Šeit es gribu sniegt divas liecības, no kurām viena rakstīta 1867. gada martā un adresēta visiem, kas strādā Review izdevniecībā, bet otra adresēta izdevniecībā strādājošiem jauniešiem. Man sāpīgi teikt, ka visi brīdinātie cilvēki šīs liecības lielākā vai mazākā mērā nav ņēmuši vērā un tagad viņiem jāatzīst, ka ir rīkojušies pretēji liecībās norādītajam veidam. Pirmā liecība ir sekojoša:
Atrodoties Ročesterā, 1865. gada 25. decembrī man rādīja dažas lietas, kas attiecas uz izdevniecībā strādājošiem, kā arī uz sludinātājiem, ko Dievs aicinājis strādāt ar Vārdu un mācību. Nevienam no viņiem nevajadzētu iesaistīties kāda veida tirdzniecībā. Viņi aicināti svētākam, augstākam darbam, ko nav iespējams pareizi un pilnīgi veikt, ja blakus vēl piekopj tirdzniecību. Kas strādā izdevniecībā, tiem nevajadzētu dalīt savas intereses. Kad viņi šim darbam veltījuši tādu uzmanību un rūpību, kādu tas prasa, [586] tad viņi ir darījuši visu, ko viņi spēj darīt. Viņus vēl vairāk noslogot nevajadzētu. Ja prātu nodarbina un laiku aizņem tirdzniecība, kam nav nekā kopēja ar Dieva darbu, tad šo darbu nav iespējams padarīt labi un pilnīgi. Pat vislabākajos apstākļos šai darbā aizņemtie cilvēki nevar ietaupīt ne fiziskos, ne garīgos spēkus. Visi lielākā vai mazākā mērā nogurst. Svētajam darbam, kurā viņi ir nodarbināti, vajadzētu saistīt visus viņu garīgos spēkus. Viņiem nevajadzētu strādāt mehāniski, bet gan svētoties darbam un izturēties tā, it kā šī lieta būtu daļa no viņiem, it kā šinī lielajā un svinīgajā darbā viņi būtu kaut ko ieguldījuši. Ja viņi darbam nepieķeras ar dziļu interesi, tad Dievs viņu pūles nevar atzīt.
Sātans ir ļoti viltīgs, čakls un rosīgs. Savus sevišķos spēkus viņš vērš pret tiem, kas nodarbināti tagadējās patiesības pasludināšanas darbā vai patiesību saturošu rakstu izdošanā. Visiem, kas saistīti ar šo darbu, jābūt ietērptiem pilnā bruņojumā, jo viņi ir sātana uzbrukumu sevišķie mērķi. Es redzēju, ka draud briesmas palikt neuzmanīgiem, nepiesardzīgiem, tā dodot iespēju sātanam nemanāmi šķirt prātu no lielā darba. Kas ieņem atbildīgas vietas izdevniecībā, tiem draud briesmas paaugstināties pāri par darbu un pazaudēt gara pazemību un vienkāršību, kas līdz šim bijušas darba raksturīgās iezīmes.
Atņemot spēku strādāt cilvēkam, kas atradās darba priekšgalā, kam bija liela un plaša pieredze tagadējās patiesības izcelsmē un attīstībā, sātans sev bija spraudis īpašu mērķi. Viņš vēlējās novākt šādu cilvēku no ceļa, lai pats varētu ienākt un nemanot iespaidot citu cilvēku prātus, kuriem vēl nebija pieredzes, un kas nebija pilnīgi svētojušies darbam. Pēc tam, kad arī citi bija iepazinušies ar mana vīra nestajām nastām un izjutuši ar tām saistītās grūtības, Dievs vēlējās atkal atdot viņam veselību. Tomēr šie strādnieki [587] nekad neziedos šim darbam visus savus fiziskos un garīgos spēkus, visu dvēseli un neriskēs tā, kā riskēja mans vīrs. Uz viņiem nekad negulsies pienākums strādāt tā, kā viņš strādāja, jo viņi nevarētu pastāvēt savās vietās, ja viņiem būtu jānes divdesmitā daļa mana vīra nastu.
