Piedošana - kā to īstenot savā dzīvē?

Piedošana. Tā ir tik būtiska kristieša dzīves sastāvdaļa, taču bieži vien tā atklājas tikai teorijā, nevis praksē. Mēs tiekam mācīti piedot, kad mums tiek darīts pāri, taču tas, kā to izdarīt, ne vienmēr tiek izskaidrots. Tādēļ mēs bieži nesaprotam, ko nozīmē piedot pilnībā. 

Vienalga, vai mēs esam tie, kas esam sāpināti, vai arī esam sāpinājuši citus, piedošana ir nepieciešama, lai tiktu sadziedētas rētas. Piedošana nekad nenotiek vakuumā, bet tai ir cieša saistība ar kādu citu cilvēku. Mēs varbūt teorētiski to saprotam, bet, kad mums patiešām ir kādam jāpiedod, mēs bieži vien paturam sevī aizvainojumu, atriebības pilnas domas vai arī uzskatām, ka tikai un vienīgi mums ir darīts pāri. Tas viss mums neļauj piedzīvot patiesu piedošanas prieku. 

TV kanāla 3ABN viceprezidents Džils Morikons sniedz 5 praktiskus soļus, kā īstenot piedošanu savā dzīvē.

1. Lūdz, lai Dievs piedod tev. Pat ja mēs uzskatām, ka mums ir darīts pāri, mēs nevaram dot to, kā mums pašiem nav. Ja mēs nelūdzam, lai Dievs piedod mums, mēs aizvien nesam sevī aizvainojumu. Tikai tas, kuram ir piedots, var saprast, kā piedot citam. (“Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.” Efez. 4:32)
2. Lūdz par otru. Patiesa lūgšana par otru cilvēku palīdz mums saskatīt to cilvēku, kurš mūs sāpināja, kā tādu, kuram ir nepieciešama Dieva žēlastība. Šajā brīdī mēs varam atzīt Dievam, ka mums ir grūti piedot, bet varam arī lūgt, lai Dievs mūsu piedošanu padara patiesu. (“Neatmaksājiet ļaunu ar ļaunu, nedz zaimus ar zaimiem, turpretim svētījiet, jo uz to jūs esat aicināti, lai jūs iemantotu svētību.” 1. Pēt. 3:9)
3. Atdod Dievam savu vēlmi atriebties. Šī nodošanās palīdz mums atbrīvoties no uzskata, ka mēs esam atbildīgi par taisnības un kārtības ieviešanu, kā arī palīdz apzināties, ka mums nav tiesību sodīt vai pamācīt otru cilvēku. (“Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots.” Lūkas 6:37)
4. Turpini praktizēt piedošanu. Šis solis ir svarīgs, jo piedošana ir process, nevis viens notikums. Mēs neesam nepatiesi kristieši, ja mums ir grūtības piedot vai arī pēc laika mums ir jāpiedod atkal. Galvenais ir ļaut Dievam mums palīdzēt piedot. (“Naids rada savstarpējas nesaskaņas, bet mīlestība nosedz un izlīdzina visus pārkāpumus.” Sal. pam. 10:12)
5. Ļauj Dievam mainīt tavas jūtas. Šis ir viens no grūtākajiem piedošanas soļiem. Lai mēs būtu patiesi brīvi, mums ir jānotic, ka piedošana ir pietiekama, pat ja mēs tā nejūtamies. (“Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi.” Eceh. 36:26)

Nepieciešamība piedot mums palīdz apzināties, ka mēs nevaram to izdarīt paši savos spēkos, bet ka mums ir vajadzīgs Dieva spēks. Piedošana nevien padara maigākas mūsu sirdis, bet arī māca mums paļauties uz Dievu. 

Morikons norāda, ka patiesa brīvība nāk no piedošanas, saprotot, ka, “ja es nepiedodu, ja es neatdodu to, kas ir manā sirdī, Dievam nevar būt piekļuve pie manas sirds, bet tieši to Viņš vēlas. Viņš vēlas ienākt manā sirdī un izmainīt mani.” Piedošana citiem arī atklāj Kristus raksturu, kas ir pilnīgs pretstats šīs pasaules valdnieka raksturam. Morikons apliecina, ka piedošana ir Dieva Vārda īstenoša savā dzīvē, sakot:

“Tu vari lasīt Dieva Vārdu un nolikt to atpakaļ plauktā, vai arī tu vari lasīt Dieva Vārdu un saskatīt, kā Jēzus runā uz tevi, ka tu esi Viņa bērns un ka pat sāpīgos brīžos Viņš var nest mieru, dziedināšanu un atjaunošanu.”