Augoša adventistu draudze

Kāda pavisam parasta adventistu draudze netālu no Vašingtonas centra Amerikā ir kļuvusi par vienu no veselīgākajām un augošākajām draudzēm visā Amerikā. Turklāt tā ir viena no augošākajām starp visām kristīgajām konfesijām. Tā secināts Draudzes dabiskās attīstības atzinumā. 4 gadu laikā draudzes locekļu skaits ir pieaudzis par 40 procentiem, bet apmeklētāju skaits ir vēl lielāks.

Vairumā draudžu dievkalpojumus apmeklē labi ja puse no draudzes locekļiem. “Jaunajā cerībā” — tā sauc šo draudzi — dievkalpojumu apmeklētāju skaits ir lielāks nekā draudzes locekļu skaits – tā atzīst palīgmācītājs Rajkumars Diksits.

Deivs Gemmels, kura pienākums ir sekmēt draudžu pieaugšanu Adventistu Baznīcā Amerikā, saka, ka DDA (Draudzes dabiskās attīstības) pētījumi, kas veikti visā pasaulē, ir ļoti precīzi. Ir nepieciešama uz dāvanām orientēta kalpošana, iedvesmojoša pielūgšana, mīlošas attiecības, uz vajadzībām orientēta evaņģelizācija un arī pārējās lietas, par kurām runāts DDA (mēs jau esam stāstījuši par DDA darbu Latvijā).

Deivs Gemmels saka: “Pirmais jau ir tas — ja draudze nevēlas pieaugt, tā neaugs.”

Mācītājs Mihails Knekts no Krosvalkas draudzes Kalifornijā uzskata, ka ļoti svarīgi ir tas, ko cilvēki baznīcā dzird un redz. Krosvalkas draudze piecu gadu laikā no 200 cilvēku lielas draudzes ir kļuvusi par 1500 cilvēku lielu draudzi. Katru sabatu mācītājs pieņem, ka draudzē ir cilvēki, kas nekad neko nav dzirdējuši par adventistu vēsti un kas nav kristieši. Viņš rēķinās, ka baznīcā var būt cilvēki, kas ir ateisti vai agnostiķi. “Kad tu vienmēr sagaidi, ka dievkalpojumā piedalās ne-draudzes cilvēki, tas visu maina. Tas ietekmē gan svētrunu, gan to, kā tu sagaidi cilvēkus pie durvīm.”

“Mēs arī plānojam, lai dievkalpojumi būtu atbilstoši mūsdienu laikam,” viņš piebilst. Ja cilvēks atnāk uz baznīcu un jūtas, ka viņš būtu atgriezies 30 gadus senā pagātnē, to ir grūti pieņemt... Mūsu pienākums ir padarīt dievkalpojumus cilvēkiem pieņemamus.

Tāpat ir ar mūsu valodu. Tiklīdz dievkalpojumā sāk lietot draudzē izveidojušos slengu, rodas siena. Adventistiem tā ir īpaša problēma — mums ir radusies sava iekšēja draudzes valoda. Mums ir jādomā par to, lai apkārtējie cilvēki mūs saprastu.”