Draudzes visā visumā nepastāv no skaidriem un godīgiem kristiešiem. Ne visi vārdi, kas ierakstīti draudzes grāmatās, ir cienīgi tur atrasties. Dažu cilvēku raksturs un dzīve, salīdzinot ar citiem cilvēkiem, ir kā zelts pret nevērtīgiem izdedžiem. Tam tā nevajadzētu būt. Ļaudis, kuru dzīvei un iespaidam ir vērtība, saprot, cik svarīga ir nozīme ciešai sekošanai Jēzum, darot Kristus dzīvi par savu studiju priekšmetu un priekšzīmi, kas jāatdarina. Tas prasīs piepūli, dziļas pārdomas un lūgšanas. Būs stingri jāpiespiežas, lai pārvarētu savtīgumu un pirmā vietā stādītu Dieva darba intereses. Daži ir tā pūlējušies un pieradinājuši sevi pie stingras disciplīnas — un ir arī guvuši dārgas uzvaras. Kas pirmā vietā stāda savas personīgās intereses, tie dzīvo sev. Viņu raksturs Dieva skatījumā ir līdzīgs nevērtīgiem izdedžiem.
Brālis D savā dzīves vietā draudzes interešu labā ir darījis vairāk nekā vienam cilvēkam būtu jādara. Ja viņš uz īsu laiku aizbrauca, lai strādātu citur, tad, kad viņš atgriezās, priekš viņa jau bija sagatavotas vēl lielākas un smagākas nastas. Viņš ir atļāvis draudzei atspiesties uz saviem pleciem un zem šī svara, smagi nopūzdamies, saliecies. Brāļiem D draud briesmas būt pārāk prasošiem un tādiem, kas savu dzīvi un priekšzīmi uzstāda citiem par kritēriju. Raugoties uz Kristu, vēl nav pazaudēta vēlēšanās redzēt sevi. Šiem brāļiem vajadzētu maz runāt par sevi, bet vairāk izcelt Kristu. Tiem vajadzētu slēpties aiz Jēzus un ļaut, lai kā pilnīga priekšzīme vienmēr parādītos Kristus, ko visi varētu censties atdarināt.
Kur bija ļaudis, uz kuriem varēja paļauties pārbaudošu grūtību un briesmu brīžos? Kur bija dievbijīgi vīri, kas ienaidniekam laužoties uz priekšu, būtu drosmīgi nostājušies ap karogu? Daži, kuriem vajadzēja stāvēt savā postenī, parādīja neuzticību tieši tad, kad viņu palīdzība bija visvairāk vajadzīga. Viņu rīcība rādīja, ka tie nav sevišķi ieinteresēti Dieva lietas un Viņa darba attīstībā. Daži domāja, ka no viņiem gaida pārāk daudz; un, kad tiem vajadzēja priecīgi iet uz priekšu un darīt visu iespējamo, tie apsēdās sātana piedāvātajā atpūtas krēslā un nedarīja nekā.
Daži vienmēr ir bijuši greizsirdīgi. Šīs grupas pārstāvis bija brālis E. Viņā redzama īpatnēja stūrgalvība, kas liek viņam turēties pie nepareizas rīcības, jo tam liekas, ka ar savas rīcības izmaiņu un pretējas nostājas ieņemšanu viņš iepriecinās savus brāļus. Viņš vadās no jūtām un reizēm ir gatavs no savas puses darīt visu, kas viņa spēkos. Tomēr viņš tik ļoti mīl pats savu ceļu, ka labāk atļaut ciest dārgajai Dieva lietai, nekā atteikties no sava prāta un sava ceļa. Brālis E nav vīrs, uz kuru var paļauties. Viņš ir pakļauts sātana kārdināšanām un bieži atrodas ienaidnieka vadībā. Viņa sirds ir savtīga un nepakļāvīga. Viņš ir untumains un impulsīvs, te nīst, te mīl. Reizēm viņš ir laipns, bet tad atkal greizsirdīgs, savtīgs un ļoti skaudīgs. Viņš nesasniegs kristīga rakstura pilnību, ja nepretosies kārdināšanām, neapspiedīs savu stūrgalvīgo gribu un nekops pazemīgu garu, kas būtu labprātīgs ieraudzīt un atzīt savas kļūdas. Reizēm viņš ir bijis patiesi godīgs un sirsnīgs. Tad atkal kāds vilnis viņu ir pārsviedis pretējā virzienā, un viņš ir atdevies greizsirdībai, skaudībai un neuzticībai. Pirmā vietā viņš ir stādījis sevi un savas intereses, un sevi piepildījis ar kļūdu meklēšanu un ļaunām aizdomām, [639] ka citi viņu nevērtē un grib viņam kaitēt. Brālim E ir nepieciešama dziļi ejoša atgriešanās. Nepietiek ar to, ka cilvēks apliecina patiesību. Viņš var atzīt visu patiesību un tomēr būt pilnīgā neziņā — bez praktiskām zināšanām — par patiesības svētojošo iespaidu uz sirdi un dzīvi, vai par patiesas dievbijības spēku.
Patiesība ir svēta un varena un izdarīs pilnīgu sirds un dzīves reformu ļaudīs, kas ir tās svētoti. Brālis E spēj atstāt labu iespaidu. Apspiežot sevi un pazemojot savu sirdi Dieva priekšā, viņš var kļūt par uzticīgu un godīgu kristus jūga nesēju. Viņš savai ģimenei un citiem var būt palīgs, bet ne kavēklis. Dieva lietu Bordovillē viņš vājina ar trūkumiem savā kristīgā raksturā. ja brālis E dzīvos saskaņā ar saņemto gaismu, tad viņš ar bijāšanu un drebēšanu rūpēsies par savu pestīšanu, un tā rīkojoties ļaus spožai gaismai spīdēt uz citu cilvēku tekas un pagodinās Dievu. Brāļa E gadījums pārstāv arī citus cilvēkus šai draudzē, kuriem, lai tie ieņemtu pareizu stāvokli, nepieciešams tāds pats sirds pārveidošanas darbs.
Brālis F savā dzīvē var būt daudz derīgāks, nekā viņš ir tagad vai kāds viņš jebkad ir bijis. Dievs viņu īpaši nav aicinājis kalpot ar Vārdu un priekšrakstiem. Šim amatam viņš nav piemērots; tomēr viņš var darīt darbu priekš Kunga un palīdzēt sapulcēs. Ja viņš pats dzīvos gaismā, tad to varēs atstarot arī uz citiem. Viņš var būt citiem par svētību; viņš var teikt mierinošus un stiprinošus vārdus izmisušajiem un bezcerīgajiem. Tomēr, lai to spētu, viņam pašam sevī jāizkopj cerībām bagātāks un priecīgāks gars, atsakoties raudzīties uz tumšajām pusēm un runāt neticību. savos vārdos un pat ar savas balss noskaņu viņam jāstāsta par cerību prieku un drosmi.
Māsai G ir vājības; viņa nerīkojas vislabākajā veidā. Viņa ļauj ienaidniekam valdīt pār sevi un ar nepiekāpīgu garu palielina savas grūtības. Viņa cieš no miesīgām kaitēm [640] un pelna līdzjūtību; tomēr nepacietība, īgnums, sūdzēšanās, kurnēšana un neko nedodoša žēlošanās neatvieglo viņas ciešanas un nedara viņu laimīgu, bet tikai palielina grūtības.
Pasauli piepilda neapmierināti gari, kas neredz sniedzamības robežās esošās svētības un laimi un nepārtraukti meklē laimi un apmierinājumu, ko paši nesaprot. Viņi pastāvīgi tiecas un gaida uz kaut ko tālu un labu, lielāku par to, kas viņiem ir, un vienmēr jūtas savās cerībās vīlušies. Neredzot vērtības, kas atrodas tieši viņu ceļā, tie kopj neticību un nepateicību. Parastās ikdienas dzīves svētības viņus neiepriecina, kā mannā neapmierināja Izraēla bērnus.
Māsu G uzrunā Kristus: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu un mācieties no Manis; jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet atvieglošanu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir laipnīgs un Mana nasta viegla”(Mat.11:28-30). Māsas G vārdi, izturēšanās un ‘visa viņas priekšzīme sniedz pilnīgi pretēju mācību tai, ko izteica mūsu Kungs. Viņa daudz zaudē, neievērojot sniedzamības robežās esošās tagadējās svētības un nemierīgi meklējot laimi citur. Viņas pūles paliek neatalgotas, un neauglīga meklēšana dara viņu pašu un visus, ar kuriem viņa dzīvo kopā, ļoti nelaimīgus. Viņas nemiers, nomāktais un rūpju pilnais gars ir redzams viņas sejā un met ēnu uz citiem. Šis drūmums, neticība un neapmierinātība paver durvis ienaidnieka kārdināšanām. Ar savu pastāvīgo neuzticēšanos citiem un ar aizņemtu grūtību nastu viņa met ēnu tur, kur vajadzēja plūst saules gaismai.
Brālim G jābūt pacietīgam un panesošam, viņu rūpīgi sargājot no nevajadzīgām nastām; jo viņa nav sagatavota to nešanai. Viņai savukārt vajadzētu būt modrai pret ienaidnieka tuvošanos, nekurnot uzņemties dzīves nastas un nest tās priecīgi, darot tās patīkamākas ar pateicību par to, [641] ka tās nav smagākas. Brālim G ir tieksme skatīties uz tumšo pusi. Viņam vajadzētu būt modram, lai vienmēr būtu gatavs darīt Dieva prātu un Dieva doto iespaidu izlietotu vislabākajā veidā. Viņam vajadzētu priecīgi pildīt šīs dienas pienākumus, neaizņemoties rītdienas grūtības, lai jau šodien par tām bēdātos. Viņam nav jāpilda nākošās nedēļas pienākumi, bet jādara dotās dienas darbs un tai līdzi ejošie pienākumi.
Brālim un māsai G vajadzētu apvienot savu iespaidu un kopīgi teikt: “Ir diezgan, ka ikvienai dienai pašai savas bēdas.” Tā ir nelaime, ja ar nākošās nedēļas bēdām un grūtībām sarūgtinām tekošo nedēļu. Kad atnāks patiesas grūtības, tad Dievs ikvienam lēnprātīgam un pazemīgam dos spēku tajās pastāvēt. Kad Viņa tālredzīgā aizgādība pieļaus tām nākt, tad Dievs arī rūpēsies par palīdzību to panešanai. Kurnēšana un raizēšanās apēno un aptraipa dvēseli un neļauj arī uz citu cilvēku tekas krist spožajai saules gaismai. Brālis G ar savu rīcību varēja palīdzēt brālim H, un reizē ar to būtu palīdzējis arī pats sev; bet savtīgums atņēma brālim H priekšrocības, un, baidoties atbalstīt citus, arī brālis G pats nonāca neizdevīgā stāvoklī. Brālis G nav mīlējis savu tuvāko kā sevi pašu; un viņa sevišķais savtīgums daudzās lietās viņam ir atņēmis labumu un to atšķīris no Dieva svētībām. Galu galā neviens cilvēks no savtīguma neiegūst nekādu labumu; jo Dievs visu redz un viņam atmaksā pēc viņu darbiem. “Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus”(Gal.6:7). ”Kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus” (2.Kor.9:6).
Es pieminēju šīs personas, lai attēlotu daudzu cilvēku patieso stāvokli Bordoviles draudzē, kuru gadījumi līdzīgi šiem. Daudzi, sanākdami vienkopus šajā vietā, ir uzlikuši brāļa D pleciem rūpes un nastas, jo viņam jāgādā par šo cilvēku pareizu nostāju. Ja viņi būtu brīvi no greizsirdības un nenovīdības un būtu palikuši Dieva mīlestībā, tad tie būtu atbalstījuši viņa rokas, iepriecinājuši viņa sirdi, [642] un būtu viņu izsūtījuši dvēseļu glābšanas darbā, pļaujas laukā kā asus sirpjus dodot viņam līdzi savas aizlūgšanas. Viņu nesvētošanās un nenodošanās Dievam ir vājinājusi viņu pašu ticību, nogurdinājusi brāļa D rokas, iznīcinājusi viņa drosmi un viņa pūles evaņģēlija laukā padarījusi gandrīz veltīgas. Vietējās draudzes grūtības ir sakropļojušas viņa darbu, kā vietējā, tā ārējā laukā, un ir bijušas par iemeslu, ka viņa pūles lielā mērā ir norobežojušās ar viņa dzīves vietu. Šāda darba ierobežošana uz vienu vietu atstāj vājinošu iespaidu uz Kristus kalpa garīgajām interesēm un centību.
