Teds Vilsons sludina tukšā laukumā

Es jutos mazliet zaudējis drosmi - lai gan tam tā nevajadzēja būt -, kad es aizvadītajā nedēļā piecēlos un ieraudzīju tukšu lauku Mindoro salā, Filipīnās. Bet spēcīgais lietus, kas šķita kā lāsts, izvērtās par lielu svētību!

No debesīm sāka krist lietus lāses, kad Nensija Vilsone uz lielas skatuves kāda lauka malā Filipīnu salās vadīja vakara veselības semināru, kuru apmeklēja simtiem kādreizējo bandītu.
 
Kad viņas vīrs, Septītās dienas adventistu baznīcas prezidents Teds Vilsons, piecēlās, lai sniegtu uzrunu, gāza spēcīgs lietus. Vilsons, kurš bija ģērbies tradicionālā filipīniešu kreklā, pārlaida skatienu laukam, kurā atradās simtiem tukšu plastmasas krēslu, katrs divu metru attālumā viens no otra.
 

Lietum un vējam pieņemoties spēkā, tikai daži no kādreizējiem bandītiem bija pamanāmi pie skatuves. Izskatījās, ka šis evaņģelizācijas pasākums bija izgāšanās.

 Maikls Dants, vecākais Adventistu Vispasaules radio inženieris, izjuta dziļu vilšanos. Viņš kopā ar Vilsonu un 42 citiem draudzes darbiniekiem bija saņēmis īpašu atļauju no Filipīnu valdības, lai iekļūtu valstī un noturētu šīs evaņģelizācijas sanāksmes pat COVID-19 pandēmijas laikā. Sanāksmes bija paredzēta kā kulminācija tām pūlēm, kas aizsākās jau 2019. gadā, kad bandīti, kas bija paslēpušies Mindoro kalnos, pavisam negaidīti sāka klausīties Adventistu Vispasaules radio un izteica vēlmi pēc Bībeles studijām.
 
“Es jutos slikti,” sacīja Dants, atminoties to brīdi, kad viņš no tehniskās vadības telts noraudzījās uz tukšo lauku. No šīs telts viņš 11. novembrī palīdzēja Vilsonam sniegt uzrunu par mirušo stāvokli. “Es jutos tā, it kā pūlis būtu izgaisis.”
 
 

Negaidīta svētība

 
Bet lietus izvērtās par svētību. Kamēr Vilsons sludināja šķietami tukšajām sēdvietām, 1000 cilvēku liels pūlis klausījās uzrunu no paštaisītām pajumtēm lauka malā. Kādreizējie bandīti bija pārsteigti, ka slikto laikapstākļu dēļ sanāksme netiek atcelta, un viņi sacīja viens otram, ka adventistiem acīmredzot ir kāda svarīga vēsts, ko nodot, ja jau viņi turpina sludināt pat vētras laikā.
 

Pēc evaņģelizācijas sanāksmēm divu dienu garumā 700 kādreizējie bandīti atdeva savas sirdi Jēzum Mindoro salā. Šo cilvēku izvēle par labu Dievam noslēdza 50 gadus ilgstošo konfliktu, kas ir prasījis 40’000 cilvēku dzīvības.

 “Tas Kungs kopā ar lietu sniedza īpašu iedrošinājumu šiem cilvēkiem,” Vilsons sacīja intervijā. “Ja nebūtu lijis vai ja mēs nebūtu turpinājuši sludināt lietus laikā, viņos nebūtu nostiprinājusies šī pārliecība un uzticība. Pat lietus bija kā svētība.”
 
Taču 11. novembrī šie laikapstākļi izskatījās kā lāsts. Vilsonu pāris un citi komandas locekļi sasniedza Mindoro salu pēc tam, kad tika pārvarēti dažādi ar COVID-19 pandēmiju saistītie izaicinājumi, tostarp obligātā 10 dienu karantīna Filipīnu galvaspilsētā. Lauks bija cilvēku pārpildīts, kad Nensija Vilsone sāka runāt par veselīgu ēdienu nozīmi. Simtiem kādreizējo bandītu sēdēja īpaši nozīmētā zonā tieši pie skatuves.
 
 

Zaudējot drosmi

 
Teds Vilsons sacīja, ka viņš jutās kā zaudējis drosmi, kad ieraudzīja tukšo lauku.
 

“No cilvēcīgā skatupunkta raugoties, ja godīgi, tas nebija iedrošinoši,” viņš sacīja. “Es nodomāju: “Oho, labi, es varu sludināt, bet te neviena nav.”

 Bet viņš nekad neiedomājās atcelt sanāksmi.
 
“Tas bija kas tāds, ko mums vajadzēja izdarīt, tādēļ mēs to darījām,” viņš sacīja.
 
Kad Vilsons sludināja, gāza spēcīgs lietus, bet viņš sludināja līdz pašām beigām. Viņa izmirkusī komanda ierausās “busiņos” un ar drūmu noskaņojumu devās uz viesnīcu. Tikai nākamajā rītā viņi uzzināja, ka cilvēku pūlis bija palicis uz visu sanāksmes laiku, un ka cilvēkus īpaši uzrunāja Septītās dienas adventistu neatlaidība.
 
“Tas noteikti bija svarīgi, citādi mācītājs Vilsons būtu kļuvis mazdūšīgs,” sacīja viens no kādreizējiem bandītiem.
 
Viens no Filipīnu armijas ģenerāļiem sacīja: “Šie cilvēki nedevās mājās. Viņi bija pajumtēs un klausījās. Viņi ir ļoti ieinteresēti tajā, ko dzird.”
 
Valdība ir izteikusi piedošanu kādreizējiem bandītiem, un AWR strādā kopā ar Filipīnu valdību un nevalstiskajām organizācijām, lai palīdzētu viņiem sākt dzīvot jaunu dzīvi.
 
 

Esiet par visu pateicīgi

 
Vilsons bija priecīgs, uzzinot, ka bandīti bija palikuši un klausījušies.
 

“Katram mākonim ir sava zelta maliņa,” viņš sacīja. “Svarīgi ir nodoties Dieva rokās, lai Viņš tev varētu atklāt šo zelta maliņu. Citādāk tu vienmēr raudzīsies uz lietām negatīvi. “Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.”

 “Nekad nepieļauj, lai kaut kas – pandēmija, laikapstākļi vai kas cits – tevi apturētu no Triju eņģeļu vēsts pasludināšanas,” viņš sacīja. “Jēzus nāks drīz!”