Tomēr, uz otru pusi, uzskats, ka sievietei, viņas sevišķā stāvokļa dēļ būtu atļauts neierobežot savu ēstkāri, ir kļūda, kas pamatojas uz ieradumu, bet ne uz veselu saprātu. Sievietes apetīte šajā laikā var būt mainīga, untumaina un grūti apmierināma; un ieradums atļauj viņai ēst visu, ko vien tā vēlās, neprasot padomu saprātam, vai šis uzturs būs barojošs viņas pašas un viņas bērna organismam. Uzturam jābūt barojošam, bet ne kairinošam. Ieradums saka, ka, ja viņa vēlas, tad tai var dot gaļas ēdienus, marinētu un vircotu uzturu, kā arī gaļas pīrāgus un, ka padoms prasāms tikai ēstkārei. Tā ir liela kļūda un nodara daudz ļauna. Ļaunums nemaz nav novērtējams. Ja vispār ir nepieciešams vienkāršs uzturs, tad tas ir tieši šajā svarīgajā laika posmā.
Sievietes, kas turas pie pamatlikumiem, arī šajā laikā neatkāpsies no vienkāršības diētā. Viņas ņems vērā, ka no tām ir atkarīga vēl cita dzīvība, un būs uzmanīgas visos savos ieradumos un arī diētā. Viņas neēdīs neko, kas labi garšo, bet nav barojošs. Ir pārāk daudz padomdevēju, (383) kas centīsies tās pārliecināt darīt to, par ko prāts tām saka, ka tas nav jādara.
Slimi bērni piedzimst tāpēc, ka vecāki ir izdabājuši savai ēstkārei. Organisms neprasa tādu uzturvielu dažādību, kāds cilvēka prātam šķiet nepieciešama. Doma, ka tam ko iekārojam, jānonāk arī vēderā, ir ļoti maldīga, un no tās kristīgai sievietei ir jāatbrīvojas. Fantāzijai nevajadzētu atļaut noteikt organisma vajadzības. Kas ļaus valdīt garšai, tie cietīs sodu par savas būtnes likumības pārkāpšanu. Bet lieta ar to vien vēl nebeidzas; cietēja būs arī viņu nevainīgā atvase.
Asinis radošie orgāni nevar pārvērst labās asinīs garšvielas, gaļas pīrāgus, marinētas vielas un slimu dzīvnieku gaļu. Un, ja kuņģī uzņem tik daudz barības, ka sagremošanas orgāni to izlietojot un atbrīvojot organismu no kairinošām vielām, ir spiesti pārpūlēties, tad māte izturas netaisni pati pret sevi un arī savā atvasītē rada slimībām labvēlīgu augsni. Ja viņa izvēlēsies ēst to, kas tai patīk un kāro, nerēķinoties ar sekām, tad viņa cietīs sodu, un ne viena pati. Viņas neapdomības pēc būs jācieš arī tās nevainīgajam bērnam.
Liela uzmanība jāpievērš māti apņemošajai videi, lai tā būtu patīkama un priecīga. Uz vīru un tēvu gulstas sevišķa atbildība darīt visu iespējamo, lai atvieglotu sievas un mātes nastas. Viņam, cik tas vien iespējams, jāuzņemas viņas stāvokļa smagums. Tam jābūt pakalpīgam, uzmanīgam, laipnam un maigam un sevišķi jūtīgam pret katru viņas vēlēšanos. Dažai sievietei bērna nēsāšanas laikā netiek piegriezta ne puse no tās uzmanības, kas tiek veltīta dzīvniekiem kūtī.
B dzīves veidā ir bijuši lieli trūkumi. Pat vislabākajā veselības stāvoklī viņa sieva nesaņēma pārpilnībā veselīgu uzturu un piemērotas drēbes. Un, kad viņai bija nepieciešams sevišķs apģērbs un īpaša barība, tā viņai netika dota. Viņas organisms prasīja materiālu, vielas, ko varētu pārvērst asinīs, bet viņš to nesagādāja. Viņas apetīti apmierinātu mērens daudzums piena un cukura, (384) nedaudz sāls, ar raugu raudzēta baltmaize ar ne viņas pašas, bet citu roku sagatavotiem dažādiem īpašu miltu cepumiem, vienkāršas rozīņu kūkas, rīsa plāceņi ar rozīnēm, žāvētas plūmes un vīģes; vēl varētu pieminēt arī daudzus citus ēdienus. Ja viņš dažus no šiem produktiem nevarēja dabūt, tad viņai nebūtu kaitējis nedaudz mājas vīna; tā lietošana viņai būtu vēlamāka, nekā atteikšanās no tā. Dažos gadījumos pat neliels daudzums visnekaitīgākās gaļas nodarītu mazāku ļaunumu, nekā pastāvīgi izjusta un neapmierināta stipra kāre pēc gaļas.
