Brīvība skriet
20. aprīlis, 2005
12 gadīgais Asadullahs vēlas to, ko visi pusaudži — brīvību. Brīvību skriet un spēlēties ar saviem draugiem, nebaidoties no karojošām domstarpībām savā dzimtenē — Afganistānā. Tomēr viņa sirds līdz šim to neļāva — viņš nevarēja noiet vairāk nekā dažus soļus. Tad bija jāapstājas.
Utahas Nacionālās sardzes virsnieks Leinijs Peiss savu brīvo laiku nolēma veltīt tam, lai palīdzētu slimajiem cilvēkiem Afganistānā nokļūt līdz ārstiem. Būdams helikoptera pilots, viņš apmeklēja Afganistānas ciematus, un Jegdalekā, apmēram 50 kilometrus no galvaspilsētas Kabulas, satika Asadullahu.
“Es nezināju, kā viņam palīdzēt,” atceras Peiss. Armijas kardiologs spēja noteikt diagnozi — sirds vārstuļa bojājums, vai arī kaut kas līdzīgs, kādēļ skābeklis, kas atrodas sirdij pieplūstošajās asinīs, sajaucas ar skābekli, kas asinīs aizplūst no sirds. Testi apliecināja, ka zēnam sirdī ir caurums, kurā asinis pirms sirds sajaucas. Šī sirds defekta dēļ zēnam trūka skābekļa.
Bija skaidrs, ka izārstēt zēnu Afganistānā nav iespējams. Peiss uzrakstīja vēstuli savai ģimenei un draugiem Amerikā, pastāstot par zēnu. Viņš nezināja, cik lielu viļņošanos šī vēstule izraisīs.
Peisa draugi saprata, ka palīdzēt zēnam var Lomalindas universitātes Bērnu slimnīca. Šī Adventistu slimnīca ir palīdzējusi daudziem bērniem. Vietējo draugu lūgumam atsaucās televīzijas programma, kura vāc palīdzību slimiem bērniem visā pasaulē. Drīz vien aviokompānijas apņēmās segt pārlidošanas izdevumus uz Ameriku un atpakaļ. Bet slimnīca un vietējās labdarības organizācijas nolēma segt ārstēšanās izdevumus un uzturēšanos zēnam un viņa tēvam.
“Viņš nevar staigāt,” vēlāk sacīja tēvs. “Viņš gribētu spēlēties. Es ļoti ceru, ka viņi varēs salabot mana zēna sirdi. Tad viņam būs laba dzīve.”
4. februārī profesora Leonarda Beilija vadībā tika veikta operācija, un nu jau zēns ir atgriezies Afganistānā. Pavisam drīz viņš varēs skriet tāpat kā citi pusaudži.