Vecpiebalgas draugi

5. februāris, 2016

Ir kluss, balts, salts ziemas rīts. Visi koki, lauki un ceļi pārklāti ar vieglu, baltu sniega segu, kas tiem, kas uz to raugās, liecina par lielu mieru. Šāda miera apņemta, mūs sagaida Vecpiebalga 24.janvāra rītā, bez vēja pūsmiņas, kupenu pilna, vien celiņi iztīrīti līdz māju durvīm. Protams, ceļš ir tīrs arī uz Vecpiebalgas kultūras namu, kurš pēc brīža būs ļaužu pilns, ka nebūs nevienas brīvas sēdvietas, jo ielūgti ir 267 bērni, bet krēsli zālē 250, tiek nesti papildus soli, lai visiem viesiem būtu kur apsēsties.

Un tur jau piebrauc autobuss aiz autobusa no Vecpiebalgas novada 5 pagastiem! Ar pagasta gādību tiek atvesti visi bērni no trūcīgām, maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm, lai šodien tiktos ar „Adventes Vēstis” lasītājiem tik iemīļoto Vārnēnu Krū, apvienoto abu Cēsu un Ērgļu draudžu bērnu ansambli, ,,Sadraudzības" Leļļu teātri, kā arī daudziem jo daudziem ceļa meklētājiem un Agri Reiznieku no Ērgļiem- koncertā  „Mīlestības spēks”, pēc kura bērni saņems ļoti gaidītās ADRA  Austrija sarūpētās dāvanas.

Ienākot pa kultūras nama durvīm, katram atnācējam bija sagatavota īpaša sirsniņa, kuras vienā pusē tika uzrakstīts bērna vārdiņš un otrā iedrošinošs Bībeles teksts. Vēlos piebilst, ka šos vārdiņus rakstīja ceļa meklētāji, kuri paši piedalījās vasaras nometnē Alauksta krastā Vecpiebalgā. Ielūgto Vecpiebalgas novada bērnu vidū bija tādi, kuri šajā nometnē piedalījās, viņiem bija neviltots prieks - satikt savu nometnes skolotāju un tieši no viņas rokām saņemt šo sirsniņu ar savu vārdiņu!

Un tad jau sākās pats koncerts, kurā bērnus uzrunāja Vārnēns Krū, kurš labprāt kopā ar bērniem noskatījās leļļu teātra izrādi ,,Ziemassvētku stāsts" un koncertu, kā arī atcerējās notikumus nometnē, noskaties nelielu video.

Šoreiz tas kopumā nebija parasts koncerts. Katram pasākuma dalībniekam - lielam un mazam- bija iespējams pastāstīt, padiskutēt ar Vārnēnu Krū un viņa palīgiem- ceļa meklētājiem- par  šādiem jautājumiem:

  1. Kas tev sