Gavēnis: iespēja vai nepieciešamība

15. jūlijs, 2021 | Melodija Meisone

Bībelē gavēnis netiek minēts kā vienkārši viena no iespējām. Tā ir nepieciešamība. Mateja 6:17 nav sacīts: “ja tu gavē,” bet gan “kad tu gavē”. Gavēšana vienmēr ir bijusi ticīgo dzīves sastāvdaļa, gluži kā lūgšana un Bībeles pētīšana. Patiesībā ikviens būtisks Bībeles varonis ir gavējis. Un Jēzus gavē pat tagad - Viņš apsolīja, ka nedzers vīnogu sulu tik ilgi, kamēr mēs visi atkal tiksimies debesīs (Mat. 26:29).  

Ja Jēzus pašlaik gavē mūsu labā, kādēļ lai mēs negavētu Viņa dēļ… lai mūsu dzīvē piepildītos Viņa nodomi, lai mums būtu skaidrāka patiesības izpratne, lai mēs spētu mīlēt un vēlētos kalpot Viņam arvien vairāk? 

Gavēšana nav kāda jauna disciplīna. Dieva bērni visā vēsturē ir veltījuši laiku, lai dedzīgi gavētu un lūgtu. Patiesību sakot, ja tu izpētītu visus Bībelē minētos gavēņus, tu atklātu, ka katru reizi, kad Dieva ļaudis lūdza un gavēja, Dievs vareni darbojās viņu labā, sākot ar ļaužu atbrīvošanu no ienaidniekiem un pārdabisku atbrīvošanu no cietuma, beidzot ar Svētā Gara izliešanos Vasarsvētku laikā - un ne tikai.

Hadsons Teilors reiz sacīja: “Iespējams, ka vislielākais mūsu darba kavēklis ir mūsu pašu iedomātais spēks; un gavējot mēs saprotam, kādi vāji, nespēcīgi radījumi mēs esam - atkarīgi no maltītes sniegtā mazā spēka, uz kuru mēs tik ļoti paļaujamies.” (J. Hudson Taylor, “China's Millions, 1887”)

Protams, Bībeles laikos gavēšanas nozīme nebija tikai un vienīgi atsacīšanās no ēdiena. Tas bija laiks, lai pārmeklētu savu sirdi, reizē meklējot Dieva svētību vai glābšanu kādā situācijā. 

Pravieša Gars mūs iedvesmo: “Ļaudīm mazāk ir jādomā par to, ko viņi ēdīs un dzers no laicīgā ēdiena, un vairāk jādomā par ēdienu no debesīm, kas sniegs tonusu un dzīvīgumu visai garīgajai pieredzei,” (Elena Vaita, “Padomi par diētu un ēdienu”, 90.lpp.)

Ja gavēnis nav apvienots ar papildus Dieva Vārda pētīšanu un tuvošanos Dievam lūgšanā, tad to drīzāk vajadzētu dēvēt par diētu! Taču patiesā gavēšanas būtība nav ne diētas ievērošana, ne paštaisna attieksme ar mērķi radīt iespaidu, ka esam īpaši dievbijīgi.

Atsaucoties uz ārēju gavēšanas izrādīšanu, ko praktizēja liekuļi, kāds Bībeles komentētājs raksta:
“Vai mēs bieži nejūtamies tā, it kā šajās neērtībās, kas rodas, aizliedzot pašiem sevi, ir atrodams kāds nopelns? (..) Taču sāpes un neērtības, ar kurām sastopamies, ievērojot pašu stingrāko gavēni, nesagādā mums nekādu nopelnu Dieva acīs. Tas nav tas, uz ko Dievs vēlas mums norādīt caur gavēšanu. Viņš norāda uz taisnību, patiesību, labestību, svētumu (Jes. 58:6-7), un Viņš uzskata gavēni par vērtīgu tikai tad, ja to izmantojam kā iespēju, lai pārdomātu savas vainas uz izmainītu savas dzīves.” (Alberts Bārns, “Notes on the Bible”, 1834).
 

Ir svarīgi atcerēties, ka mēs nevaram nopelnīt Dieva svētības vai atbildes caur lūgšanām un gavēšanu, tāpat kā mēs nevaram nopelnīt savu glābšanu. Gavēšana neaizvieto paklausību vai personīgu nodošanos. Taču gavēšana ir veids, kā attīrīt sirdi no kaut kā, kas mūs traucē, kā arī tā mums var palīdzēt iegūt jūtīgāku prātu attiecībā pret to, ko Dievs vēlas darīt mūsu dzīvēs.



Mums ir apsolīts, ka “tiem, kas sirds pazemībā meklē dievišķo vadību, tuvojas eņģeļi. Viņiem tiek dots Svētais Gars, kas atklāj bagātos patiesības krājumus.” (“Kristus līdzības”, 59.lpp.)

Uzrunājot agrīnos adventistus, Elena Vaita rakstīja: “Tā ir jūsu privilēģija saņemt vairāk Dieva Gara, kamēr jūs nododaties gavēnim un dedzīgām lūgšanām.” Viņa sasaista gavēni un lūgšanas ar spēju vēl skaidrāk atklāt Dieva Vārda patiesības tiem, kas vēl nav atgriezušies. Turpinot viņa raksta: “Jums ir nepieciešams pieņemt Dieva apsolījumus un tos izdzīvot ticībā. Jums nepieciešams iemācīties, kā pasludināt Vārda patiesības apkārt esošajiem cilvēkiem tādā veidā, kas piesaista un iedrošina, lai neatgrieztie varētu izjust Dieva Gara ietekmi uz viņu sirdīm, prātu un raksturu.” (“The Review and Herald,” 1910.g. 13.janv.)

Grāmatā “Mighty Prevailing Prayer” autors Veslijs Duevels raksta sekojošo: “Lai atjaunotu baznīcas šķīstumu, lielie Reformācijas vadītāji savās garīgajās cīņās bieži praktizēja gavēšanu. Mārtiņš Luters ievēroja garīgu disciplīnu, gavējot ne tikai reizi nedēļā, bet gan katru dienu, nododoties 3 stundu garām lūgšanām, kā dēļ viņu kritizēja par pārāk ilgu gavēšanu. Bet viņš svētīja visu baznīcu un ietekmēja visu pasauli Dieva labā, pateicoties lūgšanām, gavēšanai un drosmei. (..) Džonu Kalvinu ļaudis uztvēra kā regulāru gavētāju, un viņš piedzīvoja to, kā Dieva spēks pāršalc Ženēvu. Morāvi gavēja, tāpat arī husīti, valdensieši un hugenoti. Bez viņu lūgšanām un gavēšanas mēs nebūtu piedzīvojuši Reformāciju un lielas atmodas dažādos gadsimtos.” (181.lpp.)

Bībelē mēs atrodam vairākus piemērus, kur Dieva ļaudis ir gavējuši, tiecoties pēc gudrības (Daniela 1.nod., Ap.d. 14:23), pēc atbrīvošanas (Esteres 4:16, 2. Laiku 20:3), uzsākot kalpošanu (Mat. 4.nod.), meklējot garīgu atmodu (Neh. 9:1, Joēla 1:14, Jonas 3:5), meklējot uzvaru pār ļaunajiem spēkiem (Mat. 17:21), un ne tikai.

Elena Vaita arī ir minējusi vairākus iemeslus, kādēļ un kad mums vajadzētu gavēt. Mums vajadzētu gavēt, kad:
  • meklējam Rakstu patiesības, lai mūsu uztvere būtu skaidra.
  • meklējam dievišķu gudrību, ko Dievs mums ir apsolījis.
  • meklējam Dieva vadību, pieņemot svarīgus lēmumus.
  • nododam savus talantus kalpošanā Dievam.
  • lūdzam Dieva palīdzību kādā krīzes situācijā. 
  • sastopamies ar ļauno spēku uzbrukumiem.
  • lūdzam, lai Dievs sūta vairāk strādnieku Savā pļaujamā.
  • tiecamies pēc vienotības starp draudzes locekļiem.
  • tiecamies pēc sirds attīrīšanas un garīgas atmodas.
  • vēlamies pārvarēt kādu kārdinājumu.
  • tiecamies iegūt apetīti pret vienkāršu ēdienu.
  • tiecamies pārvarēt kādu slimību (izlaižot vienu vai divas ēdienreizes).
  • vēlamies atgūt degsmi un garīgumu.
  • vēlamies ciešākas attiecības ar Dievu šinīs pēdējās dienās.
  • vēlamies ieraudzīt vairāk cilvēku pievienojamies Dieva valstībai.

Neskaitot gavēni, ko ievērojam tad, kad rodas kādas konkrētas problēmas, ir arī tāds gavēnis, ko var veikt pirms kāda notikuma. Tieši to arī Kristus darīja tuksnesī, pirms Viņš uzsāka Savu kalpošanu. Arī mums tas būtu jādara, pirms pieņemam svarīgus lēmumus un pirms turpinām veikt savus darbus, lai būtu droši, ka Dievs svētī to, ko darām. 

Lūgšanām un gavēnim jāiet roku rokā! Caur lūgšanām mēs satveram Dieva neredzamās lietas, bet gavējot mēs atbrīvojamies no tām redzamajām lietām, uz kurām tik bieži paļaujamies. Patiesas gavēšanas mērķis ir piepildīt Jesajas 58. nodaļā rakstīto. Tas ir gavēnis, uz ko Dievs mūs aicina.
“Patiesa gavēšana nav tikai formāla kalpošana. Svētie Raksti par Dieva paredzēto gavēni saka: "Kad atraisa kalpības jūga važas, kad tos, kam pāri nodarīts, atlaiž svabadībā un noņem no viņu pleciem ikkatru jūgu," vai arī "kad tu izsalkušam atvērsi savu sirdi un paēdināsi apbēdinātu dvēseli."(Jes. 58:6,10) Tikai tā atklājas Kristus darba īstā būtība un raksturs. Ar savu dzīvi Viņš upurēja pats sevi, lai glābtu pasauli. Vai gavēdams kārdināšanās tuksnesī, vai ēzdams ar muitniekiem Mateja mielastā, Viņš savu dzīvību nodeva pazudušo dēļ. Ne veltīgi sērojot, ne ārēji redzamā miesas pazemošanā vai daudzās un dažādās ceremonijās izpaužas patiesais dievbijības gars, bet to atklāj sava es pakļaušana labprātīgā kalpošanā Dievam un cilvēkiem.” (Laikmetu ilgas, 278.lpp.)


