Tā kā Līvānu “Žēlsirdības centra” darbība saistās ar cilvēkiem un turklāt ar diezgan lielu cilvēku skaitu, tad jautājums būt vai nebūt Ziemassvētku pasākumam? nemaz nerodas, jo pārāk daudzi bija gaidījuši Ziemassvētkus “Žēlsirdības centrā”. Par Ziemassvētku pasākumu tika domāts jau no oktobra vidus.
Esot Rīgā, Kafejnīcas draudzē (Café Church) noskatījos tā sauktos draugu pasākumus piektdienas vakaros. Lūdzu Dievu un viņa vadību par šiem draugu pasākumiem sabatos, lūdzu par cilvēkiem, kuri bija ar mieru pārkāpt centra slieksni, lai dalītos savos talantos un iespējās. Un tā kā “Žēlsirdības centrs” par paziņām, draugiem, interesentiem un atbalstītājiem nevar sūdzēties, tad sastādīju pasākumu programmu sestdienās līdz pat Ziemassvētkiem, uzaicinot centra bērnus mācīties zīmēt, rotaļāties, padziedāt. Aicināju arī dažādas pilsētas sabiedriskās organizācijas, kuru darbība saistās ar bērniem, kā arī atsevišķas ģimenes, māksliniekus, Mūzikas skolas peadagogus un audzēkņus. Un atsaucība bija fantastiska!
Nāca vietējie mākslinieki, nesot līdzi ķirbjus, ābolus un visādus citādus rudens brīnumus, un mācīja bērniem ieraudzīt krāsu skaistumu un formu dažādību, nāca vietējā organizācija “Paspārne”, lai rotaļātos un draudzētos ar centra bērniem. Pēc katra pasākuma, kad mazie bija projām, bija iespēja, sēžot pie tējas, parunāties ar tiem cilvēkiem, kuri atnāca piedalīties. Sarunas nenovēršami un it kā pašas par sevi pavērsās par Dievu un cilvēkiem, cilvēka attiecībām ar Dievu, cilvēka dzīves jēgu.
Vislielāko uzņēmību un vērienu parādīja vietējā sabiedriskā organizācija “Baltā māja”, kur dienas centra bērni pedagogu vadībā savai sestdienai bija iestudējuši ludziņu par draudzību un saprašanos starp zvēriņiem; un vietējā Mūzikas skola, ierodoties ar visai plašu savu programmu. Tika teiktas arī adventes laikam atbilstošas uzrunas.
To visu nāca skatīties bērnu vecāki, bērni veda savus draugus. Šie pasākumi neaizņēma vairāk laiku par pusotru līdz divām stundām. Gatavošanās tiem tomēr prasīja no vienas līdz pāris nedēļām.
Ziemassvētki “Žēlsirdības centrā” tika rīkoti 25. decembrī. Laiks bija auksts, krāsni nācās kurināt ne pa jokam. Ielūdzamie nemaz īpaši nebija jāaicina, jo tie, kuri bija piedalījušies sestdienu pasākumos, bija nācēji. Arī paši lielākie centra ziedotāji kopā ar saviem ģimenes locekļiem bija klāt. Jāatzīmē arī tas, ka lielākā daļa no pasākumu dalībniekiem neatnāca ar tukšām rokām, un netrūka ne pašsieta siera, ne svaigi cepta liela kliņģera, ne ābolu, ne neiztrūkstošo virtuves cepumu. Bērnu bezmaksas virtuves vislielākie un nopietnākie atbalstītāji virtuves bērniem atnesa skaistas “Laimas” konfekšu tūtas.
Šoreiz muzicēja Aidis, Taņa, Svetlana un Vilnis Tomsoni. Ziemassvētku uzrunu sanākušajiem nācas teikt man pašai un Aidim un Taņai. Virtuves bērniem viņu dziedātās dziesmiņas un Svetlanas dāvaniņu maiss bija īsta medusmaize. Tie, kuri centrā ierodas ne pirmo gadu, atcerējās un gaidīja muzicētājus un draugus no Rīgas.
Esmu dzirdējusi, ka centra pasākumi pilsētā tiek vērtēti kā īpaši atšķirīgi no pilsētā jau esošiem dažādiem pasākumiem. Tā tam vajadzētu būt, jo tur kā pamatu liek Dievu un laika pavadīšanas iespējas Viņa Vārdā un ar Viņa svētību.
P.S. Ja kādam lasītājiem rodas ideja un vēlēšanās ierasties “Žēlsirdības centrā” ar kādu savu pasākumu programmu centra bērniem vai pat pieaugušajiem, būsim ļoti pateicīgi. (Vēlams iepriekš sazināties caur e–pastu: zoldnere@navigators.lv).
