7. jūlijs, 2015 | ANN
Tā no vēstures pelniem izauga pēdējo dienu kustība. Pēdējo desmitgažu laikā šī mazā cilvēku grupa pārvērtās par vispasaules pravietisku kustību, kas ietver sevī vairāk nekā 18 miljonus dalībnieku. Viņus var sastapt 216 valstīs no 237 valstīm, ko atzinusi ANO. Šī kustība sevī ietver 148 023 draudzes, 173 slimnīcas, 2 164 vidējās un augstākās izglītības iestādes, 21 veselīga uztura uzņēmumu, 15 mediju centru un 63 izdevniecības. Pārvēršanās no neorganizētas, mazas cilvēku grupas par vispasaules organizāciju globālos apmēros – vai tas nav brīnums!
Pirmajā Ģenerālkonferencē (ĢK) 1863. gadā Betlkrīkā, ASV, 20 delegāti pārstāvēja sešas vietējās konferences. Tajā laikā draudzē bija 3500 draudzes locekļu 125 draudzēs, kuras vadīja 22 ordinēti mācītāji un 8 darbinieki ar apliecībām.
Mēs varam šos skaitļus salīdzināt ar šo 60-to ĢK sesiju 2015. gadā. 2571 delegāts, kas pārstāv 18 479 257 draudzes locekļus 132 ūnijās, kas ietver sevī 633 vietējās konferences/misijas laukus. 152 gadu laikā „mazais ganāmais pulciņš” ir piedzīvojis eksponenciālu pieaugumu. 2010. gadā draudzes locekļu skaits sasniedza 16 923 239. Trīs gadus vēlāk, 2013. gadā, septītās dienas adventistu skaits pirmo reizi pārsniedza 18 miljonus. Pēc 2014. gada decembra datiem pasaulē bija 18 479 257 draudzes locekļu. Salīdzinot ar 2010. gadu mēs esam pieauguši par 1 556 018.
Jāņem vērā, ka šis skaitlis neietver sevī nekristītos bērnus un tos, kas sevi uzskata par septītās dienas adventistiem. Piemēram, Papua Jaungvinejā draudzes grāmatās uzskaitīti apmēram 250 000. Bet nesen veiktā valsts iedzīvotāju skaitīšanas rezultāti uzrādīja, ka gandrīz 1 000 000 cilvēku sevi uzskata par adventistiem. Tas var būt saistīts ar to, ka daudzi, kas ir atstājuši draudzi, vēl joprojām sevi identificē ar adventistu draudzi. Līdzīga situācija ir Jamaikā. Šeit oficiālie draudzes locekļi ir 262 000, bet uzskaite parādīja 323 000. Tas pats tika novērots Meksikas štatā Čjapasā.
No pieauguma skatu punkta ievērības cienīgs ir 1955. gads, kad mēs pirmo reizi sasniedzām vienu miljonu draudzes locekļu. Bija nepieciešami 92 gadi, lai no 3500 1863. gadā nonāktu līdz 1 000 000 1955. gadā. Otrais miljons tika sasniegts pēc 15 gadiem, trešais – pēc 8, ceturtais – 5, bet piektais – 3 gados. Pēc tā draudze par miljonu pieaug apmēram katru 2 gadu laikā. Slava Dievam!
Šāds brīnišķīgs draudzes pieaugums izskatās īpaši nozīmīgs uz vispārējā galveno protestantisko denomināciju skaitliskuma samazināšanās fona. Saskaņā ar neseniem žurnāla „Christianity Today” datiem, adventistu draudze šodien ir „piektā lielākā kristīgā kopiena pasaulē pēc katoļiem, pareizticīgajiem, anglikāņiem un vasarsvētku draudzes” – Christianity Today, 2015. gada 22. februāris.
