Ko porno industrija nevēlas, lai mēs zinām

11. augusts, 2021 | Adventist News | VANESSA ARBA


Tā nelīdzinās nevienām citām narkotikām. Tās lietotājam pat nav jāpamet savas mājas vai jāatver savs maks, lai to iegūtu - tikai viens klikšķis, un tā ir gatava lietošanai. Lai gan tā nav narkotiska viela, pētījumi pierāda, ka pornogrāfija atstāj līdzīgu ietekmi uz cilvēka smadzenēm, turklāt tai ir tik pat liels potenciāls izraisīt atkarību. Neskatoties uz to, šķiet, ka sabiedrība ignorē šo sabiedrības veselības problēmu un uzskata, ka tās lietošana ir daļa no pieņemamas un nekaitīgas uzvedības.
 
Senāk jebkāda veida materiāli, kas saistīti ar seksuālu izvirtību, bija attēlu, video un filmu formātā, un tos bija salīdzinoši grūti iegūt. Taču šodien izvirtība saskatāma dziesmās, klipos, reklāmās un pat filmās, kas skaitās piemērotas bērniem.
 
Kā norāda Yahoo Finance, pornogrāfijas industrija ir viena no ienesīgākajām industrijām, veicinot miljardiem dolāru lielu apgrozījumu gadā un pat apsteidzot citas izklaides industrijas.
 
Runājot par auditoriju, ir skaidrs, ka tā tikai pieaug, ņemot vērā pieaugošo tehnoloģiju un interneta pieejamību un pat pandēmiju.
 

ASV uzņēmuma “Netskope” veiktā aptauja liecina, ka pornogrāfiska rakstura materiālu patēriņš 2020. gada pirmajā pusē bija par 600% lielāks nekā 2019. gada pirmajā pusē.

Šis pieaugums novērojams laikā, kad neskaitāmi darbinieki un studenti bija spiesti strādāt un mācīties no mājām.
 
Agrīnā saskarsme
 
Diemžēl šīs auditorijas starpā ir arī bērni. Pētnieki ir atklājuši, ka bērni atklāj pornogrāfiska rakstura materiālus daudz agrāk, nekā tas jebkad ir bijis. Vidējais vecums, kad bērni pirmo reizi sastopas ar pornogrāfiska rakstura materiāliem, ir deviņi gadi. Tas ir arī aptuvenais vecums, kad bērni saņem savu pirmo mobilo telefonu. Un tā nav sakritība.
 
Kā norāda psihopedagoģe Glausija Korkisko (Glaucia Korkischko), Bērnu un jauniešu kalpošanas nodaļas vadītāja SDA Dienvidamerikas draudzē, šī agrīnā saskarsme rodas tādēļ, ka vecāki neseko līdzi bērna darbībām, kā arī nerunā par šādiem tematiem. “Bērniem patīk spēlēties un saņemt uzmanību – vai tas būtu ģimenē, skolā vai draudzē. Ja viņiem ir, ko darīt un ar ko aprunāties, viņiem nebūs nekādas intereses par šādiem materiāliem.” Ietekme, kādu uz bērna smadzenēm atstāj pornogrāfiska rakstura materiāli, ir ļoti milzīga. “Viena no būtiskākajām traumām ir realitātes izkropļošana. Saskarsme ar pornogrāfiju veicina erotizāciju, nevis izglīto bērnus, turklāt tā iedrošina viņus uz ļaunprātīgu rīcību,” brīdina Glausija.
 
Psihopedagogi seksuālo izglītību uzlūko kā ļoti plašu tematu, kas ietver visu bērna identitāti, ne tikai daļu no tā, kā, piemēram, tikai reproduktīvos orgānus. “Seksuālās izglītības ietvaros vajadzētu vairāk runāt par to, kas ir pats bērns, kā Dievs viņu ir radījis un kā viņš pats sevi var pasargāt, un mazāk būtu jārunā par pašu seksu. Kvalitatīva seksuālā izglītība starp vecākiem un bērniem, skolotājiem un skolēniem atstāj vietu dialogam un veicina veselīgu bērnu izaugsmi. Protams, katram vecuma posmam ir savas atbilstošās lietas, ko var mācīt, bet galvenais ir atsaukties uz to, par ko bērns interesējas, neaizskarot tās tēmas, par kurām bērns vēl nezina. Jāsaprot arī konteksts un vide, kurā bērns pieaug.”
 