Man rādīja, ka B un C ir apkaunojuši Dieva lietu. Traipu, ko viņi tai uzlikuši, nekad nebūs iespējams pilnīgi nomazgāt. Man rādīja mūsu mīļā brāļa D ģimeni. Ja šis brālis īstā laikā būtu saņēmis vajadzīgo palīdzību, tad visi viņa ģimenes locekļi dzīvotu vēl šodien. Jābrīnās, ka mūsu zemē nav likumu, kas vērstos pret šādu cilvēku “ārstēšanu.” Ģimene gāja bojā uztura trūkuma dēļ — visparastākā un vienkāršākā uztura trūkuma dēļ. Viņi cieta badu pārpilnības zemē. Visu lietu savās rokās bija ņēmis iesācējs. Barība būtu stiprinājusi organismu un uzturējusi kārtībā visu dzīvo mašinēriju.
Augstas temperatūras gadījumos īslaicīga atturēšanās no uztura samazinātu temperatūru un padarītu ūdens pielietošanu iespaidīgāku. tomēr ārstam, kurš uzrauga slimnieku, jāredz viņa patiesais stāvoklis un nav jāatļauj uztura ierobežošana uz ilgāku laiku, līdz novājinās slimnieka organisms. Kamēr plosās drudzis, uzturs var asinis satraukt un uzbudināt; bet līdz ar drudža mazināšanos slimnieku jāsāk uzmanīgi un saprātīgi barot. Ja barība tiek atturēta pārāk ilgi, tad kuņģa prasības pēc tās var tieši izsaukt temperatūras celšanos, kuru var mazināt, atļaujot lietot piemērotu daudzumu labas kvalitātes uztura. Tad dabai ir kaut kas ko darīt. Ja ir sevišķi stipra kāre pēc uztura, tad tās apmierināšana ar mērenu daudzumu barības pat drudža laikā slimniekam būs mazāk kaitīga, nekā barības liegšana. Ja viņa domas nekas cits nesaista, tad ar nelielu, vienkārša uztura devu daba netiks pārslogota.
Kas savās rokās ņem citu cilvēku dzīvību, tiem jābūt ļaudīm, kuru dzīve ir iezīmējusies ar panākumiem. Tiem jābūt prātīgiem un gudriem cilvēkiem, kas spēj just līdzi ar visu savu būtni, cilvēkiem, kas redzot ciešanas, jūtas dziļi aizkustināti. Daži cilvēki, kas nav guvuši panākumus nevienā citā dzīves pasākumā, uzņemas ārstēt slimos. Viņi savās rokās ņem vīru un sievu dzīvību, kaut gan tiem nav nekādas pieredzes. Viņi izlasa par kādu plānu, ko ar panākumiem ir īstenojis kāds cits, un, to pieņēmuši, sāk lietot šīs metodes ārstējot ļaudis, kas tiem uzticas, bet patiesībā izdzēš pēdējo dzīvības dzirkstelīti; tomēr no visa notikušā tie neko nav mācījušies, bet pašpārliecināti iet tālāk pie nākošā gadījuma, ievērodami tādu pat stingru režīmu. Daži cilvēki var būt pietiekoši izturīgi, lai panestu šo, viņiem uzlikto, briesmīgo slodzi un dzīvotu. tad iesācējs slavu pieraksta sev, kaut gan tā viņam nepienākas. Par visu jāpateicas Dievam un stiprajam organismam.
Brālis C, atbalstot B ir pieņēmis necienīgu nostāju. Viņš ir domājis viņu vietā un stiprinot un uzmudinot stāvējis tam blakus. Šie divi vīri veselības reformas lietā ir fanātiķi. Brāļa C zināšanas ir daudz mazākas, nekā viņš pats domā. Viņa uzskati par sevi ir nepareizi. Viņš ir savtīgs un neiecietīgs savu uzskatu īstenošanā; pamācību viņš nepieņem. Viņš nav mācījies apspiest savu gribu. Viņš nav pazemīgs cilvēks. Ārsta darbs šim vīram nav piemērots. Lasot viņš varbūt ir ieguvis nelielas zināšanas, bet ar to vien nepietiek. Nepieciešama pieredze. Mūsu cilvēku ir pārāk maz, (386) lai viņi, pakļaujoties šādiem eksperimentiem, tiktu tik lēti un apkaunojoši upurēti. Jau tā pārāk daudz dārgu cilvēku krīt par upuri viņa stingrajiem uzskatiem un plāniem, līdz viņi no tiem atteiksies, atzīs savas kļūdas un piedzīvojumos mācīsies gudrību.
