Sabata vēsture – 1. daļa

24. aprīlis, 2018 | Amazing Facts

Lai vieglāk saprastu kontekstu un skaidrāk izprastu kādu lietu, nepieciešams izpētīt tās pamatus un noskaidrot, no kurienes tā nāk. Tādēļ arī mēs atgriezīsimies pagātnē, lai uzzinātu par pašu Sabata pirmsākumu.
 
Bībele saka, ka “iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” (1. Mozus 1:1). Šī radīšana norisinājās sešas dienas.
 
Pirmā diena: Dievs radīja gaismu, atdalot to no tumsas. Gaismu Viņš nosauca diena, bet tumsu – nakts (skat. 1. Mozus 1:3-5).
 
Otrā diena: Dievs radīja padebešus, atdalot ūdeni no ūdeņiem. Dievs nosauca tos par debesīm, un tā ir mūsu atmosfēra (skat. 1. Mozus 1:6-8).
 
Trešā diena: Dievs radīja sauszemi. Viņš nosauca sauso zemi par zemi, un ūdeņus Viņš nosauca par jūrām (skat. 1. Mozus 1:9-10).
 
Šajā dienā Dievs radīja arī zemes veģetāciju – zāli, kokus, augus, sākot ar saulespuķēm un bumbierēm, beidzot ar zaļu zālīti (skat. 1. Mozus 1:11-13).
 
Ceturtā diena: Dievs radīja sauli, mēnesi un zvaigznes. Tiem ir jābūt “par zīmēm un laikiem, un dienām un gadiem (..) un tie lai ir par spīdekļiem (..) gaismot zemi.” (skat. 1. Mozus 1:14-19).
 
Piektā diena: Dievs radīja ūdens radības, sākot ar vaļiem un zivīm, beidzot ar delfīniem un krabjiem, un putnus – strausus, gulbjus, kolibri un visus pārējos (skat. 1. Mozus 1:20-23).
 
Sestā diena: Dievs radīja zemes radības, sākot ar ziloņiem un mērkaķiem, beidzot ar skudrām un tauriņiem (skat. 1. Mozus 1:24-25).
 
Tad, sestās dienas otrajā daļā, Dievs radīja cilvēkus, vīrieti un sievieti. “Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: "Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi."” (skat. 1. Mozus 1:26-28).
 
Sākot ar mazāko amēbu un beidzot ar neizmērojamo sauli, Dievs visu radīja tikai burtiskās 24 stundu garās sešās dienās. Tas patiešām ir apbrīnojams, brīnišķīgs darbs – kaut kas, ko varam piedzīvot visā tā spožumā kopš mirkļa, kad pamostamies un izkāpjam no gultas.

Sabata radīšana

Tomēr Dievs vēl nebija beidzis izveidot mūsu pasauli. Viņam vēl bija viena lieta, ko Viņš vēlējās paveikt. Bībele to parāda šādi:
 
Tā tika pabeigtas debesis un zeme un visi to pulki. Un Dievs pabeidza septītajā dienā Savu darbu, ko Viņš bija darījis, un atdusējās septītajā dienā no visa Sava darba, ko bija darījis. Un Dievs svētīja septīto dienu un iesvētīja to, jo Viņš tanī atdusējās no visa Sava darba, ko radīdams bija darījis. (1. Mozus 2:1-3)
 
Dievs radīja Sabatu laikā, kad Viņš izveidoja mūsu pasauli. Viņš atpūtās Sabatā un iesvētīja to svētam mērķim.
 
Vebstera vārdnīca vārdam svētīt dod skaidrojumu: „nošķirt svētam vai reliģiskam mērķim”. Dievs neatpūtās tādēļ, ka Viņš bija noguris. Šajā gadījumā atpūta nozīmē „mitēties strādāt”, tādā veidā Dievs mitējās radīt. Tomēr, iesvētot un šķīstot septīto dienu, Dievs īpaši vēlas pievērst uzmanību Sabatam.

Sabats Israēlā

Lai gan mēs ļoti maz zinām par Sabata praktizēšanu pirms 2. Mozus grāmatas, septītās dienas svētums 1. Mozus grāmatas otrajā nodaļā tomēr ir diezgan skaidri saskatāms. To atklāj tās autors Mozus, kas sniedz varenus pierādījumus tam, ka Dievs bija iecerējis Sabatu par regulāru ieradumu savai tautai jau ilgi pirms jūdu tauta cēlās no Ābrahāma.
 
