Brālis J ir jau gados vecs vīrs. Viņam vairs nevajadzētu uzlikt nekādas smagas atbildības. Ar savu nepareizo mīlestību uz bērniem viņš ir izsaucis Dieva nepatiku. Viņš ir pārāk centies tiem īpašā kārtā palīdzēt, lai tos neapvainotu. Ar savu vēlēšanos izpatikt, viņš tiem ir nodarījis ļaunu. [648] Viņi nav gudri un uzticīgi līdzekļu pārvaldīšanā, raugoties pat no pasaules redzes viedokļa. Skatoties no reliģiskā viedokļa viņi ir ļoti nepilnīgi. Reliģiskās lietās tie nav apzinīgi un stipri. Ar savu nostāju un iespaidu pasaulē viņi nerotā sabiedrību un nav arī par rotu Dieva lietai ar skaidru kristīgu morāli un krietniem darbiem, kurus tie būtu darījuši Kristum. Viņi nav radināti aizliegt sevi un tikt visam pāri paši ar saviem spēkiem, kas tos sargātu tālākā dzīvē. Šis ir lielais grēks, kas gulstas uz vecākiem. Viņi nedisciplinē savus bērnus un neaudzina tos priekš Dieva. Viņi nemāca tiem valdīt pār sevi, būt noteiktiem savā raksturā un neizskaidro stingras un pareizi vadītas gribas nepieciešamību. Lielākajam vairumam bērnu šai pasaulē mūsu paaudzē ļauj augt pašiem. Tiem netiek mācīta vajadzība attīstīt savus fiziskos un garīgos spēkus kādam labākam mērķim, lai ar savu iespaidu būtu par svētību sabiedrībai, lai ar sevi greznotu kristīgo dzīvi un Dieva bijībā panāktu pilnīgu svētumu.
Uzticot savu īpašumu bērniem, brālis J ir pielaidis kļūdu. Viņš tiem ir uzlicis atbildības, kuru nešanai tie nebija sagatavoti. Savus līdzekļus viņš nolicis ārpus savas pārvaldības robežām un par savām vājajām pūlēm ir ņēmis naudu no saviem brāļiem. Rīcībā ar saviem īpašumiem viņš nav pagodinājis Dievu. Viņš ir aizbildinājis savu bērnu nepareizo ceļu, kas nesaskan ar mūsu ticību, ne arī ar Bībelē parādītajiem paraugiem. Viņš tiešām bezdievīgajam ir teicis: tev labi klāsies; kad Dievs skaidri ir paziņojis, ka tam ies slikti.
Šīs brāļa J kļūdas norāda uz lielu Debesu gudrības trūkumu un lielā mērā dara viņu nederīgu darbam, kas veicams uzticīgam Dieva kalpam. Ar ko brālis J atvainosies Kunga priekšā, kad Kungs liks viņam norēķināties par savu namturību? [649] Viņš ir vadījies no savu bērnu nesvētajiem uzskatiem un nav izjutis vajadzību meklēt norādījumus un padomu pie gaismā staigājošajiem Dieva kalpiem. Viņš ir vadījies no nepareizas līdzjūtības un savā lēmumā ir kļūdījies. Viņš ir rīkojies kā akls. Viņa rīcība ir kaitējusi viņam pašam un arī Dieva lietai.
Vermontai ir vajadzīgi ne tikai svētrunu teicēji, kas ietu no vienas draudzes uz otru, lūgtu Dievu un laiku pa laikam pamācītu ļaudis. Dieva ļaudis Vermontā tiešām būtu varējuši pastāvīgi saukt pēc darbiniekiem. Ir vajadzīgi nopietni un čakli strādnieki, kas nostiprinātu ar kalpošanu draudzēs locekļu garīgajām vajadzībām saistītās lietas. Dieva darbā visās vietās un it sevišķi Vermontā ir vajadzīgi nastu nesēji. Cilvēki runā par vienu un to pašu, bet padara pavisam maz, ja vispār kaut ko padara. Viņi uzticīgi apmeklē savus brāļus un bieži tas ir viss viņu darbs; tomēr viņi gaida, ka par pavadīto laiku viņi saņems atlīdzību.
Rakstot, manā priekšā nostājās brāļa un māsas K lieta. Viņi nav vingrinājušies rūpēties par citiem. Viņi nav sapratuši, ka uz viņiem gulstas atbildība būt par nastu nesējiem. Brāli K man rādīja starp citiem, kuri juta, ka viņiem ir jādara kāds darbs priekš Kunga. Tiešām viņam ir darbs un tāds ir arī daudziem citiem, ja tikai viņi gribētu to darīt. Dieva lietai ir krietni strādnieki, kuriem darbā ir piedzīvojumi, un kas savu laiku un spēku ir atdevuši kalpošanai Dievam. Tos vajadzētu devīgi atbalstīt. Bet ļaudis, kas laiku pa laikam dodas apmeklēt draudzes — sevišķi tiem, kuriem nav ģimeņu, par kurām vajadzētu gādāt un, kas paši ir pārtikuši — nevajadzētu tukšot Kunga mantu namu.