Pornogrāfijas ilūzija
 
Žurnālists Mikelsons Boržes (Michelson Borges) savā 2015.g. rakstā par šo tematu vērš uzmanību uz vēl kādu aspektu – fiziskajām un psiholoģiskajām sekām, ar ko saskaras tie cilvēki, kas ir strādājuši pornogrāfijas industrijā. Viņš citē liecības no kādreizējām porno aktrisēm, kas stāsta par vardarbību, pazemošanu un ļaunprātīgu izmantošanu, kādu viņas ir piedzīvojušas filmējoties. Viņas stāsta par iegūtajām seksuāli transmisīvajām slimībām. Daudzas no viņām uzsāk narkotiku un alkohola lietošanu, lai varētu paveikt savu darbu, kas attiecīgi izraisa atkarību un visas no tās izrietošās sekas. Tagad, kad viņas ir brīvas no šāda veida dzīves, dažas no viņām publiski uzstājas pret pornogrāfijas industriju, aicinot sabiedrību to neatbalstīt ar savu interesi un skatīšanos.
 
Garīgs jautājums
 
Kā norāda teologs Rafaels Rossi, “kristiešu seksuālās uzvedības standarts ir noteikts Bībelē, un to var nosaukt par dzīves šķīstību (1. Tes. 4:3, 1. Kor. 6:13). Sekss ir dāvana no Dieva. Tādēļ tas ir jāuztver kā kas ļoti īpašs. Pornogrāfija turpretī vulgarizē seksu, kā arī rada ilūziju, kas iznīcina garīgo pamatu. Tie, kas patērē pornogrāfiju, nonāk cietumā, domājot, ka viņi ir brīvi.” Septītās dienas adventistu baznīca ir pret jebkāda veida ļaunprātīgu izmantošanu vai vardarbību, kas rada fiziskas, emocionālas vai garīgas traumas.
 
Atkarība kā visas citas
 
Psiholoģe un psihoterapeite Eliane Melo regulāri saņem liecības no cilvēkiem, kas cieš no pornogrāfijas atkarības radītajām sekām. Viņas darbs ir palīdzēt šiem cilvēkiem. Intervijā šim rakstam viņa līdzdala savus novērojumus:
 
Kādas ir galvenās sūdzības, kas rodas tiem, kas ir atkarīgi no pornogrāfijas?
 
Ir dažādi scenāriji. Ņemot vērā kristiešu auditoriju, vispirms ir cilvēki, kas nav attiecībās un kas izmanto pornogrāfiju, lai atbrīvotos no seksuālās enerģijas. Viņi uzskata, ka tad, kad apprecēsies, viņi dabīgā veidā šo enerģiju iekļaus savās attiecībās ar savu partneri. Tā ir kļūda, jo pornogrāfijas radītās sekas ietekmē arī jaunās attiecības.
 
Otrais scenārijs ir tāds – precējušies cilvēki, kuri patērēja pornogrāfiju pirms laulībām, bet kas šodien nespēj būt seksuāli apmierināti, jo ir kļuvuši atkarīgi no pārlieku lielās stimulācijas. Tā kā viņiem ir problēmas savā reālajā dzīvē, viņi zaudē interesi par šīm reālajām attiecībām.
 
Citas sekas saskatāmas sabiedriskajā jomā. Lai nodotos savai atkarībai, cilvēki izolējas, aizvien vairāk laika pavada vienatnē, tas attiecīgi veicina depresiju, trauksmi, uzvilktu gara stāvokli, un daudzi cilvēki sabojā attiecības ar citiem vai pat zaudē darbu.
 
Vai ir kādi pētījumi, kas pierāda pornogrāfijas atstātās sekas uz ķermeni un prātu?
 
Mēs dzīvojam “hiperseksualizētā” sabiedrībā, kas normalizē visu, kas ir seksuāls, kā masturbēšanu, pornogrāfiju… Tādēļ ir grūti veikt pētījumus. Ir grūti atrast kontrolgrupu, kas nekad nav lietojusi pornogrāfiju, un to salīdzināt ar otru grupu, kas to patērē regulāri.
 
Taču ir kādi pētījumi, kas palīdz saprast pornogrāfijas atstāto ietekmi uz smadzenēm, it īpaši tās spēju izraisīt atkarību.
 

Pētnieki pornogrāfiju salīdzina ar kokaīnu un heroīnu, jo tā stimulē tās pašas smadzeņu zonas.

Visos gadījumos ir milzīgs dopamīna pieplūdums, un tas veicina atkarības rašanos. Taču izrādās, ka, ja cilvēks vēlas atbrīvoties no atkarības, viņš var attīrīt savu “sistēmu”. Bet pornogrāfijas sakarā – ņemot vērā, ka ir iesaistīti vizuālie materiāli – tas nebūs iespējams to pilnībā izdzēst no atmiņas.
 
