Septītās Dienas adventistiem, kas saka ka gaida un mīl Kristus atnākšanu, nevajadzētu rīkoties tā, kā rīkojas pasaules cilvēki. Tie nav priekšzīme baušļus turošajiem ļaudīm. Arī pirmās dienas adventistus viņiem nevajadzētu atdarināt, kas atsakās atzīt Dieva likumu prasības un min tos kājām. Šie ļaudis nevar būt viņiem par priekšzīmi. Baušļus turošie adventisti ieņem īpašu, izcilu stāvokli. Jānis viņus redzēja svētā atklāsmē un apraksta tā: “Še ir tie, kas tur Dieva baušļus un Jēzus ticību.”(Atkl.14:12)
Ar seno Izraēlu Kungs slēdza sevišķu derību: “Un nu, ja jūs klausīsiet Manu balsi un turēsiet Manu derību, tad jūs iz visām tautām būsiet Mans īpašums, jo man pieder visa pasaule. Un jūs būsiet priesteru ķēniņu valstība un svēta tauta.”(2.Moz.19:5,6) Šajās pēdējās dienās Viņš uzrunā Savus baušļus turošos ļaudis tā: “Bet jūs esat izredzēta tauta, ķēniņu priesterība, svēta cilts, Dieva īpaši ļaudis, ka jums būs pasludināt tā tikumus, kas jūs aicinājis no tumsības pie savas brīnišķās gaismas.”(1.Pēt.2:9) “Mīļie, es jūs pamācu kā piemājotājus un svešiniekus, ka jums būs atturēties no miesīgām kārībām, kas pret dvēseli karo.” (1.Pēt.2:11)
Ne visi, kas sakās ievērojam Dieva baušļus uztur savas miesas svētā un godājamā stāvoklī. Vissvinīgākā vēsts, kas sniegta mirstīgajiem, ir uzticēta šiem ļaudīm, un tie var atstāt varenu iespaidu, ja vien būs patiesības svētoti. Viņi sakās stāvam uz paaugstinātās mūžīgās patiesības platformas un turam visus Dieva baušļus; tāpēc, ja viņi nododas grēkam, ja viņi pārkāpj laulību, tad viņu noziegums ir desmit reizes smagāks kā manis pieminēto ļaužu šķirai, jo tie neatzīst Dieva likumus kā viņiem saistošus. Ļaudis, kas sakās turam Dieva likumus, pārkāpjot šo likumu norādījumus, ārkārtīgi apkauno Dievu un dara negodu patiesībai.
Tieši šī netiklības grēka izplatīšanās senajā Izraēlā izsauca pār tiem sevišķu Dieva nepatikas atklāšanos. Tad viņu riebīgajam grēkam tūlīt sekoja Dieva sodība; krita tūkstoši un viņu apgānītās miesas palika tuksnesī. “Bet pie lielā pulka no tiem Dievam nebija labs prāts, jo tie ir nobeigti tuksnesī. Un tas noticis mums par priekšzīmi, ka mēs nebūtu ļauna iekārotāji. Un arī netopat elku kalpi, kā citi no tiem — kā ir rakstīts: tie ļaudis apsēdās ēst un dzert un cēlās mesloties. Lai arī netiklībai nenododamies, tā kā citi ir nodevušies netiklībai un krituši vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši. Lai arī Kristu nekārdinām, tā kā arī citi no tiem Viņu kārdinājuši un ir nomaitāti no čūskām. Un arī nekurniet, kā citi no tiem ir kurnējuši, un ir nomaitāti caur maitātāju. Un viss tas viņiem noticis kā priekšzīme un ir uzrakstīts par mācību mums, uz kuriem pasaules gals ir nācis. Tāpēc, kas šķietas stāvam, tas lai pielūko, ka nekrīt.” (1.Kor.10:5-12)
Septītās dienas adventistiem vairāk par visiem citiem cilvēkiem pasaulē, vajadzētu būt par priekšzīmi dievbijībā, svētiem sirdī un sarunās. Es, N. Fullera klātbūtnē atkārtoju, ka no ļaudīm, kurus Dievs izraudzījis par savu īpašu mantību, tiek prasīts, lai tie savā raksturā būtu tīri, cēli un svēti, lai tie būtu dievišķās dabas līdzdalībnieki, kas izbēguši no samaitātības, kas ir pasaulē caur iekārošanu. Ja tie, kas nodod tik augstu apliecību par savu ticību, nododas grēkam un netaisnībai, tad viņu vaina ir ļoti liela. Kungs rāj viena cilvēka grēkus, lai citi ar to tiktu brīdināti un bītos.