Lai gan Sabats nav īpaši minēts, 1. Mozus 26:5 mums atklāj, ka Ābrahāms ievēroja Dieva baušļus, priekšrakstus un likumus. Pētnieki atzīst, ka Sabats ir daļa no tiem. Pat Jēzus teica, ka Sabats ir radīts katram cilvēkam, ne tikai ebrejiem (Marka 2:27).
 
Dieva tautai Sabats bija ļoti nopietna un dziļa nodošanās Kungam. Pat pirms desmit baušļi tika izteikti vai uzrakstīti, jūdi apliecināja savas zināšanas par Sabatu, septītajā dienā nevācot mannu (2. Mozus 16:22-30). Jau atkal tas notika laikā pirms viņi bija ieradušies Sinaja kalnā, lai saņemtu baušļus.
 
Desmit baušļi
 
Sabats ir atrodams ceturtajā bauslī. Lai gan šis likums oficiāli ebreju kultūrā tika ieviests pēc iziešanas no Ēģiptes, Rakstos ir atrodami pierādījumi, ka jūdu tauta jau ievēroja Dieva likumu pirms tos atbrīvoja no gūsta. Iespējams, tieši tādēļ šis bauslis, vienīgais no visiem, sākas ar vārdu piemini (oriģ.: atceries).
 
Gūsta un smagā darba laikā Ēģiptē, kur tiem visapkārt bija pagānu dievi, israēlieši acīmredzot nepievērsa tik lielu uzmanību Sabatam. Tādēļ Mozus un Ārons nāca pie Ēģiptes ķēniņa tikai pēc tam, kad viņi bija satikušies ar Israēla vadītājiem. Viņi sacīja šiem vadoņiem, ka Dievs viņu labā vēlas darīt varenas lietas, bet viņiem vispirms jānodod sevi Kungam, kas, protams, nozīmēja turēt arī Sabatu.
 
Brīnišķīgs fakts:
Dieva balss: septītās dienas Sabatu dāvāja Dieva balss, tāpat kā pārējos baušļus (5. Mozus 4:12-13).
 
Tieši šī iemesla dēļ faraons sūdzējās: "Redzi, šo ļaužu šinī zemē ir jau daudz, un jūs tos gribat atturēt (burtiski: turēt sabatu) no darba!" (2. Mozus 5:5).
 
Vēlāk, 2. Mozus 31:12-17, Sabats tiek saukts par mūžīgu zīmi starp Dievu un Viņa tautu. Šī rakstvieta detaļās pastāsta par sekām, ko piedzīvo tas, kurš pārkāpj Sabatu.
 
“Turiet Manus sabatus, jo tā ir zīme mūsu starpā uz audžu audzēm, ka jūs zinātu, ka Es esmu Tas Kungs, kas jūs svētī. Turiet sabatu, jo tas jums ir svēts; kas to nesvētī, tam mirtin jāmirst, jo ikvienam, kas tanī kādu darbu dara, tam ir jātop izdeldētam no tautas vidus. Sešās dienās padari savu darbu, bet septītā diena ir sabata diena, svēta Tam Kungam; ikvienam, kas šinī dienā dara kādu darbu, tam mirtin jāmirst. Tāpēc Israēla bērni lai svētī sabatu un tur sabatu par mūžīgu derību uz audžu audzēm. Starp Mani un Israēla bērniem tā lai ir zīme mūžīgi; jo sešās dienās Tas Kungs radījis debesis un zemi, bet septītajā dienā Viņš atdusējies un atspirdzinājies.”
 
Varētu šķist netaisni sodīt kādu ar nāvi tādēļ, ka tas pārkāpj pielūgsmes dienu. Tomēr paturēsim prātā, ka jūdu tauta tikko brīnumainā kārtā bija atbrīvota no gūsta, kur tos nomocīja līdz nemaņai. Katru dienu kopš viņi sāka savu ceļu tuksnesī, tie piedzīvoja Dieva klātbūtni uguns stabā, kas tos vadīja pa tuksneša zemēm.
 
Tādēļ, ja kāds atklāti noliedza Sabatu, kas tik īpaši norāda uz Dieva pamatotajām un dabiskajām tiesībām pārvaldīt zemi tādēļ, ka Viņš ir tās Radītājs, tas pauda demonstratīvi nekaunīgu rīcību, tādējādi izsmejot Viņa mīlestību un Viņu kā tautas atbrīvotāju.
 
