Mentorings

2. februāris, 2018 | Tālivaldis Vilnis

Pēdējos desmit gados man vairākkārt un padziļināti ir bijusi iespēja iepazīt tādas tēmas kā māceklība, kristīgā padomdošana, mentorings, koučings utt. Manai interesei bija divi iemesli: pirmkārt, mani paša pienākumi un atbildība arvien vairojās, radās jautājums – kā daudzo pienākumu vidū nezaudēt entuziasmu un neizdegt. Otrkārt, kalpojot par Mācītāju nodaļas vadītāju, radās nepieciešamība līdzdalīt citiem, jaunākiem kolēģiem idejas par to, kā šajā darbā kalpot un darboties efektīvāk.
 
Minēto desmit gadu laikā šo jautājumu esmu daudz pētījis gan teorētiski, gan arī izmantojis praksē. Neizdegšanas un efektivitātes tēmai bija veltīts arī mans maģistra darbs. Taču, lai saprastu, cik aktuāli šie jautājumi ir kristīgā vidē vispār, kā arī mūsu, adventistu, draudzē, vēlos dalīties ar dažām pārdomām, kuras piedāvāja kāds minētās jomas specialists, adventists.
 
Pirms dažām nedēļām pie mums ar lekcijām ciemojās TED Veselības kalpošanas nodaļas vadītājs Torbens Berglands. Pēc profesijas viņš ir psihiatrs, tātad – speciālists emocionālās dzīves jautājumos. Savā priekšlasījumā T. Berglands prezentēja statistiku un dažas idejas par izaicinājumiem  mācītāju darbā, ko 2017. gadā ir izpētījis Barnas institūts.
 
Daži fakti no minētās aptaujas:
  • “Mācītāji vairāk nekā citu profesiju cilvēki sabiedrībā izjūt un piedzīvo emocionālo un garīgo izsīkumu.”
  • “Vairāk nekā trešā daļa mācītāju atrodas augstā (11%) vai vidējā (26%) izdegšanas riska pakāpē.”
  • Draudzes apmeklējuma samazināšanās ir cieši saistīta ar izdegšanas riska intensitāti. 64% mācītāju par lielu vai vidēju izdegšanas risku uzskatīja kalpošanu baznīcās, kurās samazinās apmeklētība. (Ņemsim vērā, ka arī dažās Latvijas draudzēs samazinās apmeklētāju skaits, tātad tas ir pastiprinošs apstāklis, kas veicina mācītāju izdegšanu).
  • 76% mācītāju izteicās, ka zina vismaz vienu kolēģi mācītāju, kurš pēdējo piecu gadu laikā ir pārtraucis kalpošanu, jo ir izdedzis.
  • “Gandrīz puse mācītāju ziņo, ka kādā kalpošanas brīdī ir cīnījušies ar depresiju. Mazāka, tomēr nozīmīga daļa, aptuveni viens no pieciem, saka, ka ir cīnījušies ar kādu no atkarībām.
 
Visbeidzot tika aptaujāti dažādu Norvēģijas konfesiju mācītāji. Aptauja atklāja ļoti satraucošu tendenci: 6% no Norvēģijas draudžu mācītājiem ir izdeguši, bet 18% atrodas bīstamajā zonā. Tas ir ievērojami lielāks procents nekā citās profesionāļu grupās, piemēram, starp skolotājiem vai ārstiem.

Kāpēc tā? Tāpēc, ka laiks nekad nav tik ļoti steidzies, pārmaiņas vēl nekad nav bijušas tik straujas, situācijas nekad nav tik ātri mainījušās; mācītāji nav gatavi tik straujām pārmaiņām. Viņiem ļoti ātri ir jāapgūst daudzas jaunas lietas, jābūt gataviem tikt galā ar daudzām dažādām, iepriekš nebijušām problēmām, piemēram, milzīgu emocionālo ikdienas spriedzi, bieži arī vientulību ikdienas pienākumos, cilvēku neatsaucību. Aug arī cilvēku prasīgums un savtīgums, necieņa pret garīgām vērtībām sabiedrībā, sava loma nenoliedzami ir zemajam atalgojumam un lielajai atbildībai. Un tas vēl nebūt nav viss. Gadiem pārbaudītās metodes mūsdienās bieži vairs nedarbojas, it īpaši, ja ir darīšana ar vidējo un jaunāko paaudzi. Turklāt jāņem vērā, ka mācītājiem (atšķirībā no biznesa vides, kur visa vecā atmešana un inovatīva rīcība tiek atbalstīta) jārēķinās ar mūžīgajām vērtībām, jādomā, kā tās savienot ar jaunām darba metodēm un mūsdienu domāšanu. Tas nenoliedzami ir liels izaicinājums. Viss uzskaitītais ietekmē mācītāja darbu.
 