Sātans grib sev atbalsta punktu izdevniecībā. Ja darbs neritēs vienoti, ievērojot vislielāko modrību, tad viņš savu nodomu realizēs. Daži pacelsies pāri darba vienkāršībai un domās, ka ir tam pietiekoši derīgi, bet viņu spēks ir tikai pilnīgs nespēks. Dievs grib, lai šis lielais darbs Viņu pagodina. Pastāvīgi sevī nesargājot dziļu pazemību un stipru uzticību Dievam, viņi sāks uzticēties paši sev, jutīsies pašapmierināti un viens vai vairāki dabūs dzert no rūgtā bēdu kausa. Darbam pieaugot, ir lielāka vajadzība pēc pilnīgas uzticēšanās Dievam un paļaušanās uz Viņu, pēc visu interešu sakopošanas un atdošanas šim darbam. Savtīgās intereses jāatstāj. Daudz vajadzētu lūgt un daudz pārdomāt, jo lūgšanas un pārdomas darba tālākai attīstībai un sekām ir ļoti nepieciešamas. Nodošanās tirdzniecības garam nav pieļaujama nevienam, kas saistīts ar izdevniecību. Ja to pacietīs, tad tiks sabojāts un novārtā atstāts pats darbs. Parastās lietas pārāk lielā mērā tiks nostādītas vienā līmenī ar svētām lietām.
Pastāv lielas briesmas, ka daži, kas saistījušies darbā, strādās tikai algas dēļ. Tādi cilvēki par darbu sevišķi neinteresējas, viņu sirds nav pie tā, viņi īsti nesaprot šā darba augsto svēto raksturu. Īpašas briesmas var sagādāt arī darba vadītāju paaugstināšanās, sevis pagodināšana, kas aptraipa Dieva darbu, un dievišķā zīmoga vietā tam uzspiež cilvēcīgo. Sātans savā darbā ir ļoti modrs un neatlaidīgs, tomēr Jēzus ir dzīvs un [588] visi, kas Viņu darīs par savu taisnību un patvērumu, saņems sevišķu atbalstu.
Man rādīja, ka brāļi A, B un V pavadot tik lielu sava laika daļu apkurinātās un nepietiekoši vēdinātās telpās, apdraud savu veselību. Šiem brāļiem vajadzīgs vairāk fizisku vingrinājumu. Viņu darbs ir sēdošs, pārāk ilgi viņi elpo sakarsētu, netīru gaisu. Kustību trūkums izsauc asinsrites traucējumus. Pastāvīgi neievērojot sava organisma likumus, viņi apdraud savu veselību. Turpinot pārkāpt šos likumus, viņi tikpat noteikti kā reiz mans vīrs saņems nākotnē sodu. Par manu vīru vairāk viņus neatbalstīs un neuzturēs. Neviens no viņiem nav spējīgs izturēt pat mazu daļu no vīra fiziskās un garīgās slodzes.
Šie brāļi uzsāka darbu, izcīnot vissmagākās cīņas, lai nostādītu to tagadējā stāvoklī, viņi ir pārvarējuši vislielākās grūtības. Tomēr mūs gaida vēl liels un svinīgs darbs, kas prasa pilnīgu atdevi tam no viņu puses. Tas jāņem vērā kā šiem brāļiem, tā brālim D, kuram draud paaugstināšanās briesmas. Dievs viņu visādi pārbaudīs. Viņam jābūt apjoztam ar patiesību un ietērptam taisnības bruņās, vai arī viņš kritīs no ienaidnieka rokas. Visiem šiem brāļiem visstingrākā un neatlaidīgākā veidā jāievēro atturīga diēta, jo visus apdraud asins sastrēgums smadzenēs. Turpinot dzīvot bezrūpīgi vai pārgalvīgi, kādus vai vairākus, vai pat visus viņus var skart paralīze.
Es redzēju, ka Dievs sevišķā kārtā izraudzījis brāli B. liela un augsta darba veikšanai. Viņam būs daudz rūpju un nastu. Patiesi nododoties un svētījoties darbam, tās visas būs nesalīdzināmi vieglāk panesamas. Brāli B, Tev dziļāk jāsmeļ no pestīšanas avota! Tava griba vēl nav pilnīgi pakļauta Dieva [589] gribai. Tavu rīcību vada doma, ka Tu savādāk izturēties nevari. Bet Tu šai gaismā nestaigā priecīgi, zinot, ka Tevi pa šo ceļu vada Kristus Jēzus. Stāvot atbildīgajā vietā, kādu Tu ieņem, Tu tādā veidā esi ievainojis pats savu dvēseli un ietekmējis arī citus. Ja Tu nostāsies pret Dievu, Viņš būs pret Tevi. Dievs vēlas Tevi lietot, bet Tev jānomirst sev un jāupurē savs lepnums. Dievs grib izlietot Tevi Savā darbā, ja Tu sekosi Viņa aizgādībai un pilnīgi svētīsies Viņam, šķīstīsi sevi no visa, kas aptraipa miesu un garu, kļūsi pilnīgi svēts Dieva bijāšanā.
