Par transdzimuma jautājumu

11. aprīlis, 2017

Arvien vairāk apzinoties, kādas vajadzības un izaicinājumus piedzīvo transdzimuma vīrieši un sievietes, kā arī transdzimuma jautājuma nonākšana sociālo jautājumu elitē visā pasaulē liek uzdot svarīgus jautājumus ne tikai tiem, ko ir skāris transdzimuma fenomens, bet arī Septītās dienas adventistu draudzei. Lai gan tiem cilvēkiem, kas sevi identificē kā transdzimuma pārstāvjus, ir cīņas un izaicinājumi, kas kaut kādā ziņā skar visus cilvēkus, mēs atzīstam viņu situācijas unikalitāti un mūsu zināšanu ierobežotību specifiskos gadījumos. Tomēr mēs ticam, ka Raksti nodrošina principus, kas dod padomu un vadību transdzimuma pārstāvjiem un draudzei, un tie sniedzas tālāk par cilvēciskiem priekšrakstiem un kultūru.
 
Transdzimuma fenomens
 
Mūsdienu sabiedrībā dzimuma identitāti parasti apzīmē kā “publiski (un parasti likumīgi atzītu) izdzīvotu lomu kā zēns vai meitene, vīrietis vai sieviete”, turpretī dzimuma pazīmes ir “bioloģiski indikatori, kas nosaka sievietes vai vīrieša dzimumu”. [1] Parasti dzimuma identitāte saskan ar cilvēka bioloģisko dzimumu piedzimstot. Tomēr fiziskā un/vai garīgi emocionālā līmenī šajā ziņā var arī rasties nesaskaņa.
 
Fiziskā līmenī anatomisku un fizioloģisku nenormālību dēļ dzimumorgāni var būt neskaidri, radot sarežģījumus skaidri noteikt, vai bērns ir sieviete vai vīrietis. Šo anatomisko nespēju noteikt dzimumu bieži sauc par hermafrodītismu vai interseksuālismu. [2]
 
Garīgi emocionālā līmenī nesaskaņa rodas tad, ja transdzimuma cilvēki, kuru dzimuma anatomija ir skaidri nosakāma, identificē savu dzimumu kā pretēju bioloģiskajām dzimumpazīmēm. Viņi var aprakstīt sevi kā ieslodzītus nepareizā ķermenī. Transdzimums, ko kādreiz klīniski diagnosticēja kā “dzimuma identitātes traucējumus” un tagad apzīmē kā “dzimuma disforija”, ir vispārējs termins, lai aprakstītu dažādos veidus, kā indivīdi skaidro un izsaka savu dzimuma identitāti atšķirīgi no tiem, kas nosaka savu dzimumu, balstoties uz bioloģisko dzimumu. [3] “Dzimuma disforija indivīdam atklājas dažādos veidos, ieskaitot spēcīgas ilgas, lai pret viņu izturas kā pret pretējo dzimumu vai arī atbrīvoties no savam dzimumam raksturīgajām iezīmēm, vai arī spēcīga pārliecība, ka viņa jūtas un reakcija ir raksturīga pretējam dzimumam.” [4]
 
Saskaņā ar mūsu laikmeta tendenci atmest Bībeles dzimumu dalījumu (vīrietis un sieviete) un aizstāt to ar pieaugošu dzimuma identitāšu spektru, un noteiktas izvēles, ko ir veicinājis transdzimuma stāvoklis, tiek uzskatītas kā normālas un pieņemamas mūsdienu kultūrā. Tomēr ilgas mainīt dzimumu vai dzīvot kā pretējā dzimuma pārstāvim var izsaukt bībeliski nepiemērotas dzīvesveida izvēles. Dzimuma disforija, piemēram, var izraisīt pretēja dzimuma apģērba izvēli, [5] dzimuma maiņas operāciju un ilgas pēc laulības attiecībām ar tāda paša bioloģiskā dzimuma cilvēku. No otras puses, transdzimuma cilvēki var ciest klusībā, dzīvojot celibātā, vai arī būdami precējušies ar pretējā dzimuma pārstāvi.
 
