Vainas apziņa

Vainas apziņa novājina dzīvības spēkus. — Bēdas, uztraukumi, neapmierinātība, sirdsapziņas pārmetumi, vainas apziņa un neuzticēšanās sagrauj dzīvības spēkus, un sekas ir garīgs sabrukums vai pat nāve. (Kristus dziedinošā kalpošana, 241.lpp.) 

Kā atbrīvoties no vainas apziņas. — Šo vainas izjūtu ir nepieciešams nolikt Golgātas krusta pakājē. Grēcīguma apziņa ir saindējusi dzīvības avotus un patiesu prieku. Jēzus saka - atdod to visu Man; Es uzņemšos tavu grēku, Es tev došu mieru. Pārtrauc iznīcināt savu pašcieņu, jo Es Esmu tevi atpircis ar Savām asinīm. Tu esi Mans; Es stiprināšu tavu novājināto gribu; Es izdzēsīšu tavus sirdsapziņas pārmetumus par grēku.

Tad vērs savu pateicīgo, nedrošībā trīcošo sirdi, un satver sev priekšā nolikto cerību. Dievs pieņem tavu salauzto, nožēlas pilno sirdi. Viņš tev dāvā piedošanu bez maksas. Viņš piedāvā uzņemt tevi Savā ģimenē, ar Savu žēlastību palīdzēt tavam vājumam, un dārgais Jēzus vadīs tevi soli pa solim, ja vien tu Viņam sniegsi savu roku un ļausi, lai Viņš tevi vada. (Letter 38, 1887)

Jēzus pauž piedošanu. — Sātans cenšas novērst mūsu prātus no varenā Palīga, lai mudinātu mūs pārdomāt savu dvēseļu samaitātību. Bet, lai gan Jēzus redz mūsu pagātnes vainas, Viņš pauž piedošanu; un mums nevajadzētu celt neslavu Viņam, apšaubot Viņa mīlestību. (Letter 2, 1914)
Viņa mīlestība atbrīvo no vainas apziņas. — Mīlestība, kuru Kristus izplata visā mūsu būtnē, ir dzīvinošs spēks. Tā dziedina katru dzīvībai svarīgo organisma daļu — smadzenes, sirdi un nervus. Tā mūsos modina vēlmi darboties, atbrīvo dvēseli no vainām un bēdām, nomāktības un rūpēm, kas salauž dzīvības spēkus. Tai līdzi nāk apskaidrība un savaldība. Tā ienes dvēselē prieku, kuru nekas pasaulīgs nespēj izpostīt, — prieku Svētajā Garā — veselīgu dzīves prieku. (Kristus dziedinošā kalpošana, 115.lpp.)

Viņš dos mieru. — Viņš ir nesis mūsu vainu smagumu. No mūsu nogurušajiem pleciem Viņš šo grūtumu noņems. Viņš mūs atvieglos. Arī rūpju un bēdu nastu Viņš nesīs. Kristus aicina mūs visas rūpes uzlikt Viņam, jo Viņš nes mūs savā sirdī. (Kristus dziedinošā kalpošana, 71.lpp.)

Visi grēki nav vienādi. — Dievam visi grēki nav vienādi; Viņa, kā arī cilvēku vērtējumā, pastāv dažādas vainas pakāpes, bet, lai cik niecīga cilvēku acīs varētu likties viena vai otra nepareiza rīcība, Dieva skatījumā neviens grēks nav mazs. Cilvēka spriedums ir vienpusīgs, nepilnīgs; bet Dievs visas lietas vērtē tā, kādas tās ir patiesībā. Dzērāju nicina un saka, ka viņa grēks to izslēdz no Debesīm, bet tajā pašā laikā pārāk bieži paliek nenorāts lepnums, savtība un alkatība. Tomēr tieši šie grēki Dieva acīs ir ļoti pretīgi, jo tie ir pilnīgi pretēji Viņa rakstura labvēlībai, tai nesavtīgajai mīlestībai, kas valda nekritušajā Visumā. Tam, kas krīt kādā no visrupjākajiem grēkiem, ir iespējams apzināties savu kaunu un nabadzību, kā arī vajadzību pēc Kristus žēlastības, bet lepnums neizjūt nekādu trūkumu un tādā veidā aizslēdz sirdi Kristum un bezgalīgajām svētībām, kuras Viņš nāca sniegt. (Ceļš pie Kristus, 30.lpp.)

Pie vainīgā nepieciešama pozitīva pieeja. — Publiska nosodīšana un apsūdzēšana nevienu nekad nepadara labāku. Kārdinātas dvēseles informēšana par tās pārkāpumu nekādā veidā neiedvesmo to apņemties kļūt labākai. Norādi šai kļūdainajai un mazdūšīgajai dvēselei uz Viņu, kurš ir spējīgs glābt pilnīgi visus, kas nāk pie Viņa. Parādi, par ko tā var kļūt. Pasaki, ka viņā nav nekā tāda, kas ir tīkams Dievam, bet Kristus ir nomiris par viņu, lai viņš varētu tikt pieņemts Kristū. Iedvesmo viņu ar cerību, parādot, ka Kristus spēkā viņš var kļūt labāks. Atklāj visas iespējas, kas viņam pieder. Norādi viņam uz augstumiem, kurus viņš var sasniegt. Palīdzi viņam satvert Dieva žēlastību un uzticēties Viņa piedodošajam spēkam. Jēzus gaida, lai satvertu viņu pie rokas; Viņš gaida, lai sniegtu viņam spēku dzīvot cēlu, tikumīgu dzīvi. (Manuscript 2, 1903).

