Aizas mala – 1844.g.: “Diena pret gadu” princips

21. novembris, 2019 | Klifords Goldšteins

Kāds nesens raksts internetā apšaubīja “diena pret gadu” principu, sevišķi attiecinot to uz rakstuvietu Daniēla 8:14 (par 2300 dienām), par kurām autors apgalvoja, ka tās piepuldījušās aptuveni 200 gadus pirms Kristus (http://atoday.org/the-problem-with-the-day-year-principle). Ja autoram ir taisnība, tad Septītās dienas adventistu draudze ir pamatota melos, kas vijas ar kļūdām, un otrādi. Ja šis raksts, kas publicēts ziņu portālā, ir patiesība, tad Elena Vaita ir viltus praviete un mēs tiešām esam tie, par ko Septītās dienas adventistu draudzes ienaidnieki vienmēr mūs ir saukuši – kults.

Kā tad ir ar “diena pret gadu” principu, īpaši saistībā ar Daniēla 8:14? 

Gan ebreju, gan kristiešu Bībeles pētnieki jau gadsimtiem ir izmantojuši un izmanto šo pašu principu. Vai tas pierāda to, ka tas ir pareizs? Protams, nē. Tas tikai pierāda to, ka arī citi to pielieto. 

Septītās dienas Adventisti ir iemīļojuši divas rakstvietas “diena pret gadu” principam – 4. Mozus 14:34 un Ecēhiēla 4:6. Paņemot tās atsevišķi, netiek pierādīts tas, ka jāizmanto šis princips Daniēla 8:14. Tās pierāda tikai to, ka ideja “par katru gadu viena diena” (Ec. 4:6) pravietojumu kontekstā ir bībeliska, lai gan eksistē daudz pierādījumu “diena pret gadu” principam pat bez šīm rakstvietām. Patiesību sakot, pati Daniēla 8. nodaļa tik ļoti pieprasa šo principu, ka bez tā šī nodaļa zaudē jēgu. 

Daniēla 8. nodaļa sastāv no vīzijas ar četriem secīgiem elementiem: auna, āža, mazā radziņa un svētnīcas šķīstīšanas (Dan. 8:1-14). Šīs trīs būtnes šajā nodaļā tiek skaidrotas kā trīs dažādas impērijas, kas nāks, līdz kamēr trešā un pēdējā (mazais radziņš) tiek pārdabiski iznīcināta (skat. Dan. 8:25 un 2:34, 45) “laiku beigās” (Dan. 8:17; skat. arī Dan. 8:19). Auns ir Medo-Persija (Dan. 8:20); āzis ir Grieķija (21.p.); un mazais radziņš, ko attēlo kā varenāku kā Medo-Persija vai Grieķija un tādu, kas pastāv līdz laiku beigām, ir Roma (23.-25.p.), gan pagāniskā, gan pāvestīgā.

Tad visbeidzot svētnīcas šķīstīšana: “Tas atbildēja viņam: līdz divi tūkstoši trīs simti vakariem un rītiem, tad svētnīca tiks atkal atzīta par taisnu.” (Dan. 8:14)

Tas, kas liek minēt svētnīcas šķīstīšanu, pēdējo no nodaļas četriem elementiem, bija jautājums iepriekšējā pantā: “Tad es dzirdēju kādu svēto runājam, un kāds cits svētais jautāja tam, kas runāja: cik ilgu laiku pastāvēs šī parādība par dienišķo upuri, par apgrēcības postu, ka svētnīca un debesu karapulks tiek atdoti samīdīšanai?” (13.p.) 

Apkatot šo pantu Bībeles izdevumā, kur slīprakstā izcelti tie vārdi, kas nav atrodami oriģinālā, redzams, ka vārds “par” ir izcelts. Arī ebreju valoda tā lietojumu noliedz. Burtiskāks tulkojums izklausītos šādi: “Cik ilgu laiku šī parādība, dienišķais, un apgrēcības posts, ka svētnīca un debesu karapulks tiek atdoti samīdīšanai?” 

Jautājums tiek uzdots par visiem parādības notikumiem. Jautājumu varētu pārfrāzēt: Cik ilgi šīs lietas, Medo-Persija, Grieķija un Roma, risināsies?

Atbilde ir 2300 dienas? Apmēram seši gadi un četri mēneši? 

Otrā Pasaules kara laikā sabiedroto bumbmetēji nolīdzināja Drēzdenes pilsētu līdz ar zemi. Tā vien šķiet, ka starp kūpošajām drupām kāds jautāja Drēzdenes mēram: “Cik ilgi līdz pilsēta tiks atjaunota?” 

Un viņš atbildēja: “Pēc apmēram četrām dienām un trīs stundām viss būs paveikts.” 

Šajā kontekstā tāda atbilde nav daudz loģiskāka kā Daniēla 8. nodaļas 2300 dienas. Medo-Persija vien ilga vairākus gadsimtus un Roma (pagāniskā un pāvestīgā) pastāv jau pirms Kristus dzimšanas. Acīmredzami kaut kas cits ir domāts kā 2300 burtiskas dienas, un, ja tiek pielietots “diena pret gadu” princips, tā vietā, lai iegūtu mazliet vairāk par 6 gadiem, iegūstam 2300, kas atbilst aprakstītajiem notikumiem tā, kā seši gadi un četri mēneši to nespēj. 

Daniēla 8. nodaļa nav par auna un āža cīņu vai par mazo radziņu, kas nomet “zvaigznes zemē” (Dan. 8:10). Tie ir pravietiski simboli, kas attēlo ko citu, ne burtiski aprakstīto, tādēļ vai gan vienīgajam pravietojumam par laiku arī nevajadzētu attēlot ko citu, ne burtiski aprakstīto?

Visbeidzot, ja debesu būtne, kas izteica Daniēla 8:14, domāja burtiskus sešus gadus un četrus mēnešus, viņš to izteica ļoti neparastā veidā. Frāze “2300 vakari un rīti” nav tas, kā Bībele apraksta burtisku laiku. Kad autors attēloja laiku, kad Dāvids valdīja Hebronā, tā vietā, lai rakstītu: “pār Jūdu viņš valdīja septiņus gadus un sešus mēnešus” (2. Sam. 5:5), iedomāsimies, ka autors uzrakstītu “pār Jūdu viņš valdīja 2737 vakarus un rītus”. Viennozīmīgi tad kaut kas cits, nekā burtisks laiks būtu domāts šajā pantā. Tieši tā pat frāze “līdz 2300 vakariem un rītiem” norāda, ka tas ir pravietisks simbols, nevis burtisks laika sprīdis.

Šo un citu iemeslu dēļ Daniēla 8:14 pieprasa “diena pret gadu” principu, kas parāda, ka mūsu draudzes aizsācējiem bija taisnība. Mēs varam būt pārliecināti, ka debesu skaidrotājs Daniēlam teica, ka pravietojums par “vakariem un rītiem, kas tev darīta zināma, ir uzticības cienīga;” un, ka līdz tai “ir vēl ilgs laiks.” (Dan. 8:26)

Cik ilgs?

Precīzi izsakoties, līdz 1844.g.

Avots: https://www.adventistreview.org/1844-the-day-year-principle