Bībeles principi attiecībā uz dzimumu un transdzimuma fenomenu
 
Tā kā transdzimuma fenomens ir jāizvērtē uz Rakstu pamata, Bībeles principi un mācības var palīdzēt ticīgo kopienai attiecībās ar cilvēkiem, kas cieš no dzimuma disforijas, bībeliskā un Kristum līdzīgā veidā:
 
1. Dievs radīja cilvēci kā divas personas, kas attiecīgi tika identificētas kā vīrietis un sieviete dzimuma identitātes ziņā. Bībele nepārprotami saista dzimuma identitāti ar bioloģisko dzimumu (1. Moz. 1:27, 2:22-24) un vienu no otra neatdala. Dieva Vārds apstiprina to, ka dzimumi viens otru papildina, kā arī skaidro atšķirību starp vīrieti un sievieti pie radīšanas. 1. Mozus grāmatas radīšanas apraksts ir pamatā visiem cilvēka seksualitātes jautājumiem.
 
2. No Bībeles perspektīvas cilvēks ir psihosomātiska vienība. Piemēram, Raksti atkārtoti nosauc cilvēku par dvēseli (1. Moz. 2:7, Jer. 13:17, 52:28-30, Ec. 18:4, Ap.d. 2:41, 1. Kor. 15:45), ķermeni (Ef. 5:28, Rom. 12:1-2, Atkl. 18:13), miesu (1. Pēt. 1:24) un garu (2. Tim. 4:22, 1. Jāņa 4:1-3). Tādējādi Bībele neapstiprina duālismu, kurā cilvēka ķermenis tiek atdalīts no viņa dzimuma izjūtas. Bez tam cilvēka nemirstīgā daļa Rakstos nav attēlota, jo tikai Dievam piemīt nemirstība (1. Tim. 6:14-16) un Viņš to dāvās tiem, kas tic Viņam, pirmās augšāmcelšanās laikā (1. Kor. 15:51-54). Tādējādi cilvēks ir arī nedalāma dzimuma vienība un viņa dzimuma identitāte nevar būt neatkarīga no viņa ķermeņa. Saskaņā ar Rakstiem, mūsu dzimuma identitāti, pēc Dieva plāna, nosaka bioloģiskais dzimums piedzimstot (1. Moz. 1:27, 5:1-2, Ps. 139:13-14, Marka 10:6).
 
3. Raksti tomēr arī atzīst, ka saskaņā ar grēkā krišanu (1. Moz. 3:6-19) visu cilvēku – tas ir, viņa mentālās, fiziskās un garīgās spējas – ir skāris grēks (Jer. 17:9, Rom. 3:9, 7:14-23, 8:20-23, Gal. 5:17), un tiem ir nepieciešama dievišķa atjaunošana (Rom. 12:2). Mūsu emocijas, jūtas un uztvere nav pilnībā uzticami Dieva nolūku, ideālu un patiesības indikatori (Sak. 14:12, 16:25). Mums ir nepieciešama Dieva vadība caur Rakstiem, lai noteiktu, kas mums ir vislabākais, un dzīvotu saskaņā ar Viņa gribu (2. Tim. 3:16).
 
4. Fakts, ka atsevišķi cilvēki apgalvo, ka viņu dzimuma identitāte ir nesaderīga ar viņu bioloģisko dzimumu, atklāj nopietnu dihotomiju. Šī spriedze, vai tā ir izjusta vai nē, ir grēka kaitīgās ietekmes izpausme uz cilvēku un tai var būt dažādi iemesli. Lai gan dzimuma disforija pēc savas būtības nav grēks, tā var rasties no grēcīgas izvēles. Tā ir vēl viens indikators tam, ka personīgā līmenī cilvēki ir iesaistīti lielajā cīņā.
 
