Dzīvojot bez Vidutāja

21. jūlijs, 2021 | Ángel Manuel Rodríguez

Elena Vaita sniedz vairākus teoloģiskus apgalvojumus, kas saistīti ar brīdi, kad Kristus pārtrauks Savu darbu kā Vidutājs debesu svētnīcā īsi pirms atgriešanās uz zemi. Daži cilvēki uzskata, ka ticīgie šinī bēdu laikā dzīvos bez pieejas Kristus žēlastībai.

Šāda interpretācija rada bailes un pat uztraukumu, iznīcinot pārliecību par pestīšanu. Šķiet, ka evaņģēlijs, kura pamatā ir glābšana ticībā caur Kristu, tiek nolikts malā, un tā vietā tiek likts uzsvars uz cilvēka sasniegumiem. Rūpīga Elenas Vaitas citātu izpēte norāda, ka bēdu laikā Dieva ļaudis pilnībā paļausies uz Kristus krusta attaisnojošo spēku.
 

IEVIEŠOT SKAIDRĪBU

Iespējams, ka vispirms mums vajadzētu sākt ar to, ko Elena Vaita neapgalvo par laiku, kad Kristus noslēgs Savu Vidutāja darbu debesīs. Pirmkārt, viņa nevienā no saviem rakstiem neapgalvo, ka Dieva ļaudīm vairs nevajadzēs cīnīties pret savu grēcīgo dabu. Tieši pretēji - viņa raksta: “Mēs nevaram sacīt: “Es esmu bezgrēcīgs” līdz brīdim, kad mūsu vājais ķermenis tiks izmainīts un pārveidots Viņa krāšņā ķermeņa līdzībā.” (Izmeklētās vēstis, 3.sēj., 355.lpp.)

Otrkārt, viņa neapgalvo, ka tad, kad Kristus debesīs noslēgs Savu darbu, Viņa žēlastība tiks atrauta no ticīgajiem. Treškārt, viņa neapgalvo, ka tanī brīdī Kristus un Svētais Gars pametīs Dieva ļaudis vai arī ka mums būs nepieciešams izdzīvot vieniem pašiem. Tā vietā viņa raksta: “Es redzēju, ka Dievs pār savu tautu pārklāj pārsegu, lai to pasargātu bēdu laikā un lai katra dvēsele, kura nostājas uz patiesības ceļa un kurai ir tīra sirds, tiek apklāta ar Visvarenā Dieva apsegu.” (Agrīnie raksti, 43.lpp.)

Kristum noslēdzot Savu darbu Debesu svētnīcā, Viņš nodrošina pilnīgu piedošanu un salīdzināšanos Saviem uzticīgajiem sekotājiem. Bēdu laikā Dieva ļaudis vēl aizvien būs atkarīgi no Kristus salīdzināšanas darba.
 

KO PIEDZĪVOS DIEVA ĻAUDIS

Kad Kristus kā Vidutājs noslēgs Savu darbu Debesu svētnīcā, tad Gars tiks atrauts no neatgrieztajiem, viņi tiks atstāti sātana varā, iesāksies septiņas pēdējās mocības, un sātans centīsies iznīcināt Dieva ļaudis (Agrīnie raksti, 279., 280.lpp.)

Tanī laikā Dieva ļaudis piedzīvos mokas, baidoties, ka viņi tiks iznīcināti; jūtoties tā, it kā Dievs viņus būtu pametis, kā arī viņi būs uztraukušies par savu garīgo nespēku. Dievs izmantos šo pieredzi, lai viņus šķīstītu. “Uguns ceplis tomēr nepieciešams, jo ir jāiznīkst visam pasaulīgajam, lai viņos kļūtu redzams pilnīgs Kristus attēls.” (Lielā cīņa, 621.lpp.)

Dieva ļaudis dienu un nakti lūgs pēc atbrīvošanas. Sātans centīsies viņiem iestāstīt, ka viņu gadījums ir bezcerīgs viņu daudzo grēku dēļ. Viņa raudzīsies uz sevi un, “uz pagātni skatoties, [domās, ka] tiem nav ko cerēt, jo savā dzīves gājumā tie var saskatīt pavisam maz laba. Viņi skaidri apzinās savu vājumu un necienīgumu.” (Lielā cīņa, 619.lpp.) Taču viņi turpina uzticēties Kristus veiktajam taisnošanas darbam viņu labā.

Gluži kā Jēkabs, kad viņš cīnījās ar eņģeli, “tiem vajadzēs paļauties tikai uz salīdzināšanas darba nopelnu. Mēs paši neko nespējam darīt sevis labā. Visā mūsu bezpalīdzīgajā necienībā mums jāuzticas krustā sistā un no nāves uzmodinātā Pestītāja nopelnam. Tā darot, neviens un nekad neaizies bojā.” (Sentēvi un pravieši, 203.lpp.)

Ievērojiet - lai gan “tie, kas tiks atzīti par uzticīgiem, ir labāk gatavi mirt, nekā darīt netaisnību”, viņu perfektais raksturs nav tas, kas viņiem sniedz pārliecību par glābšanu un sniedz tiem uzvaru. Tas tiek panākts vienīgi caur Kristus nāvi viņu labā.
 

Viņi radīs patvērumu Jērā, kas tika nogalināts viņu dēļ. Viņi jutīsies necienīgi līdz pat Kristus Otrajai nākšanai. Kad viņi redzēs Jēzu nākam, viņi izsauksies: “Kas var pastāvēt? Vai manas drēbes ir bez vainas?”, un Jēzus viņiem atbildēs: “Mana žēlastība priekš jums ir pietiekoša.” (Lielā cīņa, 641.lpp.) Žēlastība Dieva ļaudīm bēdu laikā vēl aizvien ir pieejama, kas nozīmē, ka Kristus viņus aizvien glābj.

 

SAGATAVOŠANĀS BĒDU LAIKAM

Elena Vaita mūs iedrošina jau tagad iemācīties dzīvot tā, kā mums būs nepieciešams dzīvot bēdu laikā. Viņa raksta, ka starp Dieva ļaudīm virs zemes jānorisinās īpašam šķīstīšanas un grēku attīrīšanas darbam. Viņa piemetina, ka “visskaidrāk par to runāts Atklāsmes grāmatas 14. nodaļas vēstīs.” (Lielā cīņa, 425.lpp.)

Lai paveiktu šo darbu, jāpieņem Atklāsmes grāmatas vēstis, jāpielieto tās dzīvē un jāpasludina apkārtējiem. Šīs vēstis mums ir devis Dievs, lai mūs sagatavotu Kristus Otrajai nākšanai. (Turpat, 435.lpp.) Viņa raksta, ka mēs atbrīvojamies no grēka, tiekot taisnoti ticībā Kristum un caur paklausību Dieva baušļiem (Atkl. 14:12). 

Svēttapšana notiek tad, kad katru dienu nododam savu gribu Dieva gribai, tai pat laikā vienmēr paļaujoties uz Kristus piedodošo žēlastību (1. Jāņa 2:1,2). Svēttapšanas mērķis nav mūs padarīt spējīgus uzvarēt tad, kad Kristus pārtrauks Savu Vidutāja darbu, bet gan padarīt mūs spējīgājus kalpot citiem. Svēttapšana caur Svētā Gara palīdzību mūs padara līdzīgākus Jēzum, padarot mūs par spējīgiem Dieva kalpiem citu labā. Mūsu pestīšana nav mūsu pašu nopelns, bet gan Kristus upura rezultāts.


Avots: https://issuu.com/adventistworldmagazine/docs/aw_2021-06_english-web/s/12376845