no vecākās Aizputes draudzes māsas Birutas Ernestsones kristīgās dzejas grāmata “Lai svece deg”. Pateicības dievkalpojumu vadīja mācītājs Ivo Roderts, kurš Bībeles tekstam bija izvēlējies 33. psalmu: “Dziediet priecīgi tam Kungam…”

Bez kopīgām dziesmām mūs vēl iepriecināja Liepiņu ansamblis no Saldus, bet mūsu māsa Aina Zāģere teica Birutas Ernestsones dzeju. Pateicība Dievam tika izteikta arī lūgšanās.

Vēlāk jau daudz kuplākā skaitā visi Birutas Ernestsones grāmatas “Lai svece deg” atvēršanas svētku dalībnieki ieradās “Kurzemes atslēga” klubā, kur notika koncerts un Birutas apsveikšana. Par zāles dekorēšanu jāpateicas Venerandai Eidiņai un Valentīnai Skujai.

Tālo ceļu no Ogres mēroja Vizma Driķe ar savu trio, lai iepriecinātu Birutu un pārējos ar savām dziesmām, kurām viņa izvēlējusies Birutas dzejas vārdus.

Par koncerta noskaņu laikam vislabāk pasaka Mirdza Birzniece (Birutas klases biedrene un ilggadīga literatūras skolotāja) “Aizputes avīzē”: “Ja dzeja ir vārdos ietērpta mūzika, tad šais stundās vārdu bija minimāli. Valdīja pati mūzika. Skanēja dziesmas (arī ar autores vārdiem), raudāja un gavilēja vijoles, tam atsaucās čells. Lielisks bija Rīgas stīgu ansambļa AMAZEO (vadītājs Andris Baumanis) sniegums. Tas paņēma savā varā, un šķiet — tik piepildīts klusums, kāds valdīja klausītājos un apvienoja zāli, sen nebija izjusts.”

Koncerta izskaņā divas dziesmas ļoti izjusti dziedāja Dagnija Roderte. Divas savās dzejas lasīja autore, vairākas — Ilga Valdmane. Vēl jāpiemin Nikodēma Karčevska uzruna par garīgās dzejas senajām tradīcijām.

Kā pateicību par piedalīšanos koncertā dalībnieki saņēma Birutas Ernestsones grāmatu “Lai svece deg”.

Bija paredzēts pateikties arī grāmatas vāka zīmējuma autorei Guntai Ruicēnai un tiem četriem aizputniekiem, kuri ziedoja grāmatas atbalstam naudiņu — nelielu samērā ar to, ko prasa grāmatas izdošana, bet tomēr no sirds. Ieradies bija vienīgi Valdis Biķis, kurš arī saņēma grāmatas eksemplāru.

Ziedu klēpis, ko saņēma Biruta Ernestsone, bija milzīgs. Vēlāk viņa nožēloja, ka atteicās braukt ar mašīnu, jo mazajā ceļa gabalā līdz mājām skaistie ziedi gan priecēja sirdi, bet smagi nospieda roku.