Daniēla gavēnis

Daniela gavēnis ir balstīts Daniēla gavēšanas pieredzē, kā tas ir pierakstīts Bībelē. Lai gan mēs pilnībā nezinām, ko precīzi Daniēls ēda, mums tomēr ir atklātas dažas lietas. Daniēla 1. nodaļā Daniēls izvēlējās neēst ķēniņa piedāvāto ēdienu, tā vietā izvēloties tikai dārzeņus un ūdeni. Citā reizē (Daniēla 10:2, 3) Daniēls izvēlējās atturēties no smalkiem ēdieniem, gaļas un vīna. Vairums Bībeles komentētāju uzskata, ka smalki ēdieni visticamāk bija maize un saldumi.

Attiecībā uz Daniēla gavēni ir iespējams atrast dažādus norādījumus, taču mūsu ieteikums ir neuztraukties par detaļām. Pats svarīgākais nav tas, kas ir vai nav uz tava šķīvja. Pats svarīgākais ir tas, kas notiek tavā sirdī.
 

Elena Vaita raksta: “No šī brīža un turpmāk līdz laika beigām Dieva ļaudīm jābūt vēl nopietnākiem, vēl modrākiem, nepaļaujoties uz pašu gudrību, bet gan uz viņu Vadītāja gudrību. Viņiem ir jānošķir dienas gavēšanai un lūgšanām. Pilnīga atteikšanās no ēdiena var nebūt nepieciešama, bet viņiem pa retam būtu jāēd pats vienkāršākais ēdiens.” (“The Review and Herald”, 1904.g. 11.feb.)



Daniēla gavēņa mērķis nav dublicēt to pašu, ko darīja Daniēls, bet gan drīzāk darīt to ar tādu pašu garu, ar kādu viņš to veica. Daniēla degmse pēc Dieva radīja viņā lielāku izsalkumu un slāpes pēc garīga ēdiena nekā pēc fiziska ēdiena, un tādām vajadzētu būt arī mūsu ilgām, ja vēlamies ieturēt gavēni.
 

Padomi gavēnim 

Ir svarīgi pārāk nepieķerties pie tā, ko ēdīsim vai ko neēdīsim. Gavēšanas būtība slēpjas tajā, kas notiek mūsu sirdīs. Mēs aizliedzam sevi fiziski, lai varētu meklēt Dievu lūgšanā ar mazāk traucēkļiem un lielāku prāta skaidrību. Mēs gavējam, jo vēlamies Viņam tuvoties. Tavs gavēnis var atšķirties no kāda cita cilvēka gavēņa, un tas ir normāli. Daži cilvēki var izvēlēties būt striktāki savā ēdiena vai dzēriena izvēlē, bet tas nepadara viņus garīgākus vai svētākus. Tas vienkārši nozīmē, ka viņi ir vadīti noturēt gavēni tā, kā tas nepieciešams viņiem. Tādēļ šie padomi ir tikai padomi. Tie ir paredzēti, lai sniegtu palīdzību. Bet tas, kā tu noturi savu gavēni, ir jautājums, kas apspriežams ar Dievu pašam personīgi.

Mūsdienu Daniēla gavēnī varētu iekļaut:
  • augļus
  • dārzeņus
  • pilngraudus
  • riekstus un sēklas
  • augstvērtīgas eļļas
  • ūdeni

Produkti, no kuriem vajadzētu izvairīties, ir:
  • visi gaļas un dzīvnieku produkti
  • visi piena produkti, kā arī olas
  • visi saldinātāji (cukurs, medus u.c.)
  • raudzēta maize un raugs
  • visi rafinēti un pārstrādāti produkti (milti, mākslīgas piedevas u.c.)
  • eļļā cepti ēdieni
  • “cietie” tauki (margarīns, sviests u.tml.)
  • gāzēti dzērieni, kafija, enerģijas dzērieni u.tml.

Lai gūtu vairāk iedvesmas gavēšanai, iesaku izlasīt Elenas Vaitas grāmatas “Counsels on Diet and Foods” grāmatas 10. nodaļu “Fasting”, kas sākas 185.lpp.

Atceries, ka gavēšanas pamatā nav kādas konkrētas gavēšanas metodes apgūšana, bet gan sirds stāvokļa izmaiņa. Tikai ieklausoties Svētā Gara pamudinājumos un ļaujot Garam mūs vadīt uz vēl lielāku nodošanos, mūsu gavēšana būs patiesi vērtīga.


// No Melodijas Meisones grāmatas “Daring to Ask for More: Divine Keys for Answered Prayer”
https://cdn.ministerialassociation.org/docs/2017-NewResources/166%20-%20Practical%20Pointers%20for%20Biblical%20Fasting.pdf