Šajā gadā nolēmām, ka ir atkal pienācis laiks kopīgai ekskursijai. 2.augustā devāmies uz Klaipēdu un tās apkārtni.
Jāsaka, ka, jau plānojot šo ekskursiju, redzēju, kā Dievs brīnišķīgi visu pakārto, un ticēju, ka arī ekskursija būs izdevusies. Mūsu draudzīte nav liela, tāpēc aicinājām pievienoties savus draugus, kaimiņus, radiniekus. Atsaucība bija liela, ka bija pat jānomaina autobuss uz vairāk sēdvietām nekā iepriekš bija plānots. No 45 līdzbraucējiem 15 cilvēki bija mūsu draugi. Lietuvā mums pievienojās viens brālis no Lietuvas, kas atvēlēja šo dienu mums, lai varētu palīdzēt visur veiksmīgi nokļūt un ko vairāk pastāstīt.
Mūsu kopīgais brauciens sākās pl.6:00 no rīta. Ceļš bija tāls, bet laiks pagāja samērā raiti, un drīz jau bijām klāt Klaipēdā, kur mūsu pirmais mērķis bija redzēt izrādi Delfinārijā. Pirms nokļuvām Delfinārijā, piedzīvojām arī kādu kuriozu. Mēs veiksmīgi bijām paspējuši uz prāmi, kas pieved tieši pie Delfinārija, pagāja dažas minūtes, bija jākāpj nost no prāmja. Redzēju, cik veiksmīgi visi nokāpj, un sāku organizēt visus uz kopbildi. Sacīju, ka tūlīt atnāks mans vīrs un uztaisīs kopbildi. Kamēr es visu organizēju, izrādās, mans vīrs ar meitu un mammu nepaspēja nokāpt no prāmja, un tagad fotogrāfs (mans vīrs) no prāmja mums visiem māj atvadu sveicienu. Es pat nepaspēju īsti apjukt, un tūlīt jau uzradās cits fotogrāfs, kurš visus nofotografēja. Labi, ka mums bija rezervē vēl laiks, un mans vīrs, meita un mamma tomēr paspēja laikā ierasties uz izrādi Delfinārijā.
Delfinārijā visi piedzīvojām brīnišķīgas emocijas, ko sniedza delfīni un viņu treneri. Pēc tam kopīgi devāmies pastaigā uz tālāko prāmja piestātni, apskatot dabu, zvejnieku mājiņas un kuģus. Pēc atgriešanās pilsētā izgājām nelielā ekskursijā par Klaipēdas vecpilsētu un tad devāmies uz tirdzniecības centru “Akropole”, kur baudījām pusdienas un nopirkām kādu kārumu. Bet tālāk mūsu ceļš veda uz Mini ZOO, kas ir dažus kilometrus no Klaipēdas. Tas ir neparasts ZOO, jo daži dzīvnieki staigā brīvā vaļā, tos var noglaudīt, ar tiem var tuvu nofotografēties. Īpaši tuvu var aplūkot tīģerus, lauvas, leopardu, pumu.
Laiks paskrēja, bet vēl mājupceļā mums bija plānots iebraukt pie Robertas (mūsu lietuviešu drauga, kas mūs pavadīja ceļojumā). Tā kā diena bija karsta, tad ciemošanās pie Robertas bija īsts atveldzējums pirms mājupceļa. Tur bija patīkama lauku atmosfēra, kur varējām baudīt atpūtu un sadraudzību. Vislielākais baudījums, man šķiet, bija bērniem, jo pie Robertas ir iekārtota vieta, kur notiek vasarā vairākas nometnes, līdz ar to pie viņa bērniem bija plašas iespējas: uzspēlēt basketbolu, galda tenisu, izšūpoties, izlēkāties pa batutu, kā arī izmēģināt īpašas Tarzāntrases. Jāsaka, ka pat pieaugušajiem, kur nu vēl bērniem, gribējās, kaut vēl varētu ilgāk palikt… bet diemžēl bija jādodas mājupceļā. Tā, kopīgi vienojoties dziesmās un lūgšanā, atvadījāmies no jaukajiem saimniekiem un ar patīkam atmiņām devāmies mājās.
