Cīņa par dzīvību
16. jūnijs, 2006
41 gadu vecais afgānis Abduls Rahmans atrodas ieslodzījumā un gaida spriedumu par to, ka viņš savulaik, būdams musulmanis, ir pievērsies kristietībai.
90. gados viņš kļuva par kristieti un strādāja palīdzības organizācijā. Viņš dažus gadus dzīvoja Vācijā, tad atgriezās Afganistānā.
Viņa bijusī sieva un bērni par notikušo iesniedza sūdzību varas iestādēm, un Abdulu arestēja. Saskaņā ar Islama šariata likumu, kas Afganistānā ir valsts likums, musulmanis, kas novērsies no savas reliģijas un atsakās to pieņemt no jauna, ir sodāms ar nāvi.
“Tiem, kas zina par situāciju Afganistānā, notikušais nav nekāds jaunums,” atzīst Adventistu Reliģiskās brīvības nodaļas vadītājs Džons Grācs. Adventistu Baznīca kopā ar citām starptautiskām un reliģiskām organizācijām aicinājušas Afganistānas atbildīgās amatpersonas apžēlot Abdulu Rahmanu.
“Ir vairākas valstis, kurās darbojas šariata likums. Demokrātisko valstu vadītājiem jāzina, kas notiek Saūda Arābijā, Irānā vai Sudānā, ja kāds tās iedzīvotājs vēlas mainīt reliģisko piederību,” saka Grācs.
Adventistu Baznīcas pārstāvis ANO Džonatans Gallahers saka, ka ANO Cilvēktiesību komitejā ziņa par Abdulu Rahmanu ir uzmanības centrā. “Ir traģiski, ka valstī, kura saņēmusi tik daudz no starptautiskās sabiedrības, lai izveidotu atvērtu un brīvu valdību, tās pilsoņiem nav konstitucionālu tiesību izvēlēties reliģiju.”
Dažādu valstu vadītāji, tajā skaitā ASV prezidents, pauduši bažas par Rahmana likteni. Vācijas TV ziņo, ka Afganistānas prezidents Hamids Karzajs solījs gan Vācijas kanclerei Angelai Merkelai, gan Kanādas premjerministram Stefenam Harperam, ka Rahmans netiks sodīts ar nāvessodu. Kanādas premjers apstiprinājis, ka personīgi zvanījis Karzajam un izteicis savas bažas. “Viņš mani pārliecināja, ka mums nav jāuztraucas par šādu iznākumu.”