Vasara Bauskas draudzē

Siltu un saulainu, brīžiem gan vēsiem vējiem pūšot, Dievs devis mums vasaru ar dažādiem notikumiem dzīvē un katra tās locekļa personīgā dzīvē.

Gribu akcentēt iespaidīgākos, spilgtākos notikumus tieši tādus, kas dziļi un, iespējams, aizkustinoši skāra mūsu visus un īpaši māmiņas, vecmāmiņas – visas, kuru saites un atmiņas saistās ar bērnību – ar mammu. Ceru, ka tādas atmiņas ir katram...

Reiz kāds vēl pasaulē nenācis bērniņš jautājis savam Radītājam: “Tu jau zini, ka man drīz jānāk pasaulē, bet ko es tur darīšu, kas mani pamācīs, kas pateiks, kas un kā jādara?” 

Radītājs maigā balsī atbildējis, ka būšot viņam līdzās kāda persona ar mīļu, maigu balsi, ļoti siltām, mīļām rokām, varbūt brīžam sastrādātām, bet tās tevi tā samīļos... Mīļa, maiga balss tev mācīs runāt, dziedāt pirmo dziesmiņu tavā dzīvē, mācīs tev mīlēt, baros tevi, un kad tevi piekļaus sev tuvu, tuvu, tad tu jutīsies laimīgs, mierīgs.”

“Bet kā es zināšu, kā viņu saukt?” tālāk jautājis mazulis. 

Tad Radītājs maigi atbildējis: “Es nezinu, kā viņu sauks, bet tu viņu sauksi par mammu.”

Tā sākās Mātes – ģimenes dienai veltītais dievkalpojums, tad turpinājās mazo, pat vismazāko bērniņu jaukas skanīgās balstiņās dziedātās dziesmas par mammu, kuru tik mīļu devis Dievs. Arī mācītāja uzruna vēsta mums par mātēm, kuras minētas Bībelē, par to pašaizliedzīgo mātes mīlestību, bērnu nododot Dievam no mazotnes, kuras lūdza, lai Dieva Svētais Gars veido viņas bērna dzīvi pēc Dieva prāta un gribas. 

Vecāki ģimenē ir kā augstākie priesteri, kuri var bērnam pašā mazotnē mācīt dievišķo gudrību, rādīt beznosacījuma mīlestību – es tevi mīlu un mīlēšu vienmēr, arī tad, kad tu man neklausīsi un pretosies Debesu Tēva gribai. Tad lūgšu pēc spēka un gudrības no Radītāja, noliekot pilnīgi tevi Viņa mīlošajās Rokās.

Bet tā kā ir vasara, un mūsu dārzos, laukos, mežos un pļavās zied daudzi ziedi, 24. jūnijā sabatu bijām iecerējuši kā ziedu svētkus par pateicību Dievam.

Jā, dārzos, kuros maz lijis, likās, ka nekas nemaz nevar izaugt. Un tomēr – cik neaprakstāmi skaisti, krāšņi un daudzkrāsaini ziedu pušķi un kompozīcijas greznoja mūsu draudzes telpas! Sākot no skaisti garām, līganām smilgām, kopā ar pašu vienkāršāko ziedu, un tā vēl un vēl... Skaisto īrisu kompozīcijas un daudz vārdā nenosauktu puķu, bet skaistums bija neaprakstāms! Jā, un vēl... katrai puķu pušķa īpašniecei bija jāraksturo savs ziedu kopšanas, mīlēšanas, jā, tieši ziedu mīlēšanas veids – kā katrs zieds atbild uz mūsu uzmanību, uz laistīšanu, kopšanu.

Bet māsa Vizma, turēdama rokās vienkāršu ziedu kompozīciju, izjusti citēja L.Breikša dzeju:

Vienīgais Tu to vari-
Atver manu sirdi kā ziedu,
Bet atver to uz Tavu pusi,
Jo Tavā pusē ir miers...

Bet mūsu sabata Ziedu pateicības svētki ar to vēl nebeidzās- dziedājām daudz dziesmu par ziediem, par dabas skaistumu, ko Dievs tik dāsni dāvājis mums, saviem zemes bērniem.

Un vēl... daudzi vēlējās nofotografēties ar šiem lieliskajiem ziediem, īpaši nofotografējām mūsu Jāni Mikaloni, jo bija taču Jāņu diena.

Pēc tādiem brīžiem vēl pulcējāmies draudzes dārzā, lai smeltu spēku vēl kopīgām lūgšanām, jo 1. jūlijā mūsu draudzē bija Svētā Vakarēdiena dievkalpojums.

Tā stiprināti un no Dieva Lielas Žēlastības tik daudz saņēmuši, ar slavu un pateicību ejam pretī jaunām dienām, tuvāk Jēzum, tuvāk un tuvāk. Tā lūdzam, tā ticam un tā varam dzīvot un uzvarēt.