***
Tālāk sekos otra liecība, kas rakstīta 1867. gada maijā un adresēta izdevniecībā strādājošiem jauniešiem. Mīļie jaunie draugi, kas strādājat izdevniecības kantorī Batl-Krīkā! Mani turpina nospiest nasta par jums. Man atkārtoti rādīts, ka visiem tiem, kas saistīti ar Dieva darbu, iespiežot tagadējo patiesību rakstos, lai to izkaisītu visās lauka daļās, vajadzētu būt ne tikai kristiešiem vārda pēc, bet gan darbos un patiesībā. Viņu mērķim nevajadzētu būt darbam algas dēļ. Visiem, kas nodarbināti šajā lielajā un svinīgajā darbā, vajadzētu izjust, ka ar to saistās viņu intereses un ka tas ir daļa no viņiem. To motīviem, kuri saistījuši sevi ar šo lielo un svinīgo darbu, jāiztur lielās tiesas dienas pārbaude. Nevajadzētu pieļaut saistīties ar izdevniecības kantori nevienam, kurā vēl izpaužas savtīgums un lepnums.
Man rādīja, ka izdevniecībā nodarbinātiem nevajadzētu nodoties vieglprātībai un niekiem, jokiem un skaļiem smiekliem. Kas piedalās svinīgā darbā, dodot iespēju patiesībai aizsniegt visas lauka daļas, tiem vajadzētu saprast, ka viņu izturēšanās atstāj iespaidu. Ja viņi, lasot un gatavojot iespiešanai svinīgas patiesības, ir bezrūpīgi, jokojās, ķircinās un smejas, tad tie rāda, ka viņu sirds nav ar šo darbu, ka patiesība [590] viņus nav svētojusi. Viņi neizšķir, kas ir svēts. Pret raksturu pārbaudošām patiesībām, pret patiesībām, kas ir Debesu izcelsmes, viņi izturas kā pret parastiem stāstiem, izdomātiem tēlojumiem, ko pēc izlasīšanas tūlīt aizmirst.
Atrodoties Ročesterā, es redzēju, ka, raugoties no veselības viedokļa, mums ir iemesls bailēm par izdevniecību. Neviens, kas ar to saistīti, neizprata vajadzību pēc pilnīgas ventilācijas. Telpas bija pastāvīgi pārkurinātas. Elpošanas un citu dzīvības procesu rezultātā gaiss bija saindēts un netīrs. Pareizi nenovērtējot tīrā, dzīvību dodošā debesu gaisa nozīmi, viņu garam nav iespējams būt tik veselam, lai tas pareizi iespaidotos no šķīstās un svētās patiesības, ar kuru viņiem tik daudz jāsaskaras.
Man rādīja, ja cilvēki tik cieši saistīti ar atklātajām patiesībām, bet nenodod savā dzīvē sevišķu liecību, ka viņu priekšā nepārtraukti turētā patiesība ir tos darījusi labākus, ja viņu dzīve neliecina par dziļi un sirsnīgi iemīlētu patiesību, tad viņi arvien vairāk nocietinās, bet patiesība un Dieva darbs tos iespaido arvien mazāk un mazāk. Drīz viņi sevī vairs nemaz nejutīs Dieva Gara saviļņojošo iespaidu un būs miruši patiesības dievišķajai ietekmei. Viņi vairs neatšķirs mūžīgās lietas, bet nostādīs tās vienā līmenī ar parastajām. Es redzēju, ka tā ir noticis ar dažiem agrāk pie izdevniecības saistītiem cilvēkiem. Šai ziņā lielākā vai mazākā mērā nolaidīgi ir bijuši visi.
Es redzēju, ka tagadējās patiesības darbam vajadzētu saistīt visu strādājošo interesi. Patiesības rakstus iespiest un izplatīt ir pavēlējis Dievs, jo tas ir līdzeklis visu cilvēku brīdināšanai, iepriecināšanai, norāšanai, pamācīšanai un arī pārliecināšanai. Visu uzmanība jāgriež uz šiem klusajiem, skaļi nerunājošiem vēstnešiem. Dieva eņģeļi darbojas, sagatavojot sirdis, lai iespiestās patiesības tās svētotu un cilvēki būtu sagatavoti priekšā stāvošajiem notikumiem. Neviens pats no sevis nav pietiekoši gudrs, lai izdevniecībā veiktu svarīgo darbu – apdomīgi kārtotu ar patiesības publicēšanu saistītās lietas. Viņu tuvumā jāatrodas [591] eņģeļiem, kas viņus vadītu, dotu padomu un atturētu. Pretējā gadījumā redzama būs cilvēcīgo darba rīku gudrība un ģeķība.
