Oktobra beigās, paverot durvis, kas ved uz dievnamu Dobelē, visapkārt bija jūtama kāda īpaša noskaņa. Kaut kas bija kļuvis citādāks, ne tāds kā parasti. Varbūt pirmajā brīdī ieraugot, tās bija krāšņās dekorācijas, gatavotas no dabas veltēm, koku zariem, skaistiem ziediem, kas tā vien vēstīja par rudens iestāšanos? Bet varbūt tās bija tik ilgi gaidītās smaidīgu cilvēku sejas, kas pretī raudzījās nu jau ar katru mirkli biežāk? Bet tomēr. Varbūt tas bija vienkārši kopā sanākšanas prieks ar mērķi-sagaidīt šo dienu ar mīlestību sirdī? Jā, varbūt!
Tādu, manuprāt, mēs to arī sagaidījām. Bija jūtama gandrīz ikviena līdzdalība šajā pasākumā – iesaistīta bija gan vecākā paaudze, gan jaunatne, gan arī pati jaunākā paaudze – mūsu draudzes pusaudži. Diena, šķiet, bija piepildīta ar gana lielu devu mūzikas, kas sajūtas darīja vēl spēcīgākas, jaukākas. Bija dzirdamas dažādas slavēšanas dziesmas, pateicības dziesma ar flautas solo, kā arī netika aizmirstas senāko laiku dziesmas, tādas kā "Kurnētāji" jauniešu izpildījumā, kas nereti klausītājos izraisīja smaidu. Vēl bija dzirdamas arī ģitāras skaņas, kuru pavadībā dziedāja prieka pilnas dziesmas. Mūsu vidū bija arī ciemiņš no Jēkabpils, Inguna, kas arī mūs iepriecināja ar saviem priekšnesumiem-dziedot un muzicējot pie klavierēm, kā arī organizējot dažādas interesantas spēles un uzdevumus tālākajā programmas daļā. Paralēli muzikālajai daļai ik pa brīdim mēs varējām ieklausīties Dieva vārdā, ko teica mācītājs Andris Pešelis.
Programmas otrajā daļā visi draudzes locekļi bija aicināti uz sadraudzību, kur tika baudīts svētku mielasts, un arī veicināta aktivitāte, risinot noteiktus uzdevumus, attēlojot un izskaidrojot lietas. Vēl bija patīkami ieklausīties katra draudzes locekļa pārdomās par to, ko viņam nozīmē draudze, cilvēki, kas tajā darbojas un Dieva tuvums ik dienas.
Jā, tāda bija šī diena, pilna jaunu domu, baltu cerību un prieka, kas izstaro tik nemanāmi, bet tepat līdzās.
