Vecākais students
18. jūnijs, 2005
Pīteram Andram būs 69 gadi, kad viņš septembrī soļos pāri skatuvei, lai saņemtu savu bakalaura diplomu teoloģijā. Andrs ir vecākais Adventistu koledžas students, kurš būs pabeidzis mācības Adventistu Teoloģijas seminārā Ungārijā. 4 gadus viņš ir sēdējis vienā solā kopā ar citiem studentiem, kas ir vismaz divas trešdaļas jaunāki par viņu.
“Šī ir vienīgā studentu klase, kurā 4 gadu laikā neviens nav pametis studijas,” saka koledžas direktors Laslo Hangijs. “Iemesls tam varētu būt Pītera pozitīvā ietekme klasē. Viņš ir akurāts, čakls students, un ir bijis jauks piemērs citiem klasē, kaut kas nedaudz līdzīgs vectēvam saviem studiju biedriem.”
Nācis no nabadzīgas ģimenes, dzīve Andram bija cīņa. Viņš atceras, ka bērnībā viņš bija pavadonis savam neredzīgajam vectēvam. Kad viņam bija 10 gadi, viņa vecāki izšķīrās, un viņam radās problēmas mācībās. Viņš nevarēja mācīties augstskolā, bet pabeidza tehnikumu.
Būdams apdāvināts, viņš drīz kļuva par vienu no nodaļas vadītājiem savā darbavietā. Lai kļūtu par direktoru, vajadzēja pabeigt augstskolu. Un viņš to izdarīja vakara studijās.
50 gadu vecumā viņam radās problēmas ar veselību. Viņam nācās pamest darbu, un drīz vien depresijas dēļ bija jāmeklē psihologa palīdzība. Šajā grūtajā brīdī viņš ieraudzīja reklāmu, kas aicināja noklausīties lekciju par Bībeles zemēm. Dzirdētais viņu iedrošināja. Viņš nolēma izlasīt Bībeli. 2000.gada septembrī viņš kļuva par kristieti.
Tieši zināšanu trūkums bija tas, kas viņu pamudināja meklēt un pēc iespējas vairāk uzzināt par Bībeli un reliģiju. Viņš nolēma iestāties seminārā, lai kļūtu par pilna laika studentu.
Jau koledžā viņš salauza kāju un bija spiests 6 nedēļas izlaist mācības. Viņa studiju biedri bija tie, kas palīdzēja apgūt mācības mājas apstākļos. Bet kad ārsti ieteica izdarīt operāciju mugurkaulā, Andrs atteica. Viņš nolēma vispirms pabeigt mācības, un tikai tad ārstēties.
”Pīters visiem mums bija paraugs,” saka studiju biedre Palma. “Viņš bija ļoti nodevies studijām. Mums bija jāmācās no viņa, un mēs šajos gados esam kļuvuši tuvi un labi draugi.”