Bezbailīgi doties uz priekšu

8. janvāris, 2018 | Teds Vilsons

Kad Dievs atrodas priekšā
Jauns gads piedāvā jaunu sākumu, jaunu tukšu lappusi. Bieži vien tas ir laiks, kad mēs pārdomājam pagājušo un ielūkojamies nākotnē ar cerību, ka nākošais gads būs labāks par iepriekšējo. Taču, ja mēs nesāksim to ar Dievu, mūsu dzīves Autoru, tad sagaidīt veiksmes iespēju mums būs visai maz. Savā Vārdā Viņš mums ir devis dārgu apsolījumu „Nedomājiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen bijis! Redziet, Es veikšu ko jaunu, tas jau parādās, vai jūs to neredzat? Es likšu rasties ceļam tuksnesī un upēm vientuļās kailatnēs.” Jes. 43:18, 19. Jaunas dzīves Autors ir Dievs Radītājs. Viņš var likt rasties ceļam, kur tā nav.
 
Dilemma
Izšķirošs brīdis izraēla vēsturē to lieliski ilustrē. 2. Mozus grāmatas 14. nodaļā mēs redzam, ka izraēlieši sastopas ar, škietami, neatrisināmu dillemu. Viņi domāja, ka verdzība ir palikusi pagātnē. Taču tad, kad viņi apmetās pie Sarkanās jūras, ēģiptiešu ieroču spīdums un rati, kas strauji tuvojās, iedvesa viņos bailes. „(..) Jo tas mums būtu bijis labāk – vergot ēģiptiešiem nekā mirt tuksnesī”, tie sauca Mozum. Viņiem nebija kur palikt, no vienas puses bija Sarkanā jūra, no otras puses – klinšu kalni; bet aiz muguras tos jau gandrīz bija aizsnieguši viņu apspiedēji. Viņi bija aizmirsuši, ka uz šo vietus tos bija atvedis tieši Dievs, mākoņu stabā dienā un uguns stabā naktī. 2. Moz. 13:21.
 
Nejūtot bailes par sekām
Taču Mozus to neaizmirsa. Viņš „jutās ļoti apbēdināts, ka tautai, neskatoties uz atkārtoti piedzīvoto Kunga spēka atklāšanos, tomēr ir tik maz ticības Dievam. Kā gan tie varēja viņu apvainot pašreizējā stāvokļa briesmās un grūtībās, ja viņš bija sekojis noteiktai Dieva pavēlei? Ja Kungs pats neiejauksies viņu atbrīvošanā, tad izglābties tiešām nebija nekādu iespēju, bet, tā kā viņi tur bija nonākuši, paklausot dievišķajiem norādījumiem, tad par tālākajiem notikumiem Mozus neizjuta nekādu baiļu. Tautai viņš mierīgi un droši atbildēja: “Nebīstieties, pastāviet un vērojiet, kā tas Kungs jūs šodien izglābs: ēģiptiešus, kurus jūs šodien redzat, jūs nemūžam vairs neredzēsit. Tas Kungs karos par jums, bet jūs stāvēsit klusu.” 2. Moz. 14:13, 14. (Sentēvi un pravieši, 284). Mozus nebaidījās, jo zināja, ka tajā vietā viņi atrodas tāpēc, ka sekoja Dieva norādījumiem. Viņš klausīja Dievu un rūpes par sekām atstāja Viņam – Dievs brīnumainā veidā tos atbrīvoja! Tieši tas pats princips ir izmantojams mūsu dzīvē arī šodien; gan katram atseviķam cilvēkam, gan Dieva draudzei kopā. Kamēr mēs paliekam uzticīgi Dievam un Viņa gribai, kas atklāta caur Rakstiem un Pravieša Garu, mums nav jāuztraucas par sekām. Mēs būsim Viņa rokās un Viņš parādīs mums izeju no jebkuras sarežģītas situācijas.
 
Dieva spēks
Jesajas grāmatas 43. nodaļas panti atgādina par Dievu, kā par Radītāju un Atbrīvotāju, un min konkrētu atbrīvošanu pie Sarkanās jūras, ar to norādot uz to, ka Dievs ir tik pat spēcīgs atbrīvot arī šodien. „Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi Mans! Kad tu iesi caur ūdeņiem, Es būšu pie tevis, un caur straumēm, tās tevi nepārplūdinās. (..) Tā saka Tas Kungs, kas paver ceļu pāri jūrai un taku pāri lieliem ūdeņiem, kas izsūta karā ratus un zirgus, karapulkus un karaspēkus, bet tā, ka tie visi tur guļ un necelsies vairs, tie izplēnējuši un izdzisuši kā izlietoti degļi. „Nedomājiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen bijis! Redziet, Es veikšu ko jaunu, tas jau parādās, vai jūs to neredzat? Es likšu rasties ceļam tuksnesī un upēm vientuļās kailatnēs.”” 1.-19. p. Mums nav jābaidās no ceļa gājuma, jo šie vārdi ir piepildīti ar apsolījumiem. Dievs atgādina mums par brīnišķīgo darbu, ko Viņš paveica pie Sarkanās jūras, un aicina mūs sagaidīt, ka Savu brīnišķīgo darbu Viņš paveiks arī pie mums.
 
Uzaicinājums
Uzsākot jaunu gadu, es jūs aicinu sekot Dievam un iet uz priekšu ar ticību un nešaubīšanos. Lai mūsu sirdī tiek ierakstīts šis pazīstamais citāts, kas atgādina to, uz ko Dievs mūs aicina „Mums nav jābaidās no nākotnes, ja vien mēs neaizmirsīsim ceļu, pa kuru Kungs mūs ir vedis. Tagad mēs esam stipra tauta, ja liekam savu cerību uz Kungu, jo esam ieguvuši varenas Dieva Vārda patiesības. Mums ir viss, par ko varam būt pateicīgi. Ja mēs nepārstāsim staigāt gaismā, kas apgaismo mūs no dzīvā Dieva Vārda, mums tiks uzticēti lieli uzdevumi, saskaņā ar gaismu, kas ir Dieva piešķirta. Mums ir uzticēti daudzi pienākumi, jo esam dārgās patiesības glabātāji. Pasaulei mums tā ir jāatklāj visā tās skaistumā un godībā. Dieva priekšā mēs esam atbildīgi par katru piešķirto izdevību, lai ar savu raksturu padarītu šo patiesību pievilcīgu un nestu brīdinājuma, mierinājuma, cerības un mīlestības vēsti visiem cilvēkiem, kas atrodas maldu un grēka tumsā.” (Liecības sludinātājiem, 31).
 
Brāļi un māsas, Jēzus ļoti drīz atgriezīsies. Vai jums ir sakārtotas attiecības ar Viņu? Ja nē, tad šis ir īstais laiks, lai saņemtu apsolījumu „Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” 1. Jāņa 1:9. Vai esat izmisuši? „(..) Raugieties uz vietu, kur pēdējo reizi redzējāt gaismu”, atceroties, „ (..) ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.” (Kristus dziedinošā kalpošana, 250). Filip. 1:6.
 
Dodieties uz priekšu ar ticību un drosmi, ņemot dalību iniciatīvā „Visu daudzes locekļu iesaistīšanās”, kļūstot par Dieva mīlestību un pasludinot pasaulei, ka Jēzus nāks drīz! Maranata!
 
Teds Vilsons
Septītās dienas Adventistu Baznīcas Ģenerālkonferences prezidents
 
No žurnāla "Adventist World", janvāris, 2018