Sabats šodien un rīt - 3. daļa

23. maijs, 2018 | Amazing Facts

Nākotnes Sabats

Vai tu zināji, ka Kristus atpirktie baudīs Sabatu visu mūžību? Tā ir taisnība! Kā Ādams un Ieva ievēroja Sabatu pirms grēkā krišanas, tāpat tas tiks ievērots arī Debesīs un Jaunajā Zemē. Šis brīnišķīgais pravietojums ir atrodams Jesajas 66:22-23:
               
“Kā jaunās debesis un jaunā zeme, ko Es esmu radījis, pastāvēs Manā priekšā, tā pastāvēs arī jūsu dzimums un jūsu vārds, saka Tas Kungs, un tā jānotiek, ka visi ļaudis nāks ikkatrā jaunajā mēnesī un ik nedēļas sabatā Mana vaiga priekšā Dievu pielūgt, saka Tas Kungs.” (izcēlums pievienots).
 
Bībele apsola, ka visi izglābtie cilvēki ievēros šo īpašo dienu un turēs to svētu. Sabats turpināsies visu mūžību kā mīloša svētība Dieva tautai. Ja Dievs ikvienu aicina pielūgt Viņu Sabatā Debesīs, mums vajadzētu izveidot šo ieradumu jau šeit, uz zemes. Kādēļ gan nesākt mūžību jau tagad un nepieņemt Dieva septītās dienas Sabatu jau tagad?
 
Pēdējo dienu pārbaude

Daniēla grāmatas 3. nodaļā trīs varonīgi un jauni jūdi – Sadrahs, Mesahs un Abednego – saskārās ar valdības likumu prasību pielūgt elkus. Bībele vēsta, kas izdotajā likumā bija teikts: jebkurš, kurš nezemosies un nepielūgs zelta tēlu, ko uzstādījis Babilonijas ķēniņš, tiks iemests degošā ceplī.
               
Cik gan viegli šiem trim ebreju vergiem būtu bijis teikt: “Kad sāks skanēt mūzika un visi citi paklanīsies zelta tēla priekšā, mēs izliksimies, ka noliecamies aizsiet savas kurpju siksnas.” Viņi varēja atrast vairākus paņēmienus, lai izskatītos nevainīgi un tajā pašā laikā nezemotos tēla priekšā. Viņi varēja klusi lūgt Dievu no visas savas sirds, ar visu savu spēku, jo, galu galā, tas taču ir vissvarīgākais, vai ne? Tomēr tā vietā viņi drosmīgi teica: “Nē! Mēs pat neizliksimies, ka pakļaujam kompromisam savu pielūgsmi Dievam!”
               
Tādā pašā veidā, kādā šie trīs ebreju jaunieši tika kārdināti atraidīt Dievu, arī Dieva tauta tiks izaicināta un pārbaudīta, ja tā izlems pastāvēt un ievērot Dieva Sabatu. Kad ikviens cits Babilonijā paklanījās tēlam, Sadrahs, Mesahs un Abednego, iespējams, dzirdēja: “Zemojieties! Vai jūs esat traki! Tikai šoreiz. Neesiet fanātiķi!” Jā, pasaulei visdrīzāk šķita, ka viņi ir fanātiski, bet Dievs šos jaunekļus pagodināja. Lai atceramies, ko Jēzus teica: tas, kas ir uzticīgs mazumiņā, būs uzticīgs arī lielās lietās (skat. Lūkas 16:10).

Šis bija jautājums par to, vai paklausīt Dieva baušļiem vai cilvēku likumiem. Tā tas ir noticis jau kopš laiku iesākuma. Arī tad, kad Kains nogalināja savu brāli, jautājums būtībā bija par pielūgsmi (skat. 1. Mozus 4:2-15). Vai varētu būt, ka pēdējā pārbaude pirms beigu laikiem arīdzan būs par patiesu pielūgsmi?
               
