Adventistu baznīcas vadītāji ikgadējā rudens sesijā apspriež, kā vadīt misiju krīzes laikā

13. oktobris, 2021 | Adventist Review

“Mēs sastopamies ar neparastām situācijām,” sacīja Ģenerālkonferences prezidents Teds Vilsons, atklājot Septītās dienas adventistu baznīcas 2021. gada Ģenerālkonferences rudens sesiju. “Kā mums vadīt misiju krīzes laikā?”

Vilsona uzruna atklāja vienu nedēļu ilgo pasākumu, kas šogad notika Silverspringsā, Merilendas štatā, ASV, kā arī tiešsaistē tiem delegātiem, kas nevarēja ierasties klātienē.

Vilsons atzina, ka daudzi šīs pandēmijas laikā ir “paguruši” - viņi ir zaudējuši drosmi. “Kā gan mēs varam turpināt doties uz priekšu?” viņš jautāja. Kā norāda Vilsons, vienīgā atbilde ir pilnībā paļauties uz Kristu. “Viņš ir mūsu adventes kustības vadītājs,” Vilsons uzsvēra.

Ikgadējās rudens sesijas sapulces ietver arī biznesa sanāksmes, kuru laikā Ģenerālkonferences izpildkomitejas locekļi no visas pasaules balso par projektiem, atskaitēm un iniciatīvām, kā arī apspriež citus finansiālos un draudzes jautājumus. Rudens sesijas sākumā, 7. un 8. oktobrī, norisinājās LEAD (“Leadership Education and Development” - Līderības izglītība un attīstība) konference, kuras mērķis bija iedvesmot draudžu vadītāju un locekļu garīgo attīstību. Šogad konferences tēma bija “Cauri vētrām: misija krīzes laikā”. Organizatori uzskatīja, ka šis ir vispiemērotākais temats, ņemot vērā to, ka adventistu draudze mācās pielāgoties jaunajai realitātei, ko ir veicinājusi COVID pandēmija. (..)

Padomju laikos

Artūrs Štele, Ģenerālkonferences viceprezidents, vērsa uzmanību uz tām mācībām, kuras draudze apguva padomju laikos, piedzīvojot vajāšanas un ierobežojumus. “Valdības plāns bija izskaust reliģiju sabiedrībā,” sacīja Štele. “Daudzi uzticīgi kristieši tika noslepkavoti.”

Štele norādīja, ka, lai gan adventistu draudzei bija jāpiedzīvo daudz ciešanu un izaicinājumu, tostarp draudzes locekļu un mācītāju zaudējumu, draudze ne vien izdzīvoja, bet tās locekļu skaits pieauga. Štele sacīja, ka no šīs vēstures varam mācīties pilnīgu paļāvību un uzticību Dieva Vārdam grūtību laikā. “Ticīgie ne vien lasīja, bet arī ievēroja Bībeles patiesības. Ticīgie visu uzlūkoja mūžības perspektīvā - Debesis bija īstas. Pastāvēja apziņa, ka vēsts ir steidzami jāizplata.”

Viņš arī runāja par draudzes tā laika elastīgumu un radošumu. Draudze spēja pielāgoties. “Kad pielūgsme bija aizliegta, ticīgie mazās grupās vai pa pāriem pulcējās agri no rīta vai vēlu vakarā. 
 

Tā kā dzimšanas dienas svinības Padomju laikos bija atļautas, ticīgie katru sestdienu rīkoja “dzimšanas dienas svinības”. Draudžu sapulces dažkārt notika bēru laikā.”

Vēl cita mācība, ko varam gūt no draudzes Padomju laikos, ir tāda, ka ikviens cilvēks bija iesaistīts misijas darbā. “Lielākā daļa mācītāju atradās cietumā, tādēļ draudžu locekļiem vajadzēja paveikt darbu,” sacīja Štele. “Mūzikas grupas rīkoja mēģinājumus nakts laikā un turpināja dziedāt, lai gan tas bija aizliegts. Lai gan mācītāji tika arestēti, viņi zināja, ka viņu draudzes izdzīvos. Tā ir mācība mums visiem. Paturēsim prātā Debesis. Pārliecināsimies, ka visi ir iesaistīti Tā Kunga darbā.”

Mācības no adventistu un kristiešu vēstures

Ziemeļu Anglijas konferences jauniešu nodaļas vadītājs Ādams Ramdins pievērsa uzmanību valdensiešu pieredzei. Gadsimtu garumā viņi spēja aizstāvēt Dieva Vārda patiesību Alpu kalnu ielejās. Valdensieši īpaši rūpējās par savu bērnu izglītošanu. “Viņi zināja, kam viņi ticēja, kāpēc viņi tam ticēja, un viņi ļoti skaidri apzinājās, ka šo vēsti viņi nevar paturēt pie sevis.”

Ramdins atgādināja, kā valdensieši pētīja Dieva Vārdu, gatavojās un devās uz lielajām Eiropas pilsētām, lai sludinātu vēsti. “Viņu mērķis bija atgriezt cilvēku sirdis,” viņš sacīja.

Ramdins uzsvēra, ka šī misija prasīja daudz. Daudzi zaudēja savas dzīvības tālu no draugiem un ģimenes. Taču “viņi zināja, ka šī misija ir svarīgāka par viņiem pašiem.” (..)

Uzrunas no Ģenerālkonferences ikgadējās rudens sesijas ir iespējams noskatīties šeit.