Kas ir SABATS?

Daži to sauc par “laika oāzi”.
 
Iedomājieties, ka jums katru nedēļu būtu viena diena, kurā jūs varētu atvadīties no sava ikdienas darba un pat no mājas pienākumiem, nejūtoties par to vainīgs, diena, kuru jūs varētu pavadīt ar ģimeni un draugiem, atpūšoties dabā vai izdarot ko jauku kādam citam.
 
Izklausās pēc izšķērdības? Tā tas tomēr nav. Patiesībā Bībele saka, ka Dievs ir izveidojis šo iknedēļas brīvdienu jau pašā radīšanas sākumā:
   
Tādēļ, ka Dievs pārstāja Zemes radīšanas darbu septītajā dienā, Viņš to izraudzīja jeb “svētīja” par svētu dienu, kuru atcerēties uz laiku laikiem.
 
Ebreju vārds “sabats” burtiski nozīmē “apstāties”. Tieši tāpat, kā Dievs apstājās radīt, mums ir jāapstājas mūsu skrējienā, jāatpūšas no mūsu ikdienas gaitām un jākoncentrējas uz to, kas patiešām ir svarīgs. Tā ir diena, kurā var nospiest restarta pogu savā fiziskajā un garīgajā dzīvē.
   
Sabats varenā veidā atklāj Dieva dziļās rūpes par mūsu labsajūtu. Protams, mēs zinām, ka Dievam nav nepieciešama atpūta: “Redzi, Israēla sargs nesnauž un neguļ.” (Psalms 121:4) Dievs nekad nav stresā vai noguris: “ Mūžīgais Dievs ir Tas Kungs, kas radījis zemes galus. Viņš nepiekūst un nenogurst...” (Jesajas 40:28). Viņš nebija pārguris, radot mūsu Saules sistēmu, Zemi un visas radības uz šīs planētas. Tomēr Viņš rādīja piemēru Savai radībai, Viņš pārstāja darīt jebkādus darbus septītajā dienā. Tā bija īpaši veidota dāvana tev! Jēzus pat teica: “Sabats ir dots cilvēkam.” (Marka 2:27). Pēc sešām godības pilnām radīšanas dienām Dievs izvēlējās izveidot vēl vienu dienu – Sabatu. Viņam tas nebija jādara, bet Viņš to izdarīja. Tas bija laiks, kurā Viņa radība varēja priecāties par to, kas ir ticis radīts, un piedzīvot fizisku un garīgu atpūtu Radītāja mīlestībā.
 
Sabats ir no Dieva
 
Dievs zināja, ka pasaulē, kura ir pilna ar pārpūlētiem prātiem un grēka samaitātiem ķermeņiem, mūsu cilvēciskā tieksme būs par katru cenu veicināt pašiem savu labklājību. Viņš zināja, ka mums būs nepieciešama regulāra garīga atpūta, lai mēs atkal varētu koncentrēties uz mūžīgām vērtībām. Tādēļ Sabats ir dievišķi apstiprināta iespēja, patiesībā tā ir dievišķa pavēle, lai mēs varētu izrauties no ikdienas spriedzes.
 
Tā ir dzīvībai tik svarīga daļa, ka Dievs nevēlas, lai kāds pasaulīgs spēks to izjauktu. Viņš jo īpaši savai tautai pavēlēja:
   
Dieva mīlestība patiesi ir skaidri saredzama šajā bauslī, vai ne tā? Viņš ne tikai vēlas, lai jūs atpūstos no saviem darbiem, Viņš vēlas, lai ikvienam būtu tāda pati iespēja katru nedēļu. Ja tu esi bezdarbnieks, arī tad Viņš vēlas, lai tu atpūstos. Ja tu esi darba devējs, Viņš vēlas, lai tu ne tikai atpūties no sava uzņēmuma vadīšanas, Viņš vēlas pārliecināties, ka arī visi tavi darbinieki atpūšas. Viņš vēlas, lai pat zvēri, par kuriem tu rūpējies, atpūšas.
 
Atpūta septītajā dienā
 
Dievs ne tikai aicina atpūsties īpašā dienā, Viņš arī nosaka konkrētu dienu, kurā visiem jāpiedzīvo šī atpūta. Tā ir vēl viena apbrīnojama Viņa mīlestība zīme, un tā patiešām ir ļoti būtiska!

Veltīt vienu dienu atpūtai nozīmē draugiem, ģimenei un citiem mīļajiem kopā izbaudīt vienam otra sabiedrību un sadraudzībā kopīgi slavēt Dievu. Šodienas steidzīgajā pasaulē ģimenes locekļi, kuri strādā katrs savā darbā ar savu darba grafiku, bieži vien atpūšas atšķirīgās dienās – dažiem brīvas ir trešdienas, citiem sestdienas vai svētdienas. Beigu beigās mums vienam otra vienmēr pietrūkst, jo mūsu atpūtas brīži nekad nesakrīt. Izvēloties vienu konkrētu dienu, Dievs nodrošina mums visiem iespēju vismaz vienu dienu nedēļā būt visiem kopā.
 
Šī diena arī dod iespēju līdzīgi domājošiem cilvēkiem no visām pasaules malām sanākt kopā visiem kā vienam, slavējot un pielūdzot Dievu visa radītā un Viņa nebeidzamo rūpju dēļ. Tas ir apbrīnojami īpašs brīdis, lai mūs iedvesmotu un atjaunotu!
 
Bet kuru no dienām Dievs iesvētīja par Sabatu? Vārds ‘’Sabats’’ nozīmē „atpūtu”, un atpūsties nozīmē, ka tu pirms tam esi strādājis. Tātad ir loģiski, ka Dievs iesvētīja atpūtai pēdējo nedēļas dienu. Bībele mums saka, ka tieši to Viņš izdarīja. ‘’Septītā diena ir Sabats’’ (2. Mozus 20:10, izcēlums pievienots). Tomēr ne visās pasaules kultūrās mēs sestdienu dēvējam par septīto dienu.
               
Jūdu kultūrā diena tika skaitīta no saulrieta līdz saulrietam. Tumšā dienas daļa patiesībā bija pirmā, un tikai tad nāca dienas gaišā daļa. Tas nozīmē, ka Bībeles Sabats sākas ar piektdienas vakara saulrietu un beidzas ar sestdienas vakara saulrietu (3. Mozus 23:32; skatīt arī Marka 1:32).
 
Vai sestdiena joprojām ir sestdiena?
 
Vai mēs varam būt pārliecināti, ka tā sestdiena, kuru mēs pazīstam mūsdienās, ir tā pati sestdiena, kas bija Mozus un Jēzus laikā? Jā!
 
Pirmkārt, jūdi ievēroja Sabatu jau kopš viņu tēva, Ābrahāma, laika, un viņi to ievēro vēl šodien. 2. Mozus grāmatas 16. nodaļa stāsta par vairākiem sabata brīnumiem veselu četrdesmit gadu garumā, kamēr Israēla tauta klīda pa tuksnesi. Piemēram, Dievs sagādāja mannu Israēla bērniem sešas dienas nedēļā, tomēr piektdienā Viņš tiem pavēlēja savākt divreiz vairāk nekā parasti, jo sabatā mannas nebūs (paturiet prātā, ka tas bija pirms Viņš tiem deva desmit baušļus!).
 
Dievs atkārtoti uzsvēra Sabata nozīmīgumu Sinaja kalnā (2. Mozus 20:8-11), kad Viņš deva Israēlam likumus; jūdi turpināja ievērot septīto dienu arī laikā, kad piedzima Jēzus. Vesela tauta ir rūpīgi ievērojusi šo laiku nedēļu pēc nedēļas jau tūkstošiem gadu. Protams, kāds jūds, būdams viens pats iesprostots cietumā, varētu zaudēt laika izjūtu un sajaukt Sabatu, tomēr ir diezgan neiespējami, ka vesela jūdu tauta vienlaicīgi aizmirstu vai saskaitītu nepareizi viņu cienīto svēto dienu.
 
Otrkārt, vairāk nekā 160 valodās – gan senajās, gan modernajās – sestdiena tiek saukta par “atpūtas dienu” jeb sabatu. Piemēram, spāņu valodā sestdiena ir Sabado, kas nozīmē „Sabats”, krievu valodā tās nosaukums ir subbota. Tas parāda, ka laikā, kad radās liela daļa valodu, sestdiena visā pasaulē tika atzīta par atpūtas dienu, un tas tika atspoguļots arī šīs dienas nosaukumā.
   
Treškārt, Dievs ir apsolījis saglabāt Sabatu pat mūžībā. Jesajas 66:22-23 ir teikts: “...kā jaunās debesis un jaunā zeme, ko Es esmu radījis, pastāvēs Manā priekšā, tā pastāvēs arī jūsu dzimums un jūsu vārds, saka Tas Kungs, un tā jānotiek, ka visi ļaudis nāks ikkatrā jaunajā mēnesī un ik nedēļas sabatā Mana vaiga priekšā Dievu pielūgt, saka Tas Kungs.” Vai Dievs varētu sajaukt dienu skaitu un tādējādi sajaukt, kad ir Sabats, ja tas tiks ievērots visu mūžību?
 
Saskaņā ar Jauno Derību Jēzus nomira piektdienā un augšāmcēlās svētdienā, pirmajā nedēļas dienā. Bībele saka: “...šis aizgāja pie Pilāta un lūdza Jēzus miesas un tās noņēma (..) un ielika kapā (..). Un tā bija sataisāmā diena, un sabats jau sākās.” (Lūkas 23:52-54). Piektdiena tika saukta par sataisāmo dienu, jo tas bija laiks, kad varēja sagatavoties Sabatam.
 
Nākamajos pantos ir teikts: “Un sievas, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, arī gāja līdzi un apskatīja kapu un kā Viņa miesas tapa noliktas. Un, atpakaļ griezušās, tās sataisīja smaržīgas svaidāmās zāles, un sabatu tās pavadīja klusu pēc bauslības.” Šajā brīdī mēs varam redzēt, ka Jēzus sekotāji pat nepabeidza savu mīlestības darbu – svaidīt sava Meistara ķermeni apbedīšanai –, kamēr Sabats nebija beidzies. Tas nozīmē: viņi patiešām ticēja, ka Jēzus ļoti augstu vērtē Sabata bausli. Ievērojiet arī, ka šīs sievietes pavadīja sabatu “klusu pēc bauslības” saskaņā ar ceturto bausli, kurā teikts: “Septītā diena ir Sabats”. Tā mēs uzzinām, ka viņas Sabatā atpūtās. Jau nākamajos pantos ir teikts: “Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, gaismai austot, sievas nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bija līdz ar tām. Un tās atrada akmeni no kapa noveltu.” (Lūkas 24:1-2)
 
Saskaņā ar Bībeli Jēzus nomira piektdienā, sataisāmajā dienā, kuru daudzi kristieši sauc par “Lielo Piektdienu”. Tad Viņš “atpūtās” kapā septītajā dienā, Sabatā, sestdienā. Bet svētdienā, pirmajā nedēļas dienā, Jēzus augšāmcēlās no kapa.
 
Pārņem apbrīna, kad aptveram – Jēzus ievēroja Sabatu arī Savas nāves laikā. Viņš pabeidza Savu glābšanas darbu piektdienas pēcpusdienā, pasludinot: “Viss piepildīts!”, tad Viņš nomira. Jēzus atpūtās kapā visu Sabatu un svētdienas rītā augšāmcēlās. Kādēļ? Lai turpinātu Savu darbu nu jau kā mūsu Augstais Priesteris (Ebrejiem 8:1-3).
                 
Vai tu zināji?
Sabats dažādās valodās

Koncepts par to, ka septītajā dienā (sestdienā) jāatpūšas no darba, ir atrodams gan vairākās mūsdienu valodās, gan arī senajās valodās. Valoda atspoguļo tās runātāju kultūru un paražas. Daudzas senās tautas atpūtās septītajā dienā. Valodām attīstoties, septītās dienas vārds joprojām palicis ar nozīmi atpūtas diena.
 
Deviņpadsmitā gadsimta vidū doktors Viljams Mīds Džounss radīja “Nedēļas tabulu”, kurā viņš uzskaitīja septītās dienas nosaukumu 160 valodās, ieskaitot pat pašas senākās valodas. Piemēram, babiloniešu valodu lietoja simtiem gadu pirms Ābrahāma vai desmit baušļu došanas Sinaja kalnā, tomēr šajā valodā nedēļas septītā diena tiek saukta sa-ba-tu, kas nozīmē atpūtas diena.
               
Arī šodien vairāk nekā 100 valodas visā pasaulē, kuras nav pat saistītas ar ebreju valodu, lieto vārdu sabbath, lai apzīmētu sestdienu; nevienā no šīm valodām citas dienas nosaukums netiek saistīts ar atpūtu. Lai gan pasaules valodu grupas ir attīstījušās tā, ka tās viena no otras ir diezgan atšķirīgas, vārds, kas apzīmē nedēļas septīto dienu, ir palicis atpazīstams.
               
Šis nepārspējamais pierādījums, kas papildina Rakstus, vienkārši apstiprina, ka bībeliskā mācība par Dieva septītās dienas Sabatu sniedzas daudz tālāk par jūdaismu. Koncepts par sestdienu kā svētu atpūtas dienu tika pieņemts un kļuva saprotams gandrīz visās kultūrās no Babilonijas līdz pat mūsdienām.
 
Vai nedēļas kalendārs kādreiz ir ticis mainīts?
 
1582. gadā pāvests Gregors XIII veica nelielas izmaiņas kalendārā, tomēr tās neizjauca nedēļas ciklu (mūsu pašreizējais gregoriāņu kalendārs tika nosaukts viņa vārdā, kad viņš apstiprināja šīs izmaiņas). Pirms 1582. gada tika lietots Jūlija kalendārs, kuru izveidoja Jūlijs Cēzars apmēram 46. gadā pirms Kristus. Jūlija kalendārs gada garumu aprēķināja apmēram 365-1/4 dienās, tomēr Saules gads patiesībā ir par 11 minūtēm īsāks. Šīs 11 minūtes katru gadu uzkrājās, un līdz 1582. gadam tās veidoja veselas 10 pilnas dienas, kas nebija saskaņā ar Saules sistēmu. Pāvests Gregors vienkārši izņēma šīs desmit dienas no kalendāra. Bija ceturtdiena, 1582. gada 4. oktobris, un nākamajai dienai vajadzēja būt 5. oktobrim. Gregors padarīja to par 15. oktobri, pārlecot pāri tieši desmit dienām, lai kalendārs atkal atrastos saskaņā ar debesu ķermeņiem.
 
Nedēļas dienas netika izmainītas. Pēc ceturtdienas joprojām bija piektdiena, un pēc piektdienas joprojām bija sestdiena. Tā pati septītā diena joprojām bija sestdiena, kā tas bija bijis līdz šim. Tiešām, pasaules laika aģentūras liecina par šo faktu:
   
Vēl kāds iemesls Sabatam
 
Bībele paskaidro, ka ir vēl kāds lielisks iemesls izbaudīt Sabatu, neskaitot to, ka Sabatā Dievs tiek atzīts par Radītāju un mums tiek dāvātas svētības, atpūšoties no ikdienas darba. Jā, Dievs deva Sabatu par zīmi, ka Viņš ir radījis pasauli sešās burtiskās 24 stundu dienās, tomēr tas ir arī zīme Dieva varenajam spēkam atpirkt un šķīstīt tevi.

Aplūkosim 5. Mozus grāmatas 5:12-15
   
Kā jūs varat redzēt, pirmā daļa šajā rakstvietā ir gandrīz identiska ceturtajam bauslim, kas dots 2. Mozus grāmatā. Tomēr ievērojiet slīprakstā esošo daļu! Tas ir kā papildu iemesls, kas jūdiem tika dots, lai ievērotu Sabatu: jo Dievs izglāba viņus no Ēģiptes gūsta.
 
Sabats ir kā atgādinājums mums par to, ka Jēzus Kristus mūs ir izglābis no grēka gūsta – gluži tāpat, kā reiz Viņš atbrīvoja Israēla tautu no Ēģiptes verdzības. Tāpat kā Dievs padarīja Savu tautu svētu, Viņš šķīsta arī Savus sekotājus; mēs esam kā zars uzpotēti Ābrahāma ģimenē un esam daļa no Kristus šķīstā taisnīguma. Jēzus sacīja: “Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā.” (Lūkas 4:18, izcēlums pievienots). Vai gan tās nav lieliskas ziņas?
 
Ja Jēzus, būdams Radītājs, var radīt milzīgas planētas, bagātīgu veģetāciju, radīt un dziedināt cilvēcīgas būtnes vienkārši ar Savu Vārdu, tad Viņš spēj arī pilnībā atjaunot tevi! Ja tu dzīvo grēka un tumsas pilnu dzīvi, Jēzus tev piedāvā pilnīgi jaunu un pārmainītu ceļu. Tā vietā, lai grēkojot tu sev un citiem sagādātu sirdssāpes, Kungs dāvā tev spēku dzīvot paklausībā. Un ne jau tādēļ, ka paklausības dēļ tu varētu nonākt Debesīs, bet gan tādēļ, ka paklausība Viņa Vārdam dāvā tev mieru, prieku un atpūtu!
 
Sabats ir kā iknedēļas atgādinājums, ka mēs varam nākt pie Viņa un tikt atjaunoti. Mateja 11:28-30 Jēzus saka: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.” Jēzus ir vislielākā atpūta, tieši tādēļ katrs Sabats ir īpaša iespēja atcerēties, ka Viņš tevi ir atbrīvojis no sātana valgiem, ne tikai aizskalojot tava grēka vainu, bet arī šķīstot tevi no grēkiem, kas joprojām ir tavā dzīvē.
 
Kāds skaists apsolījums! Protams, ka tas pats spēks, kas grēcīgas sirdis vada uz atjaunošanos, ir vajadzīgs, lai kaut ko radītu. Bībele saka, ka mums ir “jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā” (Efeziešiem 4:24). Tā kā šī jaunā dzīve Kristū ir spēcīga apliecība no ticīgā, kurš ir taisnots ticībā Kristum, Bībeles autori bieži mums atgādina, ka tieši šis atjaunojošais spēks parāda Dievu kā pārāku par katru cilvēka izveidotu viltojumu.
 
Ja Dievs var tevi attaisnot, ja Dievs var nolīdzināt tavas vainas, tad Viņš ir pilnībā spējīgs šķīstīt katru tavas dzīves jomu. Tu esi kā no jauna piedzimis. Viņš arī vēlas vadīt tavu dzīvi, ja tu pilnībā uzticēsies Viņa spēkam.
 
Dievs norāda uz ko daudz vairāk nekā tikai fizisku radīšanu: “Es devu tiem arī Savas svētās dienas, kas ir derības zīme starp Mani un viņiem, lai tie atzītu, ka Es esmu Tas Kungs, kas tos svētījis.” (Ecehiēla 20:12, izcēlums pievienots). Svētītais Sabats ir kā zīme Viņa svētītiem jeb šķīstītiem cilvēkiem. Tas ir kā iknedēļas atgādinājums tam, ka Dievs caur atjaunošanos var šķīstīt cilvēkus svētam uzdevumam.
 
Bībele saka: “Netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” (Romiešiem 12:2). Katrs Sabats ir kā mirklis, kurā mēs varam atsacīties no pasaulīgām lietām, kas novērš mūsu uzmanību no Dieva žēlastības un Viņa spēka mūs atjaunot un darīt par jauniem cilvēkiem. Vai šī nav brīnišķīga atziņa?
 
Nedēļas dienas – vārdi un skaitļi
 
Vecās Derības laikā jūdi dienas nesauca vārdos, bet gan pēc skaita – no pirmās līdz septītajai, katrai dienai savs skaitlis, līdz pat Sabatam. Papildu Sabatam izņēmums bija arī piektdiena, sestā diena, kas bieži tika saukta par sataisāmo dienu.
 
Bet kā ir, piemēram, ar dienu nosaukumiem angļu valodā? Tie visi nāk no romiešu, ģermāņu un skandināvu dievu vārdiem.

1. SUNDAY (SVĒTDIENA) – ir “Saules diena”, kas nāk no romiešiem. Daudzās pagānu kultūrās saule tika pielūgta kā dievība.
2. MONDAY (PIRMDIENA) – ir “Mēness diena”, tās nosaukums nāk no anglosakšiem.
3. TUESDAY (OTRDIENA) – ir nosaukta par godu ģermāņu kara dievam Tiu.
4. WEDNESDAY (TREŠDIENA) – ir “Vodena diena”, kas ir vienkārši cits vārds Odinam, skandināvu medību dievam.
5. THURSDAY (CETURTDIENA) – ir “Tora diena”, kas ir skandināvu pērkona un zibens dievs.
6. FRIDAY (PIEKTDIENA) – ir “Freijas  diena”, nosaukta par godu skandināvu mīlestības, laulības un auglības dievietei.
7. SATURDAY (SESTDIENA) – ir “Saturna diena”, kurš ir romiešu bagātības dievs.