(452) Brīdinājumi un rājieni maldīgajiem septītās dienas adventistiem netiek doti tāpēc, ka viņu dzīve būtu vairāk nosodāma kā vārda kristiešu dzīve, kuri atrodas plaši pazīstamajās draudzēs, ka viņu priekšzīme un darbi ir sliktāki par to adventistu darbiem, kas atsakās paklausīt Dieva likumam un tā prasībām, bet gan tādēļ, ka viņi ir saņēmuši lielu gaismu un ar savu ticības apliecību nostājušies kā Dieva īpaši, izredzēti ļaudis, kuriem Dieva likumi rakstīti sirdīs. Savu uzticību Debesu Dievam viņi apliecina paziņojot, ka paklausa Viņa valsts likumiem. Viņi ir Dieva pārstāvji virs zemes. Ikkatrs viņos esošais grēks tos šķir no Dieva un īpašā veidā apkauno Viņa Vārdu, dodot iespēju Viņa svēto likumu ienaidniekiem apkaunot Viņa lietu un Viņa ļaudis, kurus Viņš ir nosaucis par izredzētu tautu, ķēniņu priesterību, svētu cilti, Dieva īpašiem ļaudīm, kam jāpasludina Viņa tikumi, Kas tos ir izaicinājis no tumsas Savā brīnišķajā gaismā.
Ļaudis, kas karo pret lielā Jehovas likumiem, kas uzskata par sevišķu tikumu runāt un rakstīt pret šiem likumiem un ar visrūgtāko un naidīgāko nostāju parādīt tiem necieņu, savos vārdos var augsti izcelt mīlestību uz Dievu un tāpat kā jūdu augstie priesteri un vecaji izlikties esam reliģiski ļoti dedzīgi, tomēr Dieva dienā Debesu Majestāte par viņiem teiks: “Atrasti par viegliem.” (Dan.5:27) “Caur bauslību nāk grēku atzīšana.” tie nikni karo pret spoguli, kas atklāj trūkumus viņu raksturā, jo tas vērš uzmanību uz viņu grēkiem. Vadošie adventisti, kas atmeta gaismu, deg neprātīgās dusmās pret Dieva svētajiem likumiem, kā kādreiz jūdu tauta sacēlās pret Dieva Dēlu. Viņi ir briesmīgi pievilti, pievildami citus un pievildamies paši. Viņi negrib nākt gaismā, lai netiktu norāti viņu darbi. (453) Tie negrib, ka viņus pamāca. Bet ļaudis, kuri sakās, ka tur Viņa likumus, Kungs rāj un labo. Viņš uzrāda viņu grēkus un atklāj viņu netaisnību, jo Viņš vēlas no tiem atšķirt visus grēkus un ļaunumu, lai tie, Viņu bīstoties, kļūtu pilnīgi svēti un būtu gatavi nomirt iekš Kunga vai tikt pacelti Debesīs. Dievs tos labo un rāj, lai tie tiktu šķīstīti, svētoti un pacelti un beidzot paaugstināti pie Viņa troņa.
Sludinātājs Fullers dzirdēja atklāti sniegtās liecības, ka tie, kas sevi sauc par Dieva ļaudīm, visi nav svēti, ka daži ir samaitāti. Dievs centās viņus pacelt, bet tie ar savu rīcību atteicās ieņemt tik augstu stāvokli. Virsroku ņēma samaitātās tieksmes, dzīvnieciskās kaislības, un morālie un intelektuālie spēki tika pārvarēti un padarīti par kaislību vergiem. Kas nesavalda savas zemākās kaislības, tie nevar novērtēt atpirkšanas darbu, un arī izprast dvēseles patieso vērtību. Viņi pestīšanu nav ne piedzīvojuši ne arī to izpratuši. Dzīvniecisko kaislību apmierināšana ir viņu dzīves visaugstākā vēlēšanās. Dievs nepieņems neko citu kā tikai šķīstumu un svētumu; viens traips, viena grumba, viens rakstura trūkums uz visiem laikiem izslēgs tos no debesīm un no visas Debesu godības un bagātības.