Papildus tam mācītājam ir jāpieņem drosmīgi, neordināri lēmumi, jo sabiedrībā parādās aizvien vairāk problēmu. Tas viss rada jautājumu: kā gan mācītāji var būt pilni entuziasma un efektīvi darboties šādā sarežģītā atmosfērā? Kā neizdegt, bet saglabāt savā dzīvē līdzsvaru? Mācītājiem ne vien jāizdzīvo, bet arī pastāvīgi jāprogresē, jāaug, lai varētu būt veiksmīgāki, lai viņu kalpošana kļūtu iedarbīgāka. Evaņģēlijs nemainās un nemainīsies, bet laikmets un prasības pret mācītājiem mainās. Tā, kā varēja iepriekš, vairs nevar, bet jaunais jāapgūst.  
           
Iepriekš uzskaitīto problēmu risināšanai vēlos piedāvāt dažas metodes, kuras tiek veiksmīgi izmantotas gan lai atbalstītu draudzes kalpotājus, gan palīdzētu jebkuram citam cilvēkam, kuram viņa izaugsmē ir vajadzīgs atbalsts. Šīs metodes izmanto gan sabiedrībā, gan draudzē, tās ir: konsultēšana, koučings, mentorings utt.
 
Dažkārt mums ir aizspriedumi pret svešvārdiem, kuri nav minēti Bībelē. Taču, ja godīgi ieskatāmies Bībelē, redzam, ka tur nav atrodami arī tādi apzīmējumi kā sabatskola vai draudzes padome. Tāpat lietojam vārdu darbinieki, bet vai arī citviet nelieto šo pašu vārdu?  Tāpēc svarīgākais ir, ka minētās metodes atbilst Bībeles principiem jeb morālei.
 
Vēlos iepazīstināt ar šādu principu izmantojuma piemēriem Bībelē. Pirmo aplūkosim jēdzienu mentorings. Mentors ir kāds vecāks un pieredzējušāks eksperts, kas ievada darbā iesācēju un dalās ar praktiskiem padomiem, ierādot un paskaidrojot, kā kurā situācijā būtu jārīkojas. Varētu teikt, ka tas ir darbaudzinātājs. Draudzē tas parasti ir pieredzējušāks mācītājs, kas apmāca praktikantu, vai kāds draudzes vecākais, kurš ievada kalpošanā jaunāku kolēģi. Bībelē tāds ir Pāvils, kurš apmācīja kalpošanā Timoteju. 1. Timotejam 1:18 varam lasīt: “Šo piekodinājumu es lieku tev pie sirds, mans dēls Timotej, pēc agrākiem praviešu vārdiem par tevi, lai tu cīnītos ar tiem labo cīņu.” Tātad viņs pat sauc Timoteju par savu garīgo dēlu.
 
Šīm mentora attiecībām jānorit kristīgā vidē un garā, kā tēvam rūpējoties par savu dēlu. Nenoliedzami, arī sabiedrībā ir daudz labu mentoru, taču te jābūt uzmanīgiem. Atceros, padomju laikos, kad jaunie puiši atnāca praksē vai ieradās strādāt ar lauksaimniecības tehniku kādā kolhozā, bija pieredzējuši kolhoznieki, kas palīdzēja jaunajiem, bet bija tādi, kas gluži pretēji – centās pasmieties, paņirgāties par jaunajiem un viņu nezināšanu. Arī padomju armijā bieži sastopama lieta bija t. s. ģedovščina – ņirgāšanās par jaunākiem un nezinošākiem. Taču draudzē pieredzējušiem kristiešiem vajadzētu izturēties pret jaunajiem kā pret saviem garīgiem bērniem. Īpaši aktuāli tas ir mūsdienās, kad draudzei pievienojas daudzi jaunieši no nekristīgām ģimenēm, tieši viņiem ir ļoti svarīgs mentorings un atbalsts. 
 
Šis bija pirmais atbalsta tēmai veltītais raksts, kurā pamatā vēlējos ieskicēt reālos mūsdienu garīgās kalpošanas izaicinājumus un iepazīstināt ar vienu no metodēm, kas var palīdzēt veiksmīgāk atbalstīt gan mācītājus, gan ierindas kristiešus viņu izaugsmē – ar mentoringu.
 
Tālivaldis Vilnis
LDS Mācītāju kalpošanas nodaļas vadītājs