Uzpūšot ticības liesmu
23. oktobris, 2007
No 11.–15. septembrim Latvijas adventistu draudžu mācītāji un Bībeles darbinieki kopā ar saviem dzīvesbiedriem (pavisam 41 cilvēks) piedalījās Transeiropas divīzijas mācītāju konferencē, kas notika Holandē.Konference, kas notika netālu no Dalfsenas pilsētas, DeBronas kristīgajā konferenču centrā, pavisam pulcināja 821 dalībniekus no 28 valstīm un 38 lektorus no 14 dažādām valstīm. Šādu īpaši mācītājiem organizētu pasākumu Transeiropas divīzija organizē reizi piecos gados ar mērķi saliedēt, iedvesmot un informēt daudzo draudžu mācītājus viņu kalpošanas darbam savā zemē.
Konferences tēma bija izteikta ar vārdiem “Pieaugt kopā” un Bībeles rakstvietu no Mihas 6:8 “Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko Tas Kungs no tevis prasa, proti — darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!”
Katru dienu bija paredzēta plaša programma, sākot ar kopīgu rīta svētbrīdi un Dieva slavēšanu dziesmās un lūgšanās, kam sekoja tematiskas prezentācijas. Pavisam tika piedāvātas 56 izvēles lekcijas, kuras lasīja gan Ņūboldas teoloģijas koledžas pasniedzēji, gan eksperti no Ziemeļamerikas divīzijas. Konferencē kā vieslektori piedalījās doktors Ēriks Baumgartens no Endrjūsas universitātes, doktors Džons Dibdāls no
Walla Walla koledžas, Diks Derksens no
Maranatha Volunteers International, Roskū Hovards, Dons Maklafertijs un Eds Reids no Ziemeļamerikas divīzijas.
Piektdienas vakars bija īpašs, jo visi 800 dalībnieki varēja piedalīties kopīgā Vakarēdiena dievkalpojumā, uzticot savas nastas Kristus glābjošajai žēlastībai. Sestdienas, jeb sabata rīta dievkalpojumā visus uzrunāja pasaulplašās adventistu draudzes viceprezidents Lovels Kūpers ar spēcīgu un iedvesmojošu svētrunu, kurā visus aicināja uz vēl dedzīgāku nodošanos Dievam un vēl ciešākām attiecībām ar Pestītāju Jēzu Kristu.
AV konferences laikā tikās ar Transeiropas divīzijas prezidentu, doktoru
Bertilu Viklanderu, lūdza viņu pastāstīt par šī pasākuma mērķiem.
Bertils Viklanders“Šis ir ļoti īpašs pasākums no tāda viedokļa, vienā vietā tiek sapulcināti gandrīz 900 mācītāji. Pēc mūsu domām, nākotnē arvien aktuālāka kļūs tieši globāla un internacionāla pieeja šādiem pasākumiem, tāpēc mēs nolēmām pulcināt kopā mācītājus no visas divīzijas, kurā ietilpst gan Austrum– un Rietumeiropa, gan Izraēla un dažas Āfrikas zemes.
Konferences mērķis ir iedvesmot mācītājus viņu veicamajam uzdevumam un palīdzēt viņiem saskatīt mūsdienu pasaules vajadzības ar visām tās pārmaiņām, ar kurām ikdienā sastopamies. Mūsu mērķis ir sapulcināt visus kopā un likt tiem justies kā daļai no pasaulplašās draudzes. No divīzijas puses mēs vēlamies parādīt, ka rūpējamies par saviem mācītājiem, mēs domājam par viņu ģimenēm, sievām, bērniem un visu to, kas viņiem ir nepieciešams, lai labi darītu savu darbu.
Mēs jutām, ka īpaša uzmanība ir jāveltī draudzes daudzveidības jautājumiem. Ir jāpieņem kā realitāte, ka mūsu draudzes ir dažādas un atšķirīgas. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, jo saistīts gan ar teoloģiskajām, gan etniskajām, gan nacionālajām, gan kultūras atšķirībām. Mums ir jābūt drošiem, ka atrodam pareizā veida vienotību, kurai nav jāpadara mūs visus vienādus. Protams, ir noteiktas lietas, kuras mēs nevaram atmest, un tām ir mūs jāvieno. Vispirms tā ir Kristus mīlestība un mūsu glābšana caur Viņu, un tad veids, kā mēs saprotam Bībeles mācību.”
Konferences noslēgumā AV lūdza dalīties ar saviem iespaidiem arī dažus mācītājus no Latvijas draudzēm.Juris Bite, Ērgļu un Madonas draudzes mācītājs:
“Šis bija ļoti saviļņojošs pasākums redzēt kopā tik daudz dažādu tautību pārstāvjus. Man patika, ka tika apspriestas aktuālākās vajadzības un problēmas, ar kurām sastopamies kalpošanā, un, galvenais, ka tika piedāvāti ļoti konkrēti risinājumi.”
Almants Liepiņš, Alūksnes un Gulbenes draudzes mācītājs:
“Esmu priecīgs, ka konferencē tika daudz runāts par pārmaiņām. Mēs bieži vien neesam gatavi uz labām un pozitīvām pārmaiņām, taču draudzēs mums ir gan vecākā, gan jaunākā paaudze, gan vidējā paaudze, un visiem vajag sadzīvot un būt vienā domā un vienā prātā. Tāpēc ir jāspēj mainīties līdzi laikam, kaut arī tas ir sāpīgi un grūti.”
Ilva Liepiņa, darbojas Alūksnes un Gulbenes draudzē:
“Man ļoti patika, ka šoreiz, atšķirībā no iepriekšējās reizes, es varēju pati personīgi vairāk mācīties. Es daudz vairāk iedziļinājos un saņēmu atbildes uz personīgiem jautājumiem. Arī svētrunas, kuras es šeit dzirdēju, bija tik dziļas un emocionālas, kā labi izveidoti skaņdarbi.”
Vitālijs Kroitors, Daugavpils un Krāslavas draudzes mācītājs:
“Šajā konferencē līdzās visam pārējam es saņēmu apstiprinājumu tam, ka draudzēs ir jāizpaužas ne tikai mums kā mācītājiem, bet jāļauj un jāiedvesmo katram draudzes loceklim izpausties savā sfērā. Mums ir jāiedvesmo un jāpiesaista brīvprātīgos, jauniešus, visus, lai katrs zinātu savu vietu.”
Lija Kroitora, darbojas Daugavpils un Krāslavas draudzē:
“Es personīgi no pasākuma visvairāk izbaudīju svētrunas. Man ļoti patika, ka runātāji bieži uzsvēra, ka, lai kādi arī nebūtu mūsu darba panākumi, tas viss ir nekas, ja nav personiskas saiknes ar Jēzu Kristu.”