Šie pētījumi arī atklāj to, kā attīstās atkarības. Lai cilvēks būtu apmierināts, viņam ir jāsaņem arvien vairāk stimula, tādēļ tas pavada arvien vairāk laika, vērojot pornogrāfiska rakstura materiālus.
 
Kā var identificēt atkarību no pornogrāfijas?
 
Šai atkarībai ir dažādas pakāpes un raksturīgie uzvedības veidi. Pirmā pazīme ir tāda, ka cilvēks kļūst aizkaitināts, kad viņš lasa vai kāds viņam stāsta par pornogrāfijas negatīvo ietekmi. Vēl viena pazīme var būt tā, ka cilvēks pamostas no rīta un jau domā par to; domā, kurā dienas laikā varēs aplūkot pornogrāfiska rakstura materiālus, kā arī sāk pakārtot savu dienu šim brīdim. Vissmagākajos gadījumos cilvēks jau labāk izvēlas pornogrāfiju nevis reālu dzimumaktu, jo viņš ir ļoti pieradis pie šiem stimuliem. Var būt arī tā, ka pēc dzimumakta rodas vēlme aplūkot pornogrāfiska rakstura materiālus, lai sajustu pilnīgu apmierinātību.
 
Ir ļoti svarīgi saprast šīs atkarības pazīmes, jo, ja tā padomā, tad mums visiem kaut kādā mērā ir bijusi saskarsme ar pornogrāfiska rakstura materiāliem, bet tas nenozīmē, ka mēs visi esam no tiem atkarīgi.
 
Vai ir iespējams tikt vaļā no šādas atkarības?

Jā. Kā jau ar jebkuru atkarību, detokss ir grūts un lēns process, bet tas ir iespējams.
 
Kas jādara, lai atbrīvotos no šīs atkarības?

Tās atpazīšana ir pirmais solis.

Otrais solis ir saprast, kas rada vēlmi patērēt pornogrāfiju. Tās var būt dusmas, stress, atstumtības sajūta… Kad cilvēks nezina, kā tikt galā ar kādām situācijām, viņš meklē ko citu, kas aizvieto šo slikto sajūtu ar apmierinātību. Tādēļ ir svarīgi saprast šos ietekmējošos faktorus. Pornogrāfiju vajadzētu aizvietot ar kādu patīkamu aktivitāti, piemēram, sportošanu, grāmatas lasīšanu. Cilvēks var padomāt – ko man senāk patika darīt, pirms kļuvu atkarīgs no pornogrāfijas? Un tad atkal atsākt šo hobiju.
 

Svarīgākais solis - atjaunot pilnīgas attiecības ar Dievu. No sirds lūgt Dievu un atzīt, nožēlot un lūgt piedošanu par šo grēku, izvēlētos to vairs nekad nedarīt, lūdzot pēc spēka uzvarēt.

Vēl kāds solis – pastāsti par to kādam, kam tu uzticies. Kad kāds cits zina par tavām vājībām, šī apziņa var tev palīdzēt. Bieži vien ir nepieciešama arī profesionāla palīdzība. Bet ir svarīgi saprast, ka tu neesi viens šinī cīņā.

Visbeidzot – ļoti svarīgi ir neatsacīties no pornogrāfijas pamazām. Piemēram, ja cilvēks pavadīja 10 stundas, skatoties pornogrāfiju, tad nevajadzētu šo laiku samazināt uz astoņām, sešām stundām un tā tālāk. Ir nepieciešama pilnīga atteikšanās. Nepieciešams izdzēst visas slepenās mapes, visas mājaslapas un tamlīdzīgi.

Jūs daudz stāstāt par Dieva nolūku attiecībā uz cilvēka seksualitāti. Kāds ir šis nolūks un kāpēc pornogrāfija tajā neiederas?

Dievs radīja seksu ne tikai, lai cilvēki vairotos, bet lai viņi to arī izbaudītu. Bet viņš neradīja vienpusēju baudu vai tādu baudu, kas ievaino citus cilvēkus. Dievs ir paredzējis seksu diviem cilvēkiem, kuri izteikuši kopīgu piekrišanu, izrāda cieņu un emocionālu tuvību. Taču pornogrāfijā mēs saskatām ko pilnīgi pretēju – savtību, izolāciju, atkarību, tikai fizisku baudu, pazemošanu un “vieglu” baudu. Pornogrāfija izkropļo to, kas ir dievišķais ideāls. Un tieši to arī sātans vienmēr dara – izkropļo to, ko Dievs mums ir dāvājis.