Sātans rada vainas sajūtu. — Dieva tauta šeit tiek [Caharijas 3.nodaļā] attēlota kā noziedznieks tiesas priekšā. Augstais priesteris Jozua cīnās par svētību savai tautai, kurai ir lielas ciešanas. Kamēr viņš lūdz Dieva priekšā, pa labi no viņa kā apsūdzētājs stāv sātans. Viņš apsūdz Dieva bērnus, attēlodams viņu lietu cik vien iespējams bezcerīgu. Viņš Kungam atklāj šo ļaužu ļaunos darbus un rakstura trūkumus. Viņš uzrāda to vainas un nepilnības, cerēdams, ka Kristus acīs tās izskatīsies tādas, ka Viņš cilvēku lielajā vajadzībā atteiksies palīdzēt. Jozua, šis Dieva tautas pārstāvis, ir ģērbts netīrās drēbēs, un viņu gaida tiesa. Apzinoties savas tautas grēkus, viņam zūd drosme. Sātans viņa dvēselē rada vainas sajūtu, kas pāriet gandrīz pilnīgā bezcerībā. Tomēr viņš stāv kā pazemīgs lūdzējs blakus sātanam, kurš pret viņu ieņēmis kaujas pozīcijas. (Kristus līdzības, 166.lpp.)

Vainas apziņas smagums ir pamats daudzām slimībām. — Kristū slimnieks atrada gan fizisko, gan garīgo dziedināšanu. Garīgajai dziedināšanai sekoja fiziskā izveseļošanās. Šo mācību nedrīkst atstāt neievērotu. Mūsu dienās ir tūkstošiem tādu, kas, ciešot no fiziskām kaitēm, līdzīgi paralizētajam ilgojas dzirdēt: "Tavi grēki tev piedoti." Viņu slimības pamatā ir grēks ar tā nemieru un nepiepildītajām vēlmēm. Tie nevar atrast atvieglojumu, pirms nav nonākuši pie dvēseles Ārsta. Miers, kuru vienīgi Viņš var dot, atnesīs spēku garam un veselību ķermenim. (Laikmetu ilgas, 270.lpp.)

Nemaziniet vainas apziņu, attaisnojot grēku. — Mums nevajadzētu mēģināt mīkstināt vainu, meklējot attaisnojumus grēkam. Mums jāpieņem Dieva vērtējums grēkam, kas patiešām ir smags. Vienīgi Golgāta spēj atklāt mums grēka briesmīgo raksturu. Ja mums būtu jānes viss grēka smagums, tad tas mūs nospiestu. Bezgrēcīgais nostājās mūsu vietā un uzņēma uz sevi mūsu vainu. "Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķista mūs no visas netaisnības." (1. Jāņa 1:9). (Domas no svētību kalna, 116.lpp.)

Pazemīgas dvēseles atzīst vainu. — Tie, kas nav pazemojuši savu dvēseli Dieva priekšā, atzīstot savu noziegumu, nav vēl izpildījuši pirmo nosacījumu, lai tiktu pieņemti. Ja mēs vēl neesam izjutuši tādu nožēlu par saviem grēkiem, kas pati savukārt nav jānožēlo, un ja neesam izsūdzējuši savus pārkāpumus īstā dvēseles pazemībā un ar sagrauztu garu, sajūtot riebumu pret savu netaisnību, tad patiesībā mēs vēl nekad neesam meklējuši grēku piedošanu; un, ja mēs nekad neesam to meklējuši, tad arī nekad neesam atraduši Dieva mieru. Vienīgais iemesls, kāpēc mūsu pagātnē izdarītie grēki var būt nepiedoti, ir nevēlēšanās pazemot savu lepno sirdi un pakļauties Patiesības Vārdā dotajiem nosacījumiem. 

Dievs piedod visiem, kas nāk. — Dievs taisnīgi nosoda ikvienu, kas nepieņem Kristu par savu personīgo Pestītāju; bet Viņš piedod katram, kas ticībā nāk pie Viņa, un dod tam spēku darīt Dieva darbus, ticībā savienojoties ar Kristu. .. Kungs ir sagādājis visu nepieciešamo, lai cilvēks brīvi un par velti saņemtu pestīšanu un varētu kļūt pilnīgs Viņā. Saskaņā ar Dieva nodomu visiem Viņa bērniem jāsaņem Taisnības Saules spožie stari, lai tiem būtu patiesības gaisma. Viņš pasaulei sagādājis pestīšanu par bezgalīgi dārgu cenu, dāvinot tai savu vienpiedzimušo Dēlu. Tāpēc apustulis jautā: “Viņš arī savu Dēlu nav taupījis, bet To par mums visiem nodevis, kā Viņš mums ar to nedāvinās visas lietas?” (Rom. 8:32) Līdz ar to, ja mēs neesam glābti, vainīgs nav Dievs, bet gan mēs, proti, mēs neesam sadarbojušies ar dievišķajiem spēkiem; mūsu prāts nav saskaņojies ar Dieva prātu. (Izmeklētās vēstis, 1.sēj., 375.lpp.)

Cerība ikvienam. — Nevienam nav jāzaudē drosme un jābūt izmisušiem. Sātans var mēģināt iedvest nežēlīgu domu: “Tavs stāvoklis ir bezcerīgs. Tu neesi dziedināms.” Taču Kristū ir cerība. Dievs neliek mums uzvarēt pašu spēkiem. Viņš aicina nākt tuvāk Viņam. Vienalga, kādas dzīves grūtības nomāc mūsu dvēseli un miesu, Viņš vienmēr ir gatavs mums palīdzēt. (Kristus dziedinošā kalpošana, 249.lpp.)


Avots: https://m.egwwritings.org/en/book/78.412#412