Atklāsmes 13:15 ir paskaidrots, ka nākotnē likums tiks attēlots kā zvērs, kam tiek dotas “spējas iedot dzīvības garu zvēra tēlam, lai zvēra tēls varētu runāt un panāktu to, ka visi, kas nepielūgtu zvēra tēlu, tiktu nokauti.” Tiks izdots likums par pielūgsmi; ja tu nepielūgsi tā, kā to pieprasa zvēra tēls, tu nevarēsi pirkt un pārdot un visbeidzot tev tiks piespriests nāvessods.
               
Atklāsmes grāmatas 14. nodaļā tu atradīsi trīs eņģeļu vēsti, kurā viens no eņģeļiem pasludina: “"Bīstieties Dieva un dodiet Viņam godu, jo ir atnākusi Viņa tiesas stunda; pielūdziet To, kas radījis debesis un zemi, jūru un ūdens avotus.” (7.p.). Tas ir citāts tieši no Sabata baušļa: “Jo sešās dienās Kungs radījis debesis un zemi, jūru un ūdens avotus.” (2. Moz. 20:11). Tālāk, Atklāsmes grāmatas 14. nodaļas 12. pantā, runājot par izglābtajiem, ir teikts: “Šeit vajadzīga svēto izturība, kas tur Dieva baušļus un Jēzus liecību.” Šādi tiek pretstatīti tie, kas tur Dieva baušļus, un tie, kuri pielūdz zvēru:
 
“Kas pielūdz zvēru vai viņa tēlu un pieņem zīmi uz savas pieres vai savas rokas, tam būs arī jādzer Dieva dusmu vīns neatšķaidīts, kas ieliets Viņa bardzības kausā, un tam būs jācieš mokas ugunī un sērā svēto eņģeļu un Jēra priekšā.” (9.-10. pants)
 
Visbaismīgākais lāsts Bībelē atrodams tepat, Atklāsmes grāmatas 14. nodaļā, un tas ir par zvēra pielūgšanu. Tomēr tikai pāris pantus tālāk tiek runāts par tiem, kuri tur Dieva baušļus. Un ne tikai dažus Dieva baušļus, jo ikviens no mums šad un tad ievēro kādus no tiem. Tur runāts par cilvēkiem, kuri pastāvīgi ievēro visus baušļus, ieskaitot Sabatu.
               
Neskatoties uz to, vai tu zini, ka kāda lieta ir vai nav svēta, tā tik un tā paliek svēta. Jā, Debesīs būs daudz cilvēku, kuri ievēroja Sabatu nepareizajā dienā. Viņi vienkārši nezināja pilno patiesību, tāpēc Kungs tos tiesās un svētīs saskaņā ar to gaismu, kas tiem bija pieejama, jo tie godāja un ticēja, ka ievēro Dieva bausli. Tagad, kad tu zini patiesību par Sabatu, vai tu paklausīsi Jēzum un turēsi to svētu?
 
Dzimšanas dienas un Sabati
Ja Dievs būtu izredzējis citu dienu, lai tā kļūtu par jauno Sabatu, Viņam vajadzētu noņemt svētības septītajai dienai un dot tās dienai, kura to aizstātu. Kādēļ? Kad Dievs svētī kādu lietu, tas ir uz visiem laikiem: “Ko Tu, Kungs, esi svētījis, tas ir svētīts mūžīgi!” (1. Laiku 17:27). “Redzi, man ir pavēlēts svētīt; un Viņš ir svētījis, un es to negrozīšu.” (4. Mozus 23:20)
Tava dzimšanas diena ir tavas dzimšanas piemiņas diena, to nevar izmainīt un pārcelt uz citu dienu. Tāpat ir arī ar Sabatu, tā ir radīšanas piemiņas diena (2. Mozus 20:11), to nevar izmainīt, lai gan daži izvēlas to svinēt citā dienā.

Kādēļ Sabats?

