Augšāmcelšanās nenotika kaut kur eksotiskās zemēs, tālu prom no mūsu mīļās Latvijas. Nē, tepat netālu no Rīgas – Jelgavā. Un tieši kur? Divos Jelgavas cietumos. Vienā, Pārlielupes cietumā, Andrejs Āriņš kristīja desmit ieslodzītos, bet otrā – Jelgavas cietumā – divus uz mūžu jeb ilglaicīgi ieslodzītos, kuri visi tagad ir mūsu brāļi Kristū. Kristības notika 20.martā. Tātad kopā 12 kristībnieku, no kuriem 9 ir mūsu adventistu draudzē.
Mēs, kopā 8 personas (4 no Rīgas un 4 mīļas māsas no Tukuma draudzes) ieradāmies Jelgavā jau no rīta. Visus mūs vienā reizē iekšā nelaida. Pa grupām. Mums noprasīja – vai narkotikas un ieroči nav? Teicu, ka mums ir ierocis – abpusēji griezīgs zobens. Sardze pasmaidīja; droši vien saprata, kas tas par ieroci.
Mūs ieveda zālē, kur bija sapulcējušies gan kristāmie, gan arī klausītāji no ieslodzīto vidus. Klātesošos uzrunāja mācītājs A.Āriņš, stāstot par mums pazīstamo pazudušo, bet beidzot mājās pārnākušo jaunāko tēva dēlu.
Rihards Krieviņš, kas jau ilgi ir cietuma kapelāns, gan uzrunāja savus cietuma draugus, gan arī filmēja visu notiekošo.
Mēs dziedājām dažas aicinošas dziesmas, ko klausītāji dedzīgi aplaudēja. Arī paši ieslodzītie sirsnīgi un aizrautīgi spēlēja un dziedāja Dievam un Pestītājam slavas dziesmas. Teicu viņiem – brīvībā organizējiet ansambli, lai slavētu Kungu.
Jautāju klātesošajiem: “Kā jūs domājat – cik gadus es esmu draudzē?” Atbildes bija dažādas, bet viens skaļi teica: četrdesmit. Teicu: “Nē, ko jūs! Pēc nedēļas man būs 70 gadi draudzē.” Kādus vētrainus aplausus dzirdējām!
Pēc tam visi devāmies uz kristību vietu, kas notika citā korpusā, trešajā stāvā, uz kurieni veda ārējās, metāla kāpnes. Viens no cietumniekiem vedināja uz kādām durvīm, sacīdams: “Māmiņ, nāciet te, te jums būs vieglāk uzkāpt.” Tās bija iekšējās kāpnes.
Pēc kristībām viņiem pasniedzām apsveikuma kartītes, baltas un rozā neļķītes, cepumus, šokolādi. Tie bija ļoti sirsnīgi brīži. Viens no 10 apsveiktajiem savas neļķītes atdeva man, piebilstot: “Tās jums uz tiem septiņdesmit gadiem!” Maza, mīļa uzmanība.
Citā Jelgavas cietumā bija līdz asarām aizkustinošas kristības. Šeit kristīja divus cilvēkus, kurus kristību telpā ieveda roku dzelžos un suņa pavadībā. Ilglaicīgie. Varbūt uz mūžu? Īsi pirms kristību brīža roku dzelžus noņēma, bet pēc kristībām atkal uzlika.
Apsveicām viņus, spiedām rokas, iedevām apsveikumu kartītes, ziedus, cepumus. Kopā ar mācītāju viņi lūdza Dievu. Dziedājām.
Jānis Geide atgādināja senu notikumu, kad apustulis Pāvils, važās saistīts, teica ķēniņam Agripam: “Lai Dievs dod, … ka visi … kļūtu tādi kā es, tikai bez šīm važām.” Ka Kristus var atbrīvot ar Golgātas krusta atslēgu.
Tad viņus aizveda roku dzelžos un suņa pavadībā. Sāpīgi bija to redzēt... Lai gan rokas saistītas, tomēr prāts un sirds tiecas pretī tai brīvībai, kuru mūsu dārgais Pestītājs ir sagādājis ikvienam atgrieztam grēciniekam.
Kas mīl bojā ejošo cilvēku cilti tāpat kā Kristus, tie meklē pa sētmalēm un lielceļiem augstos un necilos, mantīgos un nemantīgos, vēstot visiem vēsti, ka viņi ir sevišķas Kristu mīlestības un aizgādības rūpju priekšmets. Ka nekas nevar izraut mūs no Kristus rokām bez mūsu gribas.
Es ar šiem abiem cilvēkiem sarakstos. Uzrakstīju 13 rakstvietas un lūdzu, lai viņi paši izsaka savas domas par šiem pantiem. Atbildē viņi raksta, ka “zem necilas ārienes var slēpties gaiša, patiesa un mīloša dvēsele; abi esam izvēlējušies atgriezties uz pareizā, taisnā mīlestības ceļa pie mūsu Tēva; abi esam laimīgi, ka satikām dzīvē – šeit (t.i. cietumā) – tādu jauku, patiesu cilvēku kāds ir Rihards; augstu vērtējam viņa darbu; mīlot Dievu, mēs kļūstam labāki, pārtopam par jauniem radījumiem”.
Elena Vaita raksta, ka caur pestīšanas plānu grēciniekam ir piedoti viņa grēki, un beidzot viņu uzņems debesīs – nevis kā apsūdzēto, kam piedots un kas apžēlots, atlaists no gūsta, uz kuru vēl raugās ar aizdomām, kuram neuzticas, neļauj baudīt sadraudzību. Nē, viņu apsveiks kā bērnu un uzņems ar pilnu uzticību.
Tā šķita kā sevišķa svētku diena. Lielākie svētki, kad ilgi gaidītais pārnāk mājās pie Tēva, kas viņu sagaida un steidzas pretim. Tā –augšāmcelšanās diena.
