Ikgadējās reliģijas brīvības vakariņas pulcē vadošos domātājus un politikas veidotājus
Reliģijas brīvību nevar uzskatīt par kaut ko pašsaprotamu. Šādu tiešu vēstījumu pauda senators Orins Hačs, ASV senāta republikāņu senators, uzrunājot reliģijas brīvības aizstāvju, vēstnieku un ASV kongresa pārstāvju grupu, kas bija pulcējusies uz ikgadējām Reliģijas brīvības vakariņām Vašingtonā.
"Šie ir satraucoši laiki reliģijas brīvībai gan šeit Amerikā, gan visā pasaulē," sacīja Hačs, uz septīto termiņu ievēlētais Jūtas štata senators un galvenais vakara diskusijas virzītājs. Visaptverošā runā viņš aprakstīja sociālos, politiskos un likumdošanas spēkus, kas pārveido reliģijas brīvību, kas reiz tika uzskatīta par vienu no neaizskaramajām, fundamentālajām cilvēktiesībām, bet tagad tiek noniecināta kā "tikai viena no" daudzām dažādām savstarpēji konkurējošām tiesībām sabiedrībā.
Hačs runāja arī par neseno reliģiskās vardarbības pieaugumu, ko īsteno tādas grupas kā Boko Haram Nigērijā un vairākas reliģiskās minoritātes tādās vietās kā Tadžikistāna, Irāna, Saūda Arābija, Ķīna un citas valstis.
Tomēr galveno uzsvaru Hačs lika uz problēmām tuvāk pašmājām. Citējot vairākus ASV Augstākās Tiesas lēmumus un nesenas tiesiskās darbības, Hačs sacīja, ka reliģijas brīvības jautājums arvien vairāk sašķeļ gan Amerikas politiskās aprindas, gan sabiedrību. Viņš atsauca atmiņā notikumus pirms 20 gadiem, kad bija viens no galvenajiem atbalstītājiem 1993. gada Reliģijas brīvības atjaunošanas aktam, – likumam, kura mērķis bija stiprināt tiesības uz reliģijas brīvību. Tolaik šis likums Vašingtonā guva vēl nepieredzētu abu partiju atbalstu. Taču šodien, sacīja Hačs, pieņemt līdzīgus likumus būtu praktiski neiespējami.
Zāle ovācijās piecēlās kājās, kad senators Hačs uzsvēra, ka "reliģijas brīvība ir viena no neatņemamajām tiesībām, ko devusi nevis valdība, bet pats Dievs. Ja 'brīvības cena ir mūžīga modrība', tad neviena cita brīvība šādu cenu nav pelnījusi vairāk."
Senatora vārdi izskanēja mazāk nekā 12 stundas pirms jauna ASV konsultatīvā dienesta ziņojuma publicēšanas, kurā tika aprakstīta drūma aina par reliģijas brīvības stāvokli pasaulē. Nākamajā rītā pēc Reliģijas brīvības vakariņām ASV Starptautiskās reliģijas brīvības komiteja (USCIRF) laida klajā savu ikgadējo pārskatu. Tajā dokumentēti reliģijas brīvības pārkāpumi 33 valstīs, nosaucot to par "humāno krīzi, kuru izraisījuši terora, iebiedēšanas un vardarbības viļņi".
Elizabete Kesidija, USCIRF direktora vietniece politikas un pētījumu jautājumos, bija viena no Reliģijas brīvības vakariņu dalībniecēm. Kad jautāta, kādas tendences iezīmē ikgadējais USCIRF ziņojums, viņa norādīja uz satraucošu reliģiskās vardarbības pieaugumu, kuru īsteno tā sauktie "nevalstiskie aktieri", kā Islāma valsts un Boko haram. Viņa arī izcēla, ka arvien paplašinās teritorijas, no kurām cilvēki spiesti bēgt reliģisko konfliktu dēļ. Tikko iznākušajā USCIRF ziņojumā tiek lēsts, ka pagājušajā gadā 13 miljoni cilvēku no valstīm, sākot ar Sīriju līdz Centrālāfrikas republikai, Afganistānai un Mjanmai, ir bijuši spiesti pamest savas mājas, baidoties no reliģiski motivētas vardarbības.
Kesidija piebilda, ka tādi pasākumi kā ikgadējās Reliģijas brīvības vakariņas sniedz svarīgu ieguldījumu, lai savestu kopā visdažādākā rakstura cilvēkus un organizācijas reliģijas brīvības atbalstam.
Ikgadējās Reliģijas brīvības vakariņas, kuras šogad tika rīkotas Vilarda starpkontinentālajā viesnīcā Vašingtonas centrā, ir kļuvušas par Vašingtonas interešu grupu, valdības pārstāvju un diplomātu sabiedrības tradīciju. To kopīgi finansē laikraksts "Liberty", Starptautiskā reliģijas brīvības asociācija, Ziemeļamerikas reliģijas brīvības asociācija un Septītās dienas adventistu baznīca.
Advokāts Dveins Leslijs, Adventistu vispasaules baznīcas juridisko lietu direktors, un Melisa Reida, Ziemeļamerikas reliģijas brīvības asociācijas izpilddirektore, bija divi galvenie vakariņu organizatori. Pēc Leslija domām ikgadējā sapulce ir kļuvusi par vienu no Vašingtonas svarīgākajiem reliģijas brīvības notikumiem.
"Tā ir kļuvusi par nenovērtējamu veidu, kā savest kopā sabiedriskās domas līderus un politikas veidotājus," sacīja Leslijs. "Un tas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad publiskajās diskusijās arvien biežāk izskan debates par to, kādai jābūt reliģiskajai brīvībai, un tiek pieminēti traģiski piemēri par reliģiski motivētu vardarbību."
Reida piekrīt, sakot, ka šīs vakariņas ir iespēja izcelt reliģijas brīvības nozīmīgumu visiem cilvēkiem visur un "vēlreiz apliecināt Adventistu baznīcas ilgstošo atbalstu apziņas brīvībai".
Šī gada vakariņas iezīmēja pēdējo reizi, kad doktors Džons Gracs apmeklēja pasākumu, esot Starptautiskās reliģijas brīvības asociācijas (IRLA) ģenerālsekretāra amatā, jo šogad dosies pensijā. Vairāki runātāji vakara gaitā godināja Graca ilggadējo, dedzīgo darbu reliģijas brīvības aizstāvībā. Pēdējos 15 gadus viņš ir kalpojis gan par IRLA ģenerālsekretāru, gan par Septītās dienas adventistu pasaules baznīcas Sabiedrisko attiecību un reliģijas brīvības direktoru.
Īsā un aizkustinošā uzrunā Gracs sacīja, ka tic, ka "tas, ka mēs mīlam un augstu vērtējam reliģijas brīvību, ir labākā atbilde, kuru mēs varam dot reliģiskajam fanātismam un neiecietībai". Vēlāk laikraksta "Liberty" redaktors Linkolns Stīds Gracam pasniedza dekoratīvo šķīvi, minot vairākus viņa sasniegumus, aizstāvot reliģijas brīvību un atzīstot viņu par "reliģijas brīvības vispasaules čempionu".
Vakariņu laikā tika godināti vēl trīs cilvēki: Tifānija Baransa – Amerikas likuma un taisnīguma centra starptautiskā tieslietu direktore un vecākā tieslietu padomdevēja, Minhejs Kastoija – Rumānijas republikas senators un Bukarestes Politehniskās universitātes rektors (viena no Dienvidaustrumeiropas lielākajām universitātēm), kā arī civilo tiesību advokāts Čārlzs Kesters, kas mira pagājušogad.
Baransa, kura ir aizstāvējusi vairākus medijos bieži minētus reliģiskās vajāšanas upurus, tika godināta par viņas tiesisko un aizstāvības darbu ASV un visā pasaulē. Viņa šobrīd darbojas kristiešu mācītāja Saīda Abedni aizstāvībā, kurš kopš 2012. gada tiek turēts Irānas cietumā. Saņemot apbalvojumu, Baransa aicināja arī uz sabiedrības iesaistīšanos, sakot, ka ikviens var atrast veidu, kā veicināt "cieņu pret reliģiskās domas un prakses dažādību".
Doktors Gracs, kurš pasniedza apbalvojumu Kastoijam, nosauca viņu par "rumāņu politiķu jaunās paaudzes simbolu, kas velta savas dzīves aizstāvot un veicinot tādas demokrātiskās vērtības kā cilvēciskā cieņa, cilvēktiesības un reliģijas brīvība". Kastoija, ilggadēji darbojoties rumāņu sabiedriskajā telpā, ir veicinājis "savstarpējas cieņas, pieņemšanas un vienlīdzības kultūru".
Tods Makfarlands, Adventistu pasaules Baznīcas galvenais juridiskais padomnieks sniedza cieņas un brīžiem humora pilnas atmiņas par advokātu Čārlzu Kesteru, kurš pagājušogad 46 gadu vecumā mira no plaušu embolisma. Kesters, kurš strādāja ciešā sadarbībā ar Adventistu baznīcas juridisko padomnieku, risinot centrālos reliģijas brīvības jautājumus visā ASV, nebija reliģiski vai sociāli konservatīvs, sacīja Makfarlands, bet viņš bija dedzīgi nodevies reliģijas brīvības principam. Makfarlands uzteica Kestera prasmes un entuziasmu, nosaucot viņu par "nelokāmu dzīves pabērnu aizstāvi." Kestera dzīve un darbs pierādīja fundamentālu patiesību, sacīja Makfarlands, ka "reliģijas brīvība nepazīst politisko partiju, politiskās piederības robežas. Tā pieder pie universālām cilvēktiesībām".
2015. g. 3. maijs
Avots: ANN
