85 gadus Dobelē

Šogad Septītās dienas adventistu Dobeles draudzei aprit 85 gadi kopš tās dibināšanas. Jubilejas pasākums notika Dobeles kultūras namā, kur piedalījās arī Latvijas draudžu savienības bīskaps Viesturs Reķis. Viņš uzrunāja klātesošos ar runu par draudzes vienotību dažādībā, kur katram loceklim ir savas funkcijas un dotības, kas tikai kopā sniedz liecību par Kristu. Ar koncertu uzstājās Dobeles draudzes jaunieši kopā ar jauniešu kori Mārtiņa Subatoviča vadībā. Jauniešu dziesmas šo pasākumu padarīja svinīgu un atmiņā paliekošu.

Dobeles draudze ir dibināta 1922. gadā, kad pēc kolportieru un Jāņa Sproģa veiktā evaņģelizācijas darba Dobeles apkaimē izveidojās adventistu grupa, kas sākotnēji piederēja Jelgavas draudzei. Tajā gadā uz Dobeli atbrauca draudžu savienības vadītājs Kārlis Sutta un ierosināja dibināt Dobelē draudzi. Sanākušie draudzes locekļi priekšlikumu atbalstīja. Dobeles draudzē tobrīd bija 22 locekļu.

Sapulcēs dziesmām nebija muzikālā pavadījuma, tādēļ draudzes locekļi kā prazdami dziesmas dziedāja līdzi br. Sproģim. Vēlāk tika izgatavota pašdarināta harmonija. Pēc tam draudzē kalpoja darbinieki A. Eglītis, V. Boča, P. Purmalis, V. Vilmanis. Draudze vairākkārtīgi mainīja sapulču telpas. Tā bija kā ceļojošā draudze svešniecībā, kurai nebija savas mājvietas. Kara laikā Dobeles draudzē kalpoja sludinātāji E. Grīnbergs un A. Čolders.

Dobeles draudze ir devusi Latvijas adventistu draudzēm arī divus sludinātājus: Voldemāru Daņķi un Edvīnu Kūmu.

1943. g. tika kristīts Voldemārs Daņķis, kurš pirms tam bija luterāņu draudzē par jauniešu vadītāju. V. Daņķis bija vienkāršs, sirsnīgs un izpalīdzīgs cilvēks. Iepazinies ar adventistu vēsti, viņš no sirds centās dzīvot saskaņā ar Dieva likumiem, tādēļ daudz nācās ciest, sevišķi kara pēdējos gados, kad viņu iesauca padomju armijā. Daņķis bija aicināts evaņģēlija darbā 1947. gadā vispirms kā Bībeles strādnieks un tad kā sludinātājs. Viņš kalpoja par darbinieku Dobeles, Auces, Kandavas un Ventspils draudzē.

Edvīns Kūms iepazinās ar adventes vēsti ģimenē, jo kaimiņos dzīvoja Dobeles draudzes locekļi. Kristīts 1955. gadā, bet aicināts kalpot par sludinātāju 1966. gadā. Darbojies Auces un Ventspils draudzē. Viņš Ventspilī tika iesvētīts par sludinātāju, jo bija darbam nepieciešamās īpašības, bet viņa mūžs pāragri noslēdzās.

Pēc kara Dobeles draudze pulcējās ārpus Dobeles, lauku mājās, piemēram, pie Daņķa “Zemgaļos”. Tad 50. — tajos gados draudze sāka pulcēties pašā pilsētā. Kopš 1966. gada tā pulcējās Dobeles luterāņu baznīcā, bet tad 1982. gadā, pateicoties G. Kaira pašaizliedzīgajām rūpēm, tika iegādāts un pārbūvēts nams, kurā Dobeles draudze pulcējas līdz pat šodienai Gaismas ielā 9. 

Pēc kara sekojošajā periodā Dobeles draudzē ir kalpojuši mācītāji: V. Daņķis, V. Zaķis, J. Oltiņš, O. Balodis, A. Jākobsons, Ī. Kleimanis, M. Debners, Z. Kukulītis, A. Liepiņš un tagad A. Pešelis.

Jāpiemin arī ilggadēja Dobeles draudzes locekle Anna Grasmane, kas mīlēja tagadēja laika patiesību un veltīja laiku grāmatu tulkošanai. Viņa ir tulkojusi grāmatas no vācu valodas: “Jēzus dzīve”, “Vectēvi un pravieši”, “Evaņģēlija kalps” u.c. Pārtulkotās grāmatas viņa izdalīja draudzes locekļiem, kas tās vērtēja. Citi tad tālāk tās pavairoja ar rakstāmmašīnu palīdzību, jo padomju laikā trūka garīgās literatūras. No viņas izstaroja prieks un silta gaisma, kas atspirdzināja ikkatru, kas ar viņu satikās. Pašreiz viņa atdusas līdz Kunga nākšanai godībā.

Dobeles draudze vienmēr ir bijusi muzikāla. Draudzē ir bijis vīru koris, jauktais koris, ansambļi. Par dziesmu skanējumu ir rūpējušies komponists J. Dreimanis, J. Vendelis, U. Irmejs, V. Zaķis, G. Kairis, I. Irmeja. Kad Dobelē dzīvoja G. Kairis ar ģimeni, draudzē bija arī pūtēju orķestris.

Pēdējos gadus Dobeles draudze starp pārējām Latvijas draudzēm bija pazīstama kā draudze, kurā kalpoja Īzaks Kleimanis. Viņa uzrunas, dzīves piedzīvojumus un padomus klausīties brauca ļaudis no daudzām pilsētām un pat valstīm. Viņu cienīja arī tie Dobeles pilsētnieki, kas viņu pazina. Šogad viņš atvadījās no mums līdz tikšanās brīdim pie Kristus troņa.

Dobeles draudze nav liela, taču mans novēlējums tai, lai tā būtu par skaistu Kristus liecību šajā pilsētā. Lai pilsētas iedzīvotāji pazītu adventistus kā krietnus kristiešus, kas seko Dievam ne tikai vārdos, bet arī darbos. Nepagurt, redzot netaisnības un pārkāpumu pieaugumu pasaulē, bet sekot Kristus priekšzīmei un izmantot visas iespējas, lai Svētā Gara spēkā tiktu pabeigts noslēdzošais Dieva darbs.

Andris Pešelis