“Ļauj savai maizei (t.i. savai naudai, savai bagātībai) braukt pār plašo jūru; pēc daudzām pagājušām dienām gan tu to atkal atdabūsi.” (Sal.Māc.11:1)
“Adventes Vēstu” lasītāji jau ir pazīstami ar labdarības organizācijas REACH darbību, ar darbu bērnu labdarības centrā “Zilaiskalns” (Valmieras raj.). Tagad gribētos iepazīstināt ar vēl vienu organizācijas REACH projektu.
Kā jūs labi zināt, mūsu valstī ir grūti ne tikai bērniem, bet arī veciem cilvēkiem. Daudzi cilvēki gados, kad viņiem iestājas pensijas vecums, izjūt materiālās grūtības, un viņi nereti ir uz nabadzības robežas, rūpējas, lai elementāri izdzīvotu. Ne visiem ir iespēja apgādāt pašiem sevi. Tāpat ir slimi cilvēki, kuri nav spējīgi sevi aprūpēt un kuri vēlētos atrast sev vietu (un aprūpi) veco ļaužu pansionātos. Bet nelaime ir tāda, ka vietu visiem pietrūkst. Statistikas dati liecina, ka šādu pansionātu Latvijā ir pārāk maz, un rindā uz ievietošanu šādā iestādē Latvijas teritorijā gaida apmēram 700 cilvēku.
Mūsu adventistu draudzēs dažādās Latvijas pilsētās un rajonos ir brāļi un māsas, kuriem ir nepieciešama aprūpe, bet savas pārliecības, dzīvesveida dēļ viņi nevar atrasties tajos veco ļaužu pansionātos, kuri šobrīd darbojas.
Gribētu pieminēt vienu piemēru. Mūsu ticības māsa apstākļu dēļ, pārciešot insultu, bija spiesta doties uz pilsētas veco ļaužu pansionātu (es nesaukšu vārdā ne pilsētu, ne iestādi, ne stāsta varones vārdu, lai nebūtu nekādu pārmetumu). Šajā pansionātā populāra ir katoļticība, un tur tā tiek popularizēta. Mūsu ticības māsai tur nav iespējams stāstīt par savu garīgo pieredzi, no viņas gandrīz vai bēg kā no spitālīgas. Vēl vairāk: viņai, pēc pārliecības veģetārietei, nav ne tikai iespējams saņemt atbilstošu ēdienu, bet pat neļauj pretendēt uz diētisko. Beidzot Dieva palīdzējis viņai atrast ticības biedru šajā pansionātā — cilvēku, kurš bija pieņēmis Kristus ticību un gatavojas slēgt sirds derību ar Viņu. Bet ienaidnieks nesnauž un bieži gatavo provokācijas: šis brālis vienā svētku reizē “paklupa” — iedzēra, un administrācija nolēma viņu bargi sodīt, nomainot dzīves apstākļus pret sliktākiem vai… “ apprecinot” viņu. Tas nozīmē, ka pie viņa istabiņā pārved kādu sievieti, kura tur dzīvos un viņu pieskatīs. Brālis (es atļaujos viņu tā saukt, jo, izejot cauri visiem šiem pārbaudījumiem un kārdinājumiem, viņš tomēr noslēdza sirds derību ar Dievu, atstājot iepriekšējo dzīvi ūdens kapā) tam piekrita, domājot, ka viņam nav citas izejas. Bet vēlāk viņš nožēlojis, draudzē par viņu sāka sirsnīgi lūgt, un tad viss mainījās. Taču viņš saskaras ar tām pašām problēmām kā iepriekšminētā ticības māsa.
Organizācija REACH ir nolēmusi palīdzēt, pirmkārt, šādiem mūsu garīgiem brāļiem un māsām. Ir nolemts izveidot adventistu pansionātu, lai tur valdītu silta, garīga atmosfēra. Lai cilvēki varētu brīvi dalīties savā ticībā, dalīties piedzīvojumos ar domubiedriem. Lai tur būtu nodrošināta pienācīga aprūpe un tiktu apmierinātas visas vajadzības, kādas mēdz būt cilvēkiem gados. Lai palīdzētu pansionāta iemītniekiem ievērot veselīgu dzīvesveidu, piedāvājot veģetāro uzturu.
Mūsu mērķis ir, lai cilvēki, nokļūstot savas dzīves rudens posmā, justos tomēr kā vasarā — omulīgi, sajūtot pret sevi siltumu un mīlestību, pateicoties par to Debesu Tēvam.
Dievs uzticējis mums nest Labo Vēsti cilvēkiem, izmantojot dažādas metodes. Viena no Adventistu Baznīcas metodēm saucasmedicīniskais evaņģēlijs. Pansionāti ir cieši saistīti ar šo kalpošanas veidu. Elena Vaita raksta: “Medicīniskais misijas darbs attiecībā pret draudzes darbu it tas pats, kas labā rokā attiecībā pret visu ķermeni. Trešais eņģelis sludina Dieva baušļus un Kristus ticību. Medicīniskais misijas darbs ir tas evaņģēlijs, kurš tiek realizēts dzīvē.”
Daudz padzīvojušu cilvēku meklē garīgu atbalstu. Un tie, kas meklē Dievu, tieši kristīgajā pansionātā varētu uzzināt patiesību par Kristu, kuru mums ir jāsludina visur.
Katrs darbs prasa atbalstu. Viņa tālāk rakstīja: “Tiem, kas veic medicīnisko misijas darbu, jāsaņem pilnīgu atbalstu un palīdzību no draudzes puses. Bez tā viņu darbību būs ierobežota.” (“Liecības draudzei”, 8. sēj.,72. lpp.)
Mēs vēršamies pie jums, brāļi un māsas, lai jūs lūgtu par šīs ieceres attīstību. Bet ja kāds vēlas arī materiāli atbalstīti šo svētīgo projektu, mēs būsim ļoti pateicīgi par to. Šī palīdzība var būt arī celtniecības materiālu veidā. Mēs sirsnīgi pateicamies tiem, kas jau ir ziedojuši un atbalstījuši ar celtniecības materiāliem šo darbu.
Mums ir veca 3–stāvu ēka ciematā Zilaiskalns, kuru mēs nolēmām izmantot šim projektam. Secīgi nosaukšu, kas jau ir izdarīts:
