Kā rīkoties, ja draudze ir nonākusi krīzē? Kā rīkoties, ja sabiedrībā ir krīze? Vai draudze ir gatava palīdzēt? Šie ir jautājumi, kas pasaulē ir ļoti aktuāli. Nav tāda brīža, kad dažādos pasaules reģionos nebūtu mazāka vai lielāka mēroga krīzes. Kristiešiem ir jābūt gataviem palīdzēt – gan sev, gan citiem.
Šī iemesla dēļ Septītās dienas adventistu draudze ir pārvērtējusi savu darbību un stratēģiju. Maija beigās Baltijas valstu draudžu vadītājiem Rīgā, Adventistu draudzes telpās Baznīcas ielā 12a, notika vienas dienas seminārs, kurā tika runāts par saskarsmi un komunikāciju krīzes brīžos. Šo semināru vadīja Ģenerālkonferences Komunikācijas departamenta direktors Rejs Dabrovskis (Ray Dabrowski) un Transeiropas divīzijas Komunikācijas departamenta vadītājs Miroslavs Pujičs (Miroslav Pujič). Ar viņiem tikās arī Baltijas Konferenču Ūnijas Komunikācijas departamenta vadītājs Guntis Bukalders, kurš iztaujāja R. Dabrovski.
— Ko nozīmē šis seminārs par krīzes situācijām un saskarsmi?
— Kalpošana Komunikācijas nodaļā nenozīmē veidot tikai sabiedriskās attiecības vai arī uzzināt jaunumus un tad ziņot par tiem. Komunikācija šodien nozīmē dažādas sfēras, par kurām ir ne tikai jāzina, bet arī tās jāizlieto. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kas ir ļoti labi organizēta. Viņi lūkojas uz draudzi no ārpuses un sagaida, ka baznīca būs kā sekmīgi funkcionējošs, stabils un labs piemērs visās sfērās. Viņi sagaida, ka mūsu vēsts un praktiskā dzīve ies roku rokā.
Profesionāli runājot, šīsdienas pasaule pieprasa mums būt modriem, saskaroties ar problēmām un dažādiem jautājumiem. Viena no jaunākajām komunikācijas sadaļām ir krīzes komunikācija. Tādēļ mēs šeit, Rīgā, sarīkojām Baltijas draudžu vadītājiem semināru, lai sniegtu ieskatu par menedžementu krīzes situācijās un kā draudze var organizēt savu darbu iespējamās problēmsituācijās — un sekmīgi tajās darboties. Mēs sev jautājām, ko mēs šodien varam darīt, lai sagatavotu sevi iespējamai krīzei — krīzei, kas var notikt pašā draudzē, vai krīzei, kas var ietekmēt draudzi. Vienalga, vai mēs runājam par katastrofām un nelaimēm, vai kādu negadījumu pašā organizācijā. Daudz labāk, ja draudze var novērst krīzi vai tai sagatavoties.
Reizēm mēs vispār nevaram novērst krīzes. Bet tām sagatavojoties, zinot, kā reaģēt, kā vadīt draudzi un kādu vēsti nest tad, kad ir krīze — tas ir noderīgi. Šodienas pasaulē mums ir jābūt gataviem šādām lietām, un draudze dara labi, ja ir gatava sagaidīt arī ko negatīvu.
— Kāds ir šo mācību rezultāts? Vai jums šķiet, ka draudzes vadība ir gatava krīzei, ja tāda radīsies?
— Man šķiet, ka semināra dalībnieki bija atvērti. Draudzes vadītāju grupa reaģēja ļoti labi. Esmu pārliecināts, ka daži dalībnieki šaubījās — tas nav nekas neparasts šādās situācijās: “Ko es sacīšu? Vai tas, kas tiek teikts, patiešām tā ir?” Bet mums bija ļoti veselīga diskusija, tātad mēs pavadījām ļoti jauku dienu.”
Lūk, ko pēc semināra par dzirdēto sacīja Baltijas Konferenču Ūnijas prezidents Valdis Zilgalvis:
— Es domāju, ka seminārs bija ļoti nepieciešams, tas bija īstajā brīdī. Un īstenībā tas jau sen bija vajadzīgs. Šad tad arī mūsu draudzē veidojas krīzes situācijas, un mēs mēģinām tad rīkoties tā, kā to saprotam. Taču ir ļoti būtiski iemācīties, kā novērst krīzes, pirms tās rodas, nevis rīkoties tikai tad, kad viss jau ir noticis. Mēs varējām iemācīties, kā sagatavoties šādām situācijām, ko darīt, lai nekristu panikā, proti, kā normāli reaģēt. Tas mūsu vadītājiem bija ļoti noderīgs seminārs.