Pietiekošas iespējas ir sniegtas visiem, kas uzsāk uzmanīgi, sirsnīgi un dedzīgi strādāt, lai Dieva bijībā kļūtu pilnīgi svēti. Caur Kristu ir nodrošināts spēks, žēlastība un godība, ko kalpojošie eņģeļi pasniedz pestīšanas mantiniekiem. Neviens nav tik zems, tik samaitāts un tik nekrietns, lai Jēzū, Kurš nomira par visiem, nevarētu atrast spēku, skaidrību un taisnību, ja tikai viņi ir gatavi atstāt savus grēkus, mitēties darīt netaisnību un no visas sirds piegriezties dzīvajam Dievam. Viņš gaida, lai tiem noņemtu grēkiem aptraipītās un apgānītās drēbes un tos ieģērbtu baltajā, spožajā taisnības tērpā; un Viņš tiem pavēl dzīvot un nemirt. Viņā tie var augt un veidoties. Viņu zari nenokaltīs un nebūs neauglīgi.(454) Ja tie paliks Viņā, tad sulu un barību tie saņems no Viņa un var tikt piepildīti ar Viņa Garu, staigāt, kā Viņš ir staigājis, uzvarēt, kā Viņš ir uzvarējis, un tikt paaugstinātiem pie viņa labās rokas.
Sludinātājs Fullers tika brīdināts. Citiem dotie brīdinājumi nosodīja viņu. Citos cilvēkos norātie grēki norāja viņu, un viņš saņēma pietiekoši lielu gaismu, kā Dievs raugās uz tāda rakstura noziegumiem, kādus piekopa viņš; tomēr viņš nevēlējās atstāt savu ļauno ceļu. Viņš turpināja savu briesmīgo bezdievības darbu, samaitādams sava ganāmpulka miesu un dvēseli. Sātans stiprināja viņa iekārojošās kaislības, kuras šis vīrs nebija apspiedis, un tās izmantoja savā darbā, vadot dvēseles pretī nāvei.
Apliecinādams, ka tur Dieva likumus, viņš visneģēlīgākā veidā pārkāpa šo likumu skaidros norādījumus. Viņš nodevās juteklīgiem priekiem. Viņš pārdevās. lai darītu ļaunu. Kādu algu šis vīrs saņems? Viņš par savu grēku baudīs Dieva sašutumu un dusmas. Dieva atriebība pamodīsies pret visiem tiem, kas zem sludinātāja apsega ir slēpuši savas iekārojošās kaislības. Saukdamies par ganāmpulka ganu, viņš veda tos pretī drošai bojā ejai. Šie briesmīgie rezultāti ir miesas prāta augļi, kas ir “ienaidā pret Dievu, jo tas Dieva bauslībai nepaklausa un arī nespēj.” (Rom.8:7)
Man norādīja uz rakstu vietu: “Tad nu lai grēks nevalda jūsu mirstamā miesā paklausīt viņas kārībām; nedz padodiet savus locekļus grēkam par netaisnības ieročiem; bet padodiet sevi pašus Dievam, it kā no miroņiem dzīvus, un savus locekļus Dievam par taisnības ieročiem.” (Rom.6:12,13) Jūs, kas sevi saucat par kristiešiem, ievērojiet, ka, ja arī nekāda cita gaisma jums nebūtu dota, izņemot to, kas ietverta šajā tekstā, jums tomēr nebūtu iespējams aizbildināties, ja ļaujaties vadīties no zemiskām kaislībām.
Dieva Vārds spēj apgaismot visaptumšotāko prātu, (455) un to var saprast katrs, kas vien vēlas saprast. Tomēr, neskatoties uz visu to, daži, kas sakās mācāmies no Dieva Vārda, savā dzīvē rīkojas pilnīgi pretēji šī Vārda visskaidrākajām mācībām. Tāpēc, lai vīriem un sievām nebūtu iespējams aizbildināties, Dievs dod skaidras un norādošas liecības, vadot viņus atpakaļ pie Vārda, kuram viņi nav paklausījuši. Bet ļaudis, kas kalpo savām kārībām, novēršas no visas šīs gaismas. Viņi negrib pārtraukt savu grēcīgo rīcību un turpina meklēt prieku netaisnībā, neskatoties uz to, ka tiem, kas iet pa šo ceļu, draud Dieva atriebība.
