Un jūs saņemsiet spēku

5. jūlijs, 2018 | Andris Pešelis

Šī ceturkšņa sabatskolas temats mums atgādina pašu kristīgās draudzes iesākumu, kad Kristus mācekļi saņēma spēku, lai būtu Viņa liecinieki.

“Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam” Ap.d. 1:8.

Interesanta ir šīs rakstu vietas gramatika.

“Jūs dabūsiet” oriģināltekstā ir darbības vārds nākotnes formā īstenības izteiksmē medija kārtā. Tā ir īstenības izteiksme un nevis pavēles vai vēlējuma izteiksme. Sengrieķu valodā ir trīs darbības vārdu kārtas: darāmā, ciešamā un medija. Medija kārta sengrieķu valodā apzīmē darbību, kas tiek veikta paša darītāja labā. Daži to pat apzīmē kā samērā egoistisku kārtu, un tā apzīmē darbību, kuru veic pats darītājs, gūdams no tā sev labumu. Tātad “jūs dabūsiet” nozīmē, ka labumu gūst gan devējs, gan arī saņēmējs.

“Spēku” sengrieķu valodā ir “dunamis”, kas apzīmē spēku, varu, autoritāti. No šī sengrieķu vārda ir izcēlies mums zināmais dinamo un dinamīts. Šis spēks tiek dots paša darītāja labā ar noteiktu nolūku. Svētais Gars padara saņēmēju par “Kristus liecinieku”.

“Un būsiet” oriģināltekstā ir darbības vārds nākotnes formā īstenības izteiksmē medija kārtā līdzīgi tāpat kā iepriekšējais “jūs saņemsiet”. “Un būsiet” ir medija kārtā, kas nozīmē, ka darbība notiek paša darītāja labā. Svētais Gars nāk nevis, lai tikai dotu “spēku”, bet arī darītu pašu saņēmēju par “liecinieku”.

“Liecinieki” sengrieķu tekstā ir lietvārds daudzskaitļa formā – “martures”. Par martīriem dažkārt senajā literatūrā ir apzīmēti Kristus liecinieki, kuri par savu liecību ir atdevuši savu dzīvību jeb samaksājuši par savu Kristus liecību ar savu dzīvību, kad tie, kam tā nav patikusi, tos ir nogalinājuši. Lielākā daļa no apustuļiem ir bijuši šādi liecinieki un ir bijuši nogalināti vardarbīgā veidā. Viņi ir liecinājuši par Jēzu Kristu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei.

Kas ir nepieciešams, lai šo “spēku” saņemtu?

Kristus Saviem mācekļiem:

“pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu” Ap.d. 1:4.

“Gaidīt” oriģināltekstā ir “perimenō”, kas ir darbības vārds nenoteiksmē un norāda uz “gaidīšanu” jeb “palikšanu gaidīšanā”. Šis sengrieķu vārds ir lietots Jaunajā Derībā tikai vienreiz un tikai šajā rakstu vietā.

Rakstos vairākkārt izskan brīdinājums būt modrīgiem, skaidrā prātā, gaidot, kad tas Kungs nāks. “Spēka” saņemšana nenozīmē tālāko darbību neatkarīgi vai savā prātā. Gars vada, kur māceklim būs būt par Kristus lieciniekiem. Vispirms mājās – “Jeruzalemē”, tad pie svešiniekiem kaimiņos “Samārijā”, un “līdz pasaules galam”, kurā zemē Dievs liks nonākt un būt par lieciniekiem arī tur.

Šī gaidīšana jeb palikšana gaidīšanā apzīmē noteiktu darbību, kuru veica apustuļi: tie bija modrīgi mācībā, lūgšanā, sadraudzībā, meklēdami savstarpēju saskaņu, parādu izlīdzināšanu un Dieva tuvumu.

 

Andris Pešelis
Mācītājs, LDS Sabatskolas nodaļas vadītājs​

Lasītākās ziņas


Kontakti

Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālrunis: +371 67240121
E-pasts: sdaoffice@gmail.com

Saulrietu kalendārs 2018