Brālis C ir pārāk nepiekāpīgs un iedomīgs un pārāk nelabprātīgs mācīties, lai Kungs to varētu izlietot kādam īpašam darbam savā lietā. Viņš ir par daudz stūrgalvīgs, lai nedaudzās upurētās dzīvības to ierosinātu mainīt savu rīcību. Viņš pie saviem uzskatiem un viedokļiem turas vēl dedzīgāk. Šie vīri vēl būs spiesti nožēlot, jo mācīsies saprast, ka labāk būtu bijis, ja tie būtu mācījušies un nevis nostājušies par saviem pārspīlētajiem uzskatiem, neņemot vērā sekas. Sabiedrība justos tikpat labi un visā visumā mazliet drošāk, ja abi šie vīri atrastu sev (darbu) vietu kādā citā darbā, kur viņu rīcība neapdraudētu citu cilvēku dzīvību un veselību.
Cilvēcīgas būtnes dzīvības ņemšana savās rokās saistīta ar lielu atbildību. Un ir briesmīgi, ja dzīvība kļūst par upuri nepareizai rīcībai. Gadījums ar brāļa D ģimeni ir drausmīgs. Šie vīri varbūt var atvainot savu rīcību; bet tas Dieva lietu nepasargās no negoda un neatdos atpakaļ dēlu, kas cieta un mira barības trūkuma dēļ. Ar nedaudz laba vīna un uzturu viņu varēja pacelt no nāves gultas un atdot atpakaļ ģimenei. Arī tēvu drīz būtu varējuši pieskaitīt mirušajiem, ja viņu turpinātu ārstēt tādā pat veidā, kā izturējās pret dēlu; viņu izglāba tikai Veselības Institūta ārsta klātbūtne un savlaicīgs padoms.
Ir laiks, lai iesācējiem aizliegtu iziet darba laukā un aizstāvēt veselības reformu. Cilvēki ir jāsargā no viņu vārdiem un darbiem, jo tie izdara tik daudz ļauna, ka visgudrākie un izglītotākie vīri ar savu vislabāko iespaidu nespēj to griezt par labu. Vislabāk apmācītajiem Veselības reformas aizstāvjiem, nav iespējams pilnībā atbrīvot sabiedrības domu, (387) kas radusies sakarā ar šo pārspīlētāju rīcību un tur, kur šie cilvēki ir darbojušies, nostādīt veselības reformu uz pareiza pamata, kam būtu tik liela nozīme. Lielā mērā ir arī aizvērušās durvis, pa kurām neticīgos varēja aizsniegt ar tagadējo patiesību par Sabatu un mūsu Pestītāja drīzo atnākšanu. Ļaudis atmet visdārgākās patiesības kā tādas, ko nav vērts uzklausīt. Vispār uz šiem vīriem norāda kā uz veselības reformētāju un Sabata ievērotāju pārstāvjiem. Liela atbildība gulstas uz cilvēkiem, kas tādā veidā ir kļuvuši par piedauzības akmeni neticīgajiem.
Brālim C nepieciešama pilnīga atgriešanās. Viņš neredz pats sevi. Ja viņš mazāk vērtētu sevi un būtu pazemīgāks garā, tad viņa zināšanas varētu praktiski izlietot dzīvē. Viņam pašam priekš sevis jādara darbs, ko neviens cits priekš viņa nevar padarīt. Savus ieskatus un spriedumus viņš nepakļaus nevienam cilvēkam, ja tikai nebūs spiests to darīt. Viņam ir rakstura vilcieni, kas cilvēku dara ļoti nelaimīgu, un tie ir jāuzvar. Uz viņu gulstas lielāka atbildība nekā uz brāli B, un viņa stāvoklis ir sliktāks par B stāvokli; jo viņa zināšanas un domāšanas spējas ir lielākas. B ir bijis tikai viņa prāta slēdzienu ēna.