Nekad neaizmirstiet, ka Sabats atklāj Dieva sirdi un Viņa žēlumu pat pret viszemāko strādnieku – vergu. Tādēļ Sabata pārkāpšana bija atklāta sacelšanās, kas apsmēja Dieva raksturu un vadību to cilvēku acīs, kuri piedzīvoja šo traģisko nepaklausību.
 
Sabats visiem
 
Vai tu zināji, ka Israēla vēsturē atrodams Dieva aicinājums ikvienam pieminēt Viņa svēto dienu? Pravietis Jesaja bieži rakstīja par Sabatu savā grāmatā, par to, kā Dieva tauta ir atmetusi un nepareizi izmantojusi septīto dienu (Jesajas 1:13). Viņš arī raksta: “Svētīgs tas cilvēks, kas (..) ietur sabatu un to nepārkāpj (..).” Sabata ievērošana Dieva acīs patiešām ir ļoti svarīga, jo pat zemākie vergi, kuri uzticīgi ievēroja Sabatu, tika uzskatīti par svētīgākiem nekā tie, kuri sevi sauca par Dieva tautu!
 
Jo tā saka Tas Kungs bezdzimuma ļaudīm: "Kas ievēro Manu sabatu, izvēlas to, pie kā Man labpatika, dara pēc Mana prāta un tur Manu derību, tiem Es došu vietu Savā namā un Savos mūros un došu tiem vārdu, kas labāks kā dēli un meitas, - mūžīgu vārdu, kas netaps izdzēsts!” (Jesajas 56:4-5).
 
Nākamajā rakstvietā mēs redzam, kā Dievs aicina tos, kas nav jūdi, pieņemt Sabata svētības. Ievērojiet īpaši, kā Rakstos Sabats tiek saistīts ar mīlestību un prieku:
 
“Bet svešiniekus, kas turas pie Tā Kunga, kalpo Viņam un mīl Viņa Vārdu, lai būtu Viņa kalpi, kas stingri ievēro sabatu un tur Manu derību, tos Es vadīšu Savā svētajā kalnā un iepriecināšu Savā lūgšanas namā; viņu dedzināmie upuri un kaujamie upuri uz Mana altāra būs Man patīkami, jo Mans nams būs lūgšanas nams visām tautām.” (Jesajas 56:6-7).
 
Vai tu zināji?
Derības šķirsts un Sabats
 
Dievs pavēlēja Mozum uzbūvēt templi, visas tā mēbeles un šķirstu – īpašu tvertni – saskaņā ar paraugu, kas tam tika parādīts (2. Mozus 25:9, 40). Šo šķirstu sauca par derības šķirstu (5. Mozus 10:8; Ebrejiem 9:4), tā vāku – par salīdzināšanas vāku (2. Mozus 25:22), jo Mozus tajā bija ielicis akmens plāksnes, uz kurām Dievs uzrakstīja Savu likumu, tai skaitā arī Sabata bausli (2. Mozus 25:16, 31:18). Desmit baušļi tika ielikti šķirstā, bet Mozus likumi tika nolikti tam blakus, tā parādot, ka Dieva desmit baušļi, ieskaitot Sabatu, ir mūžīgi.
 
Sabata ierobežojumi
 
Sabata bauslis galvenokārt aizliedz ikdienas darba darīšanu, tādā veidā aicinot cilvēkus atpūsties un pavadīt laiku ar mīļajiem un ticīgajiem, pielūdzot Dievu. Pirmā noteiktā darbība, kas Rakstos aizliegta tieši Sabatā, ir uguns dedzināšana (2. Mozus 35:2-3). Jūdiem, protams, ugunskurs bija atļauts, bet pūļu pilnais darbs, savācot malku un to aizdedzinot, bija jāpabeidz pirms saulrieta. Nehemijas 10:31 īpaši aizliegta tiek pirkšana un pārdošana Sabatā. Jeremijas 17:21-22 nastu nešana ārpus mājas vai pilsētas vārtiem Sabatā tiek uzskatīta par nepiemērotu.
 
Gadsimtiem ejot, jūdu vadītāji šiem aizliegumiem pievienoja vēl daudzus citus, lai stingri regulētu, kā pareizi ievērot Sabatu. Daži no tiem ir šādi:
 
Sēšana Aršana Pļaušana Siešana Kulšana
Vētīšana Malšana Sijāšana Adīšana Cepšana
 Vilnas atšķetināšana Vilnas mazgāšana Vilnas sišana Vilnas balināšana Vērpšana
Aušana  Divu cilpu veidošana  Divu diegu savīšana Divu auklu atšķetināšana Siešana
Atsiešana Ielāpu šūšana Plēšana Lamatu likšana Nokaušana
Ādas vilkšana Miecēšana Formas griešana  Divu vai vairāk burtu uzrakstīšana  Divu vai vairāk burtu izdzēšana
Celšana Izjaukšana Uguns apdzēšana Uguns dedzināšana Objektu pārvadāšana
 
Brīnišķīgs fakts – Svētības pagāniem
Dievs ir pasludinājis īpašu svētību visiem pagāniem, kuri ievēros Sabatu. Pravietojums Jesajas 56:6-7 attiecas uz kristietības laiku.
 
Visa Israēla vēsture saistās ar Dieva īpašo uzmanību pret Sabata bausli, apsolot bagātīgas svētības ikvienam, kas mīlošā paklausībā to ievēros. Savukārt tos, kas šo bausli neievēro, sagaida nelāgas sekas:
 
Kad tu atturi savu kāju no sabata pārkāpšanas un nedari Manā svētā dienā pēc savas patikas, bet nosauc dusas dienu par svētu prieku un par Tā Kunga svēto dienu un to turi godā, neizlietodams to saviem ceļiem, sava veikala nokārtošanai un tukšām valodām, tad Tas Kungs būs tavs prieks, Es tevi vadīšu zemes augstumos un tev došu tava tēva Jēkaba mantojumu, jo Tā Kunga mute tā ir runājusi. (Jesajas 58:13-14)
 
Dieva tautai tas nozīmēja 24 stundas katru nedēļu, kurās viņi atteicās meklēt savu labumu un personīgo baudu un izvairījās no jebkādu darījumu veikšanas, pat to apspriešanas. Sabatā viņiem bija jāvelta nedalīta uzmanība garīgām lietām, jāatstāj pasaule tiem apkārt un jāatrod atpūta Dieva rūpēs un mīlestībā.
 
Tomēr Kunga tauta Sabata neievērošanu padarīja par tradīciju. Viņi bieži sūdzējās par to, ka Sabats, kas bija radīts, lai atbrīvotu tos no stresa, patiesībā esot kā nasta viņu saimniecībām. “Kad tad nu jaunais mēness būs pāri, ka varam pārdot labību, un kad būs pagājis sabats, ka varam atvērt labības klētis?” (Amosa 8:5) Pravietis Amoss piemetināja, ka šāda attieksme ir kā zagšana caur negodīgiem darījumiem, jo viņi zaga laiku no Dieva!
 
Tieši šīs savtīgās attieksmes dēļ pret Dieva doto Sabata likumu Israēla tauta tik bieži krita ienaidnieka rokās. “Bet, ja jūs Mani neklausīsit, lai svēto dienu svētītu, un nesīsit nastas sabatā un tās nesīsit iekšā pa Jeruzālemes vārtiem, tad Es iededzināšu uguni pilsētas vārtos, tā aprīs Jeruzālemes skaistos namus un neizdzisīs!” (Jeremijas 17:27)
 
Dieva tauta neievēroja Sabatu, tāpēc viņiem bija viegli aizmirst arī citus Dieva likumus, un viņi atsvešinājās no Dieva. Viņi praktizēja nievājošas tradīcijas, kuras ievēroja tikai ļaunākās pagānu tautas tiem apkārt. Viņu nepaklausības dēļ tos sagūstīja asīrieši un babilonieši.
 
Bībele skaidri parāda gūsta saikni ar Sabata neievērošanu. Tieši jūdu gūsta laikā pravietis Ecehiēls pierakstījis šos vārdus no Dieva:
 
“Es devu tiem arī Savas svētās dienas, kas ir derības zīme starp Mani un viņiem, lai tie atzītu, ka Es esmu Tas Kungs, kas tos svētījis. Bet (..) tie nestaigāja pēc Maniem likumiem un nepildīja Manus baušļus, kas cilvēkam jāpilda, lai tas dzīvotu, un arī Manas svētās dienas tie nesvētīja (..).” (Ecehiēla 20:12-13)
 
Vai atceries, ka Dievs padarīja Sabatu svētu un atšķīra to jau Radīšanas laikā? Ecehiēla grāmatā Viņš ir teicis: „Israēls pārkāpa Manu bauslību, tie liek novārtā to, kas Man svēts, tie neatšķir svēto no nesvētā un nemāca atšķirt šķīsto no nešķīstā, tie neievēro Manas svētās dienas. Es neesmu vairs viņu vidū tas Svētais.” (Ecehiēla 22:26, izcēlums pievienots).
 
Jau atkal Dievs par stūrgalvības sekām ir teicis šādi:
 
“Un tomēr Es pacēlu Savu roku zvērestam pār tiem tuksnesī, ka tos izkaisīšu citu tautu starpā un tos izklīdināšu pa dažādām zemēm, tāpēc ka tie nav dzīvojuši pēc Maniem baušļiem, ir atmetuši Manus likumus un nav svētījuši Manas svētās dienas, bet savas acis piegriezuši savu tēvu elkiem.” (Ecehiēla 20:23-24)
 
Tieši tas arī notika! Jūdu tauta tika izkaisīta pagānu vidū. Šie notikumi skaidri parāda, cik nopietni Dievs uztver Savu Sabata dienu. Šī diena burtiski ir kā zīmogs, kas cilvēcei vēstī, kā mēs radāmies un kādēļ Dievam ir autoritāte mūsu dzīvē. Kad Viņa izredzētā tauta pārkāpa Sabatu, tas apgānīja svēto dienu pagānu priekšā; tas nebūt nebija piemērs, kādu Dievs bija iecerējis caur Savu tautu parādīt citām tautām.
 
Tomēr Dievs mīl savu tautu un Savā žēlastībā izbeidza Israēla dievišķās disciplīnas pārbaudi. Jūdi tika atbrīvoti no Babilonijas gūsta un atgriezās Jeruzalemē. Protams, pēc 70 ciešanu gadiem šie cilvēki nebija aizmirsuši, kādēļ tos saņēma gūstā. Viņi atcerējās, ka līdz tam bija novedusi Sabata pārkāpšana. Tādēļ, saprotams, viņi nevēlējās Sabata pārkāpšanas dēļ nonākt turpat, kur tikko bija bijuši. Tomēr viņu vadītāji un priesteri pavisam drīz sāka pārāk aizrauties un kompensēt reiz neievēroto likumu, pārspīlēti strikti regulējot darbības Sabatā. Pirms tam Sabats netika ievērots vispār, savukārt tagad šie daudzie noteikumi Dieva tautai kļuva par slogu.
 
Šim laikam Dievs bija gatavs sūtīt jaunu pravieti, kas glābtu Viņa tautu un atkal atjaunotu Sabata dienas nozīmi.
 
Brīnišķīgs fakts – Mūsdienu Izraēla
Sestdiena joprojām ir oficiāla atpūtas diena Izraēlā, diena, kurā visas valsts iestādes un lielākā daļa pasaulīgo veikalu ir slēgti.
 
92. Psalms – Sabata dziesma
 
Laba lieta ir Tam Kungam pateikties un dziedāt Tavam Vārdam, Tu Visuaugstākais, paust rītos Tavu žēlastību un naktīs Tavu uzticību ar desmitstīgu cītaru un arfu, ar cītaras maigajām skaņām. Jo Tu, Kungs, mani esi iepriecinājis ar Savu darbu, es gavilēju par to, ko Tava roka dara. Cik lieli ir Tavi darbi, ak, Kungs, cik ļoti dziļas Tavas domas! Tik nejēga to nesaprot, un nelga to neņem vērā! Ja bezdievji zaļo kā zāle un visi ļaundari zied, tad tomēr viņi tiks izdeldēti uz mūžu mūžiem. Bet Tu, Kungs, esi tas augstākais mūžīgi! Jo patiešām Tavi ienaidnieki, Kungs, tiešām Tavi ienaidnieki iet bojā, visi ļaundari tiek izkliedēti. Bet Tu paaugstini manu ragu kā meža vērša ragu; Tu mani svaidi ar svaigu eļļu. Mana acs raugās priecīgi uz maniem ienaidniekiem, un manas ausis iepriecinās vēsts par to ļauno ļaužu likteni, kas pret mani saceļas. Taisnais zaļo kā palma, aug kā Libanona ciedrs; dēstīti Tā Kunga namā, viņi zaļo mūsu Dieva pagalmos. Vēl vecumā viņi nes augļus, ir sulīgi un zaļi, lai paustu, ka Tas Kungs ir taisns, mana patvēruma klints, un tajā nav netaisnības.

No žurnāla "The Rest of Your Life", Amazing Facts

Lasītākie raksti

Kontakti

Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālrunis: +371 67240121
E-pasts: sdaoffice@gmail.com

Saulrietu kalendārs 2019