Savā būtībā Sabats ir par mīlestību, un mīlestība ir atslēga uz Dieva Valstību. Dievs mīl un pieņem mūs kā Savus bērnus. Visi lielie baušļi ir par mīlestību pret Dievu un mīlestību pret savu tuvāko.
 
Viņa lielā mīlestība pret mums lika Viņam sūtīt Savu paša Dēlu, lai tas atdotu Savu dzīvību par mūsu glābšanu. Dievs vēlas pavadīt ar mums laiku un līdzdalīt Savu gudrību un zināšanas, lai bagātinātu mūsu dzīvi. Viņš vēlas piepildīt mūsu sirdis ar Savu mīlestību un gaismu, iedvesmojot mūs palīdzēt citiem. Viņš vēlas palīdzēt mums palikt uz glābšanas ceļa.
               
Ir neiespējami uzturēt mīlestības pilnas attiecības ar kādu, ja neveltīsim šai personai laiku. Tāpat ir ar To Kungu – ja mēs nekad nepavadīsim laiku ar Viņu, jebkurš savienojums, kas mums būtu bijis, ātri pazudīs un izgaisīs. Mums nepieciešams pavadīt laiku ar Dievu, lai mūsu attiecības ar Viņu varētu zelt. Turklāt laikam, ko pavadām kopā, vajadzētu būt kvalitatīvam. Neviens cits nav tik ļoti pelnījis mūsu laiku un rūpīgu uzmanību, kā Tas, Kurš radījis mūs Savā līdzībā. Ja nebūtu Dieva, mums nebūtu arī laika.
 
“Es ticu, ka Sabata jautājums ir dzīvībai svarīgs visā mūsu valstī. Tas ir mūsdienu aktuālākais jautājums. Ja tu atsakies no Sabata, pazūd draudze; ja tu atsakies no draudzes, pazūd mājas; ja pazūd mājas, pazūd arī tauta. Šajā virzienā mēs šobrīd dodamies. Dieva draudze zaudē savu spēku, jo tik daudzi atsakās no Sabata un izmanto to, lai paaugstinātu savtīgumu.” (Svēršana un gribēšana. Dvaits L. Mūdijs)
 
Ko darīt Sabatā?
Joprojām grūti saprast, ko darīt Sabatā? Šeit ir dažas idejas iespējamām Sabata aktivitātēm, neskaitot došanos uz draudzi, kuras tu vari izbaudīt gan viens pats, gan kopā ar kādu.
  1. Dodies ārā un izbaudi dabu – dodies uz kādu parku, kalniem vai izbaudi dabas brīnumu savas mājas pagalmā. Dodies pārgājienā un vēro putnus un dzīvniekus, savāc akmentiņus, ziedus vai lapas.
  2. Ielūdz kādu draudzes apmeklētāju uz pusdienām.
  3. Klausies iedvesmojošu mūziku, piemēram, kristīgās dziesmas, dziesmas ar Svēto rakstu vārdiem vai klasisko mūziku.
  4. Spēlē mūziku. Ja tu spēlē kādu instrumentu vai dziedi, gavilē Tam Kungam par prieku!
  5. Lasi Bībeli. Pēti kādu  noteiktu tēmu, kura tevi interesē, izmantojot konkordanci. Līdzdali to, ko esi uzzinājis, kādam sev tuvam cilvēkam.
  6. Uzraksti pats savu slavas psalmu Dievam, tad līdzdali to kādam draugam vai ģimenes loceklim.
  7. Uzraksti iedrošinājuma zīmīti kādam, kurš ir slims vai vecuma nespēkā.
  8. Apciemo vecos ļaudis pansionātā.
  9. Apciemo cietumniekus. Dali viņiem grāmatas un piedāvā tiem Bībeles stundas.
  10. Apciemo draugus vai draudzes locekļus, kuri ir slimnīcā, un lūdz par tiem.
  11. Paņem burtnīcu un sāc uzskaitīt lietas, par kurām esi pateicīgs. Pieraksti ko klāt arī nedēļas laikā un nākamajā Sabatā.
  12. Izdali grāmatas vai citus materiālus saviem kaimiņiem.
  13. Dienās, kad laikapstākļi ierobežo tavas aktivitātes, uzspēlē kādu Bībeles spēli, atrisini Bībeles krustvārdu mīklu, liec puzles ar dabas skatiem vai izlasi kādu kristīgu grāmatu.
  14. Mācies no galvas Bībeles pantus, tad norunā tos savai ģimenei.
 