5. Kamēr transdzimuma cilvēki pakļauj savas dzīves Bībeles mācībai par seksualitāti un laulību, viņi var būt Septītās dienas adventistu draudzes locekļi. Bībele skaidri un nepārprotami norāda, ka jebkura seksuāla aktivitāte ārpus heteroseksuālas laulības ir grēks (Mat. 5:28, 31-32, 1. Tim. 1:8-11, Ebr. 13:4). Alternatīvs seksuāls dzīvesveids ir Dieva labās seksualitātes dāvanas izkropļojums (Rom. 1:21-28, 1. Kor. 6:9-10).
 
6. Tā kā Bībele cilvēku uztver kā veselu vienību un neatdala bioloģisko dzimumu no dzimuma identitātes, draudze stingri brīdina transdzimuma cilvēkus no dzimuma maiņas operācijas un no laulības, ja viņi ir veikuši šādu procedūru. No Bībeles holistiskā cilvēka dabas redzējuma, pilnīga pāriešana no viena dzimuma otrā un integrētas dzimuma identitātes iegūšana nevar notikt dzimuma maiņas operācijas gadījumā.
 
7. Bībele pavēl Kristus sekotājiem mīlēt ikvienu. Tā kā viņi ir radīti pēc Dieva līdzības, pret viņiem ir jāizturas ar cieņu un respektu. Tas ietver arī transdzimuma cilvēkus. Transdzimuma cilvēku izsmiešana, vardarbība vai terorizēšana nav savienojama ar Bībeles bausli: “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu.” (Marka 12:31).
 
8. Draudze kā Jēzus Kristus kopiena ir paredzēta būt kā patvērums un vieta, kur visi, kas ir samulsuši, cieš, cīnās vai ir vientuļi, var atrast cerību, gādību un sapratni, jo “ielūzušu niedri viņš nenolauzīs, un kvēlojošu dakti viņš nenodzēsīs” (Mat. 12:20). Visi cilvēki ir aicināti apmeklēt Septītās dienas adventistu draudzi un baudīt tās locekļu sadraudzību. Tie, kas ir locekļi, var pilnībā piedalīties draudzes dzīvē, kamēr vien viņi pieņem draudzes vēsti, misiju, kā arī tās vērtības.
 
9. Bībele pasludina labo vēsti, ka seksuālie grēki, ko izdarījuši heteroseksuāli, homoseksuāli, transdzimuma vai citi cilvēki var tikt piedoti un ticībā Jēzum Kristum dzīves var tikt pārveidotas (1. Kor. 6:9-11).
 
10. Tie, kas piedzīvo nesaskaņu starp savu bioloģisko dzimumu un dzimuma identitāti, tiek iedrošināti sekot Bībeles principiem, tiekot galā ar savu spriedzi. Viņi ir aicināti pārdomāt Dieva sākotnējo šķīstības un seksuālās pareizības plānu. Piederot Dievam, visi ir aicināti pagodināt Viņu savā miesā un ar savu dzīvesveida izvēli (1. Kor. 6:19). Kopā ar visiem ticīgajiem, transdzimuma cilvēki tiek iedrošināti gaidīt uz Dievu, un viņiem tiek piedāvāta dievišķa līdzjūtība, miers un žēlastība, gaidot Kristus drīzo atgriešanos, kad visi patiesie Kristus sekotāji tiks pilnībā atjaunoti saskaņā ar dievišķo ideālu.
 
[1]Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 5th ed. (DSM-5TM), izdevusi Amerikas Psihiatru Asociācija (Washington, DC: American Psychiatric Publishing, 2013), 451.
[2] Tiem, kas ir piedzimuši ar neskaidriem dzimumorgāniem, ķirurģiska iejaukšanās var palīdzēt un var arī nepalīdzēt.
[3] Sk. DSM-5TM, 451–459.
[4] Šis teikums ir daļa no īsa kopsavilkuma par dzimuma disforiju, kas ievada DSM-5TM, kas publicēts 2013. gadā: https://www.psychiatry.org/File%20Library/Psychiatrists/Practice/DSM/APA_DSM-5-Gender-Dysphoria.pdf (skatīts 2017. gada 11. aprīlī)
[5] Pretējā dzimuma apģērba izvēle, ko sauc arī par transvestītu uzvedību, ir aizliegta 5. Moz. 22:5.