Daudzi draudzes vēsturnieki atzīmē, ka pēdējo 50 gadu laikā kristietības centrs pārvietojies no Ziemeļamerikas (Globālie ziemeļi) uz Āfriku, Āziju un Latīņameriku (Globālie dienvidi). Kristietība Eiropā samazinās, bet Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā aug galvu reibinošā ātrumā. Ekonomiski vairāk attīstītie Globālie ziemeļi tradicionāli sūta misionārus uz citiem kontinentiem, laikā, kad Globālie dienvidi tiek uzskatīti par misijas lauku.
Zīmīgā skaitliskuma maiņa no ziemeļiem uz dienvidiem ietekmē arī Adventistu Baznīcu. 1960. gadā Globālajos dienvidos bija 675 000 (54% visas pasaules adventistu). Pusgadsmitu vēlāk draudzes locekļu šeit bija 16,9 miljoni, kas sastāda 91,43%. Globālie ziemeļi sevī ietvēra 570 000 1960. gadā un 2014. gadā sasniedza 1,6 miljonu (8,5%).
Kristības
Draudzes locekļu skaita pārvietošanās no Globālajiem ziemeļiem uz Globālajiem dienvidiem atspoguļojas arī kristību statistikā. 1960. gadā kristības Globālajos ziemeļos bija 31% no kopējā skaita, bet Globālajos dienvidos – 69%. 2014. gadā 97% kristību notiek Globālajos dienvidos un tikai 3% – Globālajos ziemeļos. Šī ir laikmeta tendence, kas atspoguļojas milzīgā draudzes pieaugumā vienā pasaules malā, bet samazināšanās – otrā. 2014. gadā rekordliels skaits – 1 167 796 cilvēki pievienojās draudzei, pārsniedzot 1 091 22 2013. gadā un 1 050 785 2010. gadā. Tas nozīmē, ka 3 199 jaunatgriezto pievienojās draudzei katru dienu vai 133 – katru stundu un 2,2 – katru minūti. 2004. gadā pirmo reizi tika kristīti vairāk nekā 1 miljons gada laikā. Nākamajos gados šis līmenis nemazinājās. 2014. gads bija 10. gads pēc kārtas, kurā vairāk nekā 1 miljons pievienojās draudzei. Pēdējo piecu gadu laikā 6 618 689 cilvēki pievienojās draudzei caur kristībām un ticības apliecinājumu.
Jaunas draudzes
Jaunu draudžu dibināšana ir draudzes misijas prioritāte. Pēdējie dati apliecina, ka mums bija 78 810 draudzes un 69 213 grupas 2014. gadā. Salīdzinot ar 2013. gadu rekordliels skaits 2 446 jaunu draudžu atvēra savas durvis gada laikā vai arī 6,7 jaunas draudzes katru dienu. Katrās 3,58 stundās tiek nodibināta jauna draudze. Līdz šim lielākais jaunatvērto draudžu skaits bija 2002. gadā – 2 416. Bet iepriekšējā, 2014. gadā, jaunatvērto draudžu bija vairāk nekā jebkad iepriekš. Iepriekšējais gads bija izņēmums visā 152 gadu draudzes vēsturē. Tas bija gads ar lielāko kristīto un jaundibināto draudžu skaitu. Tāpat tas ir 12-tais gads pēc kārtas, kad vairāk nekā 2 000 jaunu draudžu tiek dibinātas katru gadu. Kopumā 148 023 draudzes un grupas, kuras mums bija 2014. gadā, pieaug par 12 678 piecos gados. Brīnišķīgi, ka vidēji 2 536 jaunu draudžu un grupu tika atvērtas katru gadu, sākot ar 2010. gadu.
Draudzes pieaugums
Vidējais pieauguma temps 2014. gadā sastādīja 1,85%. 2006. gadā pieauguma temps bija gandrīz 5% un tas ir labākais rādītājs visu gadu laikā. Pie 1,85% pieauguma tempa gadā Adventistu Baznīca tiek uzskatīta par vienu no visātrāk augošajām pasaulē. Draudzes pieauguma apskats nebūs pilnīgs, ja neņemsim vērā arī zaudējumus. Periodā no 2010.-2015. gadam draudzei pievienojās 6 212 919 cilvēku. Bet šajā pat laikā 3 717 683 aizgāja no draudzes. Ja neskaita tos, kas aizmiguši Kungā, zaudējumu attiecība sastādīja 60 cilvēkus uz katriem 100 jaunatgriezto. Tik biedējoši augsts procents daļēji saistīts ar pagājušo draudzes locekļu skaita auditu, kura laikā tiek pārskatīti un no sarakstiem izsvītroti tie, kas neapmeklē draudzi jau ilgu laiku. Draudzes locekļu skaita audits tika uzsākts pēdējo piecu gadu laikā un tika noslēgts šajā gadā. Šis process apliecināja, ka godīgums – tā ir vislabākā prakse. Par pozitīvo var uzskatīt to, ka Nīderlandes draudze audita laikā sev par prieku konstatēja, ka viņiem ir vairāk draudzes locekļu, nekā viņi uzskatīja iepriekš.
Izaicinājumi
Mēs esam pieraduši uzskatīt, ka esam viena no visātrāk augošajām draudzēm pasaulē, kas ir klātesoša 91% no visām pasaules valstīm. Mēs sevi apsveicam ar to, ka paliekam uzticīgi pravietiskajam aicinājumam sludināt „par tautām un ciltīm, par valodām un daudziem ķēniņiem” (Atkl. 10:11). Mēs esam pietiekoši veiksmīgi īstenojot Lielo uzdevumu iet un „darīt par mācekļiem visas tautas” (Mat. 28:19).
Kad mēs domājam par pieminētajām „visām tautām”, vairākums iedomājas, ka runa ir par valstīm, piemēram Mali, Ēģipti, vai Brazīliju. Bet frāze grieķu valodā „panta ta ethne” nenorāda uz politiskām struktūrām. Drīzāk šeit ir domātas etniskas grupas katras valsts iekšienē. Jēzus neteica, ka evaņģēlijs ir obligāti jānes katrā politiski definētā valstī, Viņš domāja tautas un kultūras grupas šajās valstīs. Jēzus pavēle nav tajā, lai ieietu pēc iespējas vairāk valstīs, bet tajā, lai aizsniegtu visas pasaules tautas. Tāpēc mūsu Lielā uzdevuma izpilde nav mērāma valstu skaitā, kur ir mūsu draudze, kaut gan tas arī ir svarīgi, bet tajā, kādā mērā mēs darām par mācekļiem dažādu nacionālo grupu cilvēkus un vai mēs organizējam draudzes visās nācijās. Aplūkosim piemēru Kenijā. Kenija vienmēr ir bijusi mūsu darba „mugurkauls” Austrum Āfrikā. Šajā valstī ir ievērojams draudzes locekļu skaits – 824 tūkstoši divās ūnijās. Lielākā daļa draudzes locekļu pieder tikai divām ciltīm, laikā, kad valstī ir 42 ciltis. Tiek uzskatīts, ka 70% adventistu Kenijā nāk no divām ciltīm Kisli un Luo un tikai 25% pieder pie četrām pašām lielākajām ciltīm (Kikuju, Lučija, Kalendžin un Kamba). Šī situācija parāda, ka pašas lielākās ciltis šajā valstī ir mazāk aizsniegtas, neskatoties uz lielo draudzes locekļu skaitu 10 000 draudzēs.
Cits piemērs – disproporcija starp misiju pilsētās un lauku reģionos. Daudzas valstis uzrāda fenomenālu pieaugumu salās un ciemos. Desmitiem tūkstoši tiek kristīti katru gadu. Tajā laikā, kamēr mēs priecājamies par bagātīgu ražu lauku reģionos, mums ir jāatceras par miljoniem pilsētas iedzīvotāju, kam tāpat ir nepieciešama trīs eņģeļu vēsts, kā lauku iedzīvotājiem. Labākai bibliskai „panta ta ethne” izpratnei ir jākoriģē mūsu stratēģija, lai aizsniegtu visu kategoriju cilvēkus, nevis tikai noteiktus iedzīvotāju slāņus. Tāpat „panta ta ethne” nozīmē ka Lielais uzdevums neaprobežojas ar ārzemju misijām. Tās protams ir ļoti svarīgs elements Lielā uzdevuma veikšanā. Četras piektdaļas nekristiešu pasaulē nekad netiks aizsniegti, ja mēs mērķtiecīgi nesūtīsim starpkultūru misionārus. Bet Lielais uzdevums ar to neaprobežojas. Visiem draudzes locekļiem ir jāfokusējas uz „panta ta ethne” ārpus savas kopienas. Ir dažādu cilvēku grupas mums blakus. Varbūt viņi dzīvo kaimiņos, ielas galā vai kaimiņu pilsētā. Katrs var atrast savu lauku draudzes misijā. Visi Dieva bērni var piedalīties Viņa misijā. Elena Vaita rakstīja: „Dievs sagaida personīgu kalpošanu no katra, kam Viņš uzticējis šim laikam dotās patiesības atziņu. Ne visi var doties par misionāriem uz ārzemēm, bet visi var būt misionāri mājās – savās ģimenēs un pie kaimiņiem. ” (Elena Vaita, Liecības draudzei, 9.sēj., 30. lpp.)
Secinājumi
Adventistu Baznīcas vēsture pēdējos piecos gados – tas ir turpinājums nepārtrauktam milzīgam pieaugumam no 14 miljoniem 2005. gadā līdz 17 miljoniem 2010. gadā un līdz 18,5 miljoniem 2014. gadā. Mūsu pionieriem 1863. gadā šāds pieaugums šķistu neiedomājams, kad ĢK tika izveidota no 3 500 draudzes locekļiem. Tomēr, neskatoties uz mūsu veiksmēm, zīmīgas teritorijas paliek neaizsniegtas. Logs 10/40 satur 60% pasaules iedzīvotāju, bet tikai 10% no šī skaita pasaulē ir adventisti. No 500 lielajām pilsētām ar iedzīvotāju skaitu, kas pārsniedz 1 miljonu, tikai 236 atrodas logā 10/40. Ko mums darīt?
No cilvēciskā skatu punkta daži no šiem izaicinājumiem šķiet pilnīgi nepārvarami. Bet Dievs to var izdarīt, Viņa apsolījumi ir uzticami. Elenas Vaitas apliecinājums ir nekļūdīgs, kad viņa rakstīja: „Kad mēs domājam par atšķirību starp mūsu iespējām un par to lielo darbu, kas mums ir priekšā, mēs baidāmies. Bet mums ir jāatceras, ka mūsu Palīgs ir Visuvarens. Mēs varam justies spēcīgi Viņa spēkā. Mēs varam apvienot mūsu aprobežotību ar Viņa gudrību. Mūsu nespēcību ar Viņa nemainīgo spēku. Ar Viņu mēs esam vairāk nekā uzvarētāji”. (Elena Vaita, Review and Herald, 1901. g. 9. jūlijs).
Mēs ticam, ka pat starp valstīm un cilvēkiem, kuri mazāk zina par Kristu, tiks izpildīts Dieva dotais apsolījums, kas uzrakstīts caur pravieti Habakuku: „Jo zeme tiks piepildīta ar Tā Kunga godības atziņu, tāpat kā ūdeņi apklāj jūras pamatus” (Hab. 2:14). Tajā ir mūsu cerība. Tas ir mūsu sapnis. Tikai Visuvarenais Dievs ir spējīgs to paveikt!