Universa Dievs ir izveidojis noteiktu laiku katru nedēļu, lai mēs varētu satikties ar Viņu personīgi. Šeit ir Viņa neticamais apsolījums:
       
“Kad tu atturi savu kāju no sabata pārkāpšanas un nedari Manā svētā dienā pēc savas patikas, bet nosauc dusas dienu par svētu prieku un par Tā Kunga svēto dienu un to turi godā, neizlietodams to saviem ceļiem, sava veikala nokārtošanai un tukšām valodām, tad Tas Kungs būs tavs prieks, Es tevi vadīšu zemes augstumos un tev došu tava tēva Jēkaba mantojumu, jo Tā Kunga mute tā ir runājusi.” (Jesajas 58:13-14)
 
Sabatā nav prieka?
Vārds patika šajā rakstvietā nenozīmē, ka jebkas, ko tev patīk darīt, Sabatā automātiski kļūst nepareizs. Patiesībā šī rakstvieta Sabata ievērošanu sauc par prieku. Tā runā par nesekošanu saviem plāniem un saviem savtīgajiem ceļiem.
 
Ja ievērosim un godāsim Viņa Sabata dienu, Dievs apsola mūs svētīt ļoti īpašā veidā. Šajā dienā mums vajadzētu nolikt pie malas savas ikdienas gaitas, atteikties no pasaules lietām, kas novērš mūsu uzmanību, lai mēs varam apsēsties pie Jēzus kājām un mācīties no Viņa. Šī īpašā diena nekad nav bijusi domāta kā nasta. Tai nevajadzētu būt arī noteikumu dienai. Tai vajadzētu dāvāt prieku, jo šai dienā mums ir dota lieliska iespēja tuvoties Tam, Kuru mēs mīlam – Jēzum.        
       
Vai Tev ir smagas nastas, kuras tu nes nedēļas laikā? Vai tu meklē atpūtu no vainas apziņas, bailēm vai skumjām? Varbūt tu vienkārši meklē kaut ko labāku savā dzīvē? Ir kāds dzīves ceļš, kas dāvā cerību, laimi un dziedināšanu. Jēzus teica: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.” (Mateja 11:28). Viens no veidiem, kā Viņš to paveic, ir Viņa Sabata diena, kas dāvā mums tik izmisīgi nepieciešamo garīgo, mentālo un fizisko atpūtu. Iesākumā Dievs radīja Sabatu, un tad Viņš to svētīja un iesvētīja. To pašu Viņš var izdarīt arī ar tevi – atjaunot un iesvētīt tavu sirdi, un dāvāt svētības tavai dzīvei.
       
Ja tu nekad neesi pavadījis laiku, domājot par to, kā praktiskā veidā ievērot Sabatu svētu, varbūt tu vēlies pieņemt lēmumu to darīt tagad? Lūdz Dievam, lai Viņš tev palīdz godāt Viņu un ievērot Viņa svēto dienu. Viņš tev parādīs, kā to darīt. Kad tu izvēlēsies Dievu likt pirmajā vietā un godāt Viņa īpaši izvēlēto laiku, vari paļauties, ka Viņš darīs tevi svētu tāpat, kā Viņš svētu darīja Sabatu!
               
Pieņem atpūtu, kuru Jēzus tev piedāvā!

No žurnāla "The Rest of Your Life", Amazing Facts

Lasītākie raksti

Kontakti

Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālrunis: +371 67240121
E-pasts: sdaoffice@gmail.com

Saulrietu kalendārs 2018