Esam Liepājā, adventistu dievnamā. Ir no pasaules radīšanas iesvētītās svētās dienas, sabata, rīts. Pēc dievkalpojuma sākas gatavošanās Bērnu draudzes dievkalpojumam.
Sapulces telpā uz paaugstinājuma Ceļa meklētāji ar mazākiem bērniem saskaņo ansambļa dziesmas. Jaunieši pielāgo sava apģērba detaļas teātrim par Esteres laiku, Kēniņš Ahasfers ielāgojas savā tronī, Estere iejūtas savā lomā, tāpat Hamans un Mardohajs.
Pie ieejas bērniem no pilsētas katram tiek iedots papīra maisiņš sava darinājuma līdzi paņemšanai un dalībnieka kartīte, Agnese un Andris laipni viņus sagaida. Atnāk kādi sešdesmit bērni ar vecākiem.
Tuvojoties dievkalpojuma sākumam, gatavošanas kustības tik ļoti paātrinās, ka sāk atgādināt Ecēchiēla grāmatā pirmajā nodaļā aprakstīto.
Tad uz ekrāniem parādās minūšu atskaitītājs – cik to palicis līdz sapulces sākumam. Pēdējās minūtes tiek sagaidītas ar bērnu skaļiem prieka saucieniem. Varbūt kāds iemidzis zīdainītis tiek pamodināts. Uz ekrāniem parādās pēdējā minūte. Kalpojošās komandas saskaņotā programma var sākties.
Ineta sveic un uzrunā bērnus. No zāles atsaucas priecīgas bērnu balsis. Uz paaugstinājuma zāles priekšā kādi divdesmit dažāda vecuma jaunieši un bērni dzied slavas dziesmas, sākot šo pēcpusdienas tikšanos.
Kad tiek spēlēts teātris par Esteres laiku, zālē laiku pa laikam iestājas pilnīgs klusums. Vizuālās dziesmas laikā zālē visi pieceļas un dzied līdzi par radīšanu, par pestīšanu. Pēc tam klātesošos iepriecina bērnu zvanu orķestra brīnišķīgais skanējums, kas krāsains tāpat kā katrs zvans savā krāsā.
Zālē esošie bērni tiek aicināti veidot arī paši savu orķestri. Te nu Gitai un viņas palīgiem ir ko darīt, lai 30-40 bērnus nostādītu zāles priekšā, dodot katram savu muzikālo instrumentu. To visu vajag diriģēt tā, lai trīsdaļīgais orķestris skanētu. Jā, skan, pa laikam arī efektīgas bungas.
Zāles priekšā tiek aicinātas Olga, Eva, Selita, Agnese, Juris, Anna, Aksana no Priekules, Santa un Inese no Aizputes. Viņi visi ir dažādu nodarbību talantīgi pasniedzēji, lai vadītu darbošanos bērnu rokām un prātiem; tas notiek blakus zālē. Tur veido kaklarotas, krāso bildes, veido kroņus un tamlīdzīgas nodarbes. Piemēram, no sīkām krellītēm veido aprocītes.
Vestibilā starp abām zālēm Agnese un viņas palīgi piedāvā tiem, kas vēlas, ātri ieveidot frizūru. Seši, septiņi bērni stāv rindā. Zēniem parasti tiek veidota matu stāvfrizūra, meitenes tiek pie dažādām bizēm. Kopā ar Juri bērni noskaidro, kas ir lūgšana, un lūdz Dievu.
Kad mazajā zālē bērnu rokas ir padarbojušās un kaut kas sev par piemiņu ir izveidots, visi atgriežas lielajā zālē, kur vadītājas Ineta un Aiva, pārrunājot Esteres stāstu, bērnus pārjautā, ko atcerējušies un mācījušies no sapulcē pirmā daļā redzētā un dzirdētā. Priecīga atsaucība un paceltās rociņas dod ziņu, ka vēlas atbildēt mikrofonā.
Vēl kādas jaukas dziesmas un tad- mielasts. Ēdiens ir garšīgs un veselīgs. To sarūpējušas Santa, Rūta, Dzidra, Iveta.
Rudenīga diena ātri krēslojas. Laiks posties uz mājām.
Pie izejas vēl katram bērnam salds atvadu sveiciens. Atā, jaunie draugi! Atā sabats! Līdz nākošai tikšanās reizei!
Lai Bērnu draudzes ideja un prakse no Anglijas caur Liepājai iet visā Latvijā!
