Atnācis 2012. gada noslēgums. Liekas, pavisam nesen iesākām šo gadu, pilni jaunu cerību un ideālu. Bija plāni, nodomi, vēlmes, apņemšanās. Pienācis laiks visu izvērtēt. Vai esam sasnieguši iecerēto, guvuši piepildījumu un gandarījumu? Vai esam pateicīgi, jo bijusi veiksme? Sarūgtināti par neveiksmēm? Vai esam ko mācījušies? Katrs jau pats atbild šos un citus jautājumus.
Viens, ko var droši sacīt, lai kā mums katram ir veicies, Dievs ir bijis klātesošs mūsu dzīvēs. Un par to lai Viņam slava un pateicība, lai augsti teikts Viņa svētais Vārds! Tā jau faktiski arī ir vienīgā drošā garantija mūsu dzīvei. Pestīšanas drošība. Labi, ja varam pievienoties dziesminieka Dāvida izteiktajai pateicībai: „Teici to Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto Vārdu! Teici to Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas. Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību." (Ps. 103:1-4)
Pieminētais Psalms atklāj Dieva rūpes par cilvēkiem. Protams, tās izteiktas mums saprotamās kategorijās un vārdos, jo Dievu jau patiesībā neviens nevar aprakstīt un pat ne to, ko Viņš dara mūsu dzīvē. Lasot tālāk šo Psalmu, mēs varam saprast, ka Dievs ir gan jauno, gan veco cilvēku Dievs. Viņš palīdz tiem, kas paši sev nevar palīdzēt. Vecās Derības laikā katrs skaidri saprata, ka tie ir atraitnes un bāreņi, svešinieki un nabagi. Dievs parāda žēlastību tiem, kas to nav pelnījuši. Dievs aiztur dusmas, neielaižas strīdos, bet dod svētību. Vairāk nekā mēs būtu to pelnījuši. Pat ja aizmirstam lūgt, Viņš mūs paēdina; ja aizmirstam pateikties, dod labu naktsmieru. Ja iegrimstam grēkā, Svētais Gars mūs pamāca un atgriež uz pareizā ceļa. Kad atsakāmies dot, Viņš dod bagātīgi. Kad krītam, Viņš mūs paceļ. Kad pieviļam sevi un citus, tomēr sauc par saviem bērniem.
Mūsu Dievs piedod visus grēkus, saprot mūsu vājības, jo ir mūsu Tēvs. Viņš atceras to, ka esam pīšļi un putekļi un tomēr savieno mūs ar mūžību. Tā ir atklāts Dāvida pārdzīvojums, un faktiski mēs, lasot šo Psalmu, jūtam, ka tiekam aizvesti pie Jēzus Kristus krusta. Tur pilnā mērā atklājās Dieva mīlestība un žēlastība.
Domājot par aizvadīto gadu, jāsaka, ka draudze joprojām ir gan skaitliski, gan garīgi augoša. Tur, kur draudzes locekļi noliek malā savas personīgās ambīcijas, redzējumus, tur Dieva Gars pievieno jaunus cilvēkus, vietām pat tik daudz, ka jādomā par dievnama paplašināšanu. Parādās jaunas iespējas apliecināt Kungu Jēzu Kristu.
Prieks, ka ir mums cilvēki, kuri domā par jaunām metodēm un iespējām uzrunāt cilvēkus viņu vajadzībās. Alfa kursi, mazās grupas, pāru nometnes, pāru dienas, jauniešu ralliji, māmiņu un bēbīšu skolas. Visu nemaz nevar uzskaitīt.
Gribu pateikties arī tiem, kuri ir pielikuši pūles dievnamu celtniecībai un rekonstrukcijai. Saldus, Rīga, Daugavpils, Kārsava, Mazsalaca, Tukums, Liepāja, Ventspils – tās ir vietas, kur darīti lielākie darbi. Vajadzības ir joprojām. Steidzīgi jādomā par Alūksnes dievnama rekonstrukciju. Rindā gaida Ērgļu draudze, Aizkraukle. Jelgavas draudzes namam jāturpina renovācija.
Un tomēr, galvenais ir augt Kristū Jēzū, kļūt vienotiem Viņā, lai mūsu ticība var paaugstināt Viņu mūsu zemē. Mūsu mērķis paliek: DARĪT DIEVU ZINĀMU LATVIJĀ. Lai Dievs mūs visus bagātīgi svētī!
SVĒTĪGU JAUNO 2013. GADU!
Viesturs Reķis
Latvijas Draudžu Savienības bīskaps