Ne brālis, ne māsa K nezina, ko nozīmē upurēties patiesības labā, būt bagātiem labos darbos un krāt sev mantu Debesīs. Mīļi un nevarīgi bērni nav atmodinājuši viņos līdzjūtību, pacietību un vēlēšanos rūpēties par tiem. [650] Viņi ir dzīvojuši saskaņā ar personīgo ērtību prasībām. Viņu sirdis nelīdzinājās ūdens avotam, no kura izplūst maigas līdzjūtības un mīlestības dzīvinošās straumes. Aplaimojot citus ar laipniem mīlestības vārdiem un labdarības un žēlastības darbiem, viņi paši saņemtu svētības. Savas lietderības sfērā viņi ir bijuši pārāk aprobežoti. Ja šādi ļaudis netiks pārveidoti savā prātā un visā savā būtnē un netiks atjaunoti ar Kristus Garu, tad tie nevarēs kļūt par krietniem un veikliem strādniekiem. Kristus dzīve ir kristiešu priekšzīme. Viņu dzīvi vajadzētu raksturot nesavtīgumam un labdarībai un sevis uzupurēšanai. Priekšplānā pārāk ir izvirzījusies patmīlība. Ak, cik maz brālis K zina, ko nozīmē strādāt priekš Dieva, pacelt Kristus krustu un staigāt pašaizliedzīgā Glābēja pēdās!
Kristus kalps, patiesības skolotājs un uzticīgs gans ir, skatoties no vienas puses, visu cilvēku kalps, kas steidzas apmierināt to ļaužu vajadzības, kuriem nepieciešama palīdzība, kas zina, kā būt lietderīgam dažādās vietās lielajā dvēseļu glābšanas darbā. Cilvēks, kas saka, ka māca patiesību, un dodas turp, kur viņam pašam patīk un strādā tā un tad, kā un kad viņam iepatīkas, tomēr izvairoties no atbildībām, nenes krustu, sekojot Kristum, un arī nepilda evaņģēlija kalpam uzticēto darbu. Tikai nedaudzi zina no piedzīvojumiem, ko nozīmē ciest Kristus dēļ. Viņi ilgojas būt Kristum līdzīgi, tomēr vēlas izvairīties no trūkuma un krustā sišanas. Viņi ar prieku vēlētos būt kopā ar Kristu godībā, bet tiem nepatīk iet pie Kristus caur daudz bēdām un sevis aizliegšanu.
Lai izpētītu patiesību, brālim K nevajadzēja daudz pūlēties; jo Dieva izredzēti ļaudis ir sagatavojuši viņam aizsniedzamus pierādījumus, kas ir skaidri, vienkārši un pārliecinoši. Nedaudzi cilvēki, kas bija nodevušies darbam, nopietni un dedzīgi pūloties, ir atrisinājuši tagadējās patiesības sarežģītos jautājumus. Gavēšana un karstu lūgšanu pienešana Dievam aizkustināja Kunga sirdi, liekot Tam atvērt viņu prātam patiesības bagātības. Tiem vajadzēja sastapties ar viltīgiem pretiniekiem un lielīgiem goliātiem, reizēm pat vaigu vaigā, bet visbiežāk ar spalvu. Sātans cilvēkus skubināja uz nežēlīgu [651] pretestību, lai apstulbotu ļaužu acis un aptumšotu viņu saprašanu. Nedaudzi cilvēki, kuru sirdij bija tuva Dieva patiesība un Viņa lietas intereses, tika pamodināti tās aizstāvēšanai. Viņi nemeklēja ērtības, bet patiesības dēļ bija gatavi riskēt pat ar savu dzīvību.
Šie dedzīgie patiesības meklētāji, tās aizstāvēšanas un gaismas izplatīšanas darbam nebaidījās atdot savu spēka kapitālu un visu citu. Viens pēc otra tika uzmeklēti dārgās patiesības ķēdes atsevišķie locekļi, līdz tā visa atklājās savā harmoniskajā skaistumā, savstarpējā vienotībā un pilnībā. Šie pētošā gara cilvēki atrada pierādījumus un padarīja tos tik skaidrus, ka tie ir saprotami pat skolas zēnam. Cik viegli tagad cilvēkiem kļūt par patiesības mācītājiem, izvairoties no upuriem un sevis aizliegšanas.
Šie patiesības mācītāji patiesības labā cieta un zināja, ko tas maksā. Viņi to vērtē un ir vislielākā mērā ieinteresēti tās attīstībā. Sevis aizliegšana un krusts atrodas tieši uz ikkatra Kristus sekotāja tekas. Krusts ir tas, kas krusto cilvēkam piemītošās tieksmes un iegribas. Ja sirds nav pilnīgi svētota Dievam, ja griba, tieksmes un domas nav pakļautas Dieva prātam, tad neveiksmīga būs cenšanās dzīvot saskaņā ar patiesās reliģijas pamatlikumiem un atstarot Kristus priekšzīmi. Nebūs īstas vēlēšanās upurēt ērtības un pašmīlību; miesas prāts nebūs sists krustā, lai cilvēks darītu Kristus darbus.
Ir kāds darbs, kas jāpadara daudziem, kuri dzīvo Bordovillē. Es redzēju, ka ienaidnieks čakli strādā, lai piepildītu savus nodomus. Ļaudis, kuriem Dievs uzticējis līdzekļu podus, ir nobīdījuši viņiem Debesu uzlikto Dieva namturu atbildību uz saviem bērniem. Tie nevis atdod Dievam to, kas Viņam pieder, bet apgalvo, ka viss, kas ir viņu rokās, [652] ir to īpašums, it kā savu mantu būtu ieguvuši ar savu varu, spēku un gudrību. Kas viņiem deva spēku un gudrību laicīgās mantas iegūšanai? Kas veldzēja viņu laukus ar Debesu rasu un lietus gāzēm? Kas viņiem deva sauli, lai tā sildītu zemi un atmodinātu dzīvei dabu, liekot visam augt un zelt cilvēkam par labu? Cilvēki, kurus Dievs ir svētījis ar savām labdarības dāvanām, ar savām rokām apkampj šīs laicīgās bagātības un šīs svētības un labdarības dāvanas, kuras Dievs tiem laipnā kārtā ir devis, padara par lāstu , pildot savu sirdi ar savtīgumu un neuzticēšanos Viņam. Tie pieņem aizdotās mantas un prasa atzīt, ka tās tagad pieder viņiem, aizmirstot, ka arī Kungam ir pret viņiem kādas prasības, un atsakoties Viņam atdot pat to peļņu, kuru Viņš prasa. Bagātība liek tā saucamajiem Kristus sekotājiem piedzīvot daudz grūtību un caururbj viņu sirdi ar daudz sāpēm, tāpēc ka tie aizmirst Dievu, iemīl mamonu un kalpo tam. Tie atļauj laicīgajai bagātībai sarūgtināt viņu dzīvi un kavēt tiem sasniegt pilnīgu kristīgu raksturu. Un, it kā ar to vēl nepietiktu, viņi nodod saviem bērniem, tiem par lāstu, to, kas ir bijis par postu viņu pašu dzīvē. Dievs cilvēkiem uztic līdzekļus, lai tos pārbaudītu un lai redzētu, vai tie ir labprātīgi atzīt Viņu Viņa dāvanās un tās izlietot Viņa slavas vairošanai virs zemes.
Kungam pieder zeme un visas tajā esošās bagātības. Lopi uz pakalnu tūkstošiem pieder Viņam. Viss zelts un sudrabs ir Viņa īpašums. Savas bagātības Viņš ir uzticējis Saviem namturiem, lai tie ar tām virzītu uz priekšu Viņa darbu un pagodinātu Viņa Vārdu. Viņš šīs bagātības nav cilvēkiem uzticējis, lai tie tās izlietotu sevis izcelšanai un pagodināšanai un lai viņiem būtu vara apspiest tos, kas laicīgā ziņā ir trūcīgi. Ne tāpēc Dievs pieņem ziedojumus no cilvēkiem, ka tie Viņam būtu vajadzīgi un ka Viņš bez tiem nevarētu būt slavens un bagāts, bet gan tāpēc, ka Viņa kalpiem nāk par labu Dievam piederošo lietu atdošana Viņam. Viņš pieņem labprātīgos ziedojumus no [653] pazemīgās un sagrauztās sirds un atalgos devēju ar vislabākajām svētībām. Viņš tos pieņems kā pateicīgas paklausības upuri. Viņš prasa un pieņem mūsu zeltu un sudrabu par liecību tam, ka viss, kas mums ir un kas mēs esam, pieder Viņam. Viņš prasa un pieņem mūsu laiku un spējas kā mūsu sirdī mājojošās mīlestības augli. Paklausība ir labāka nekā upuris. Bez tīras un skaidras mīlestības visdārgākie ziedojumi ir priekš Dieva par trūcīgiem, lai Viņš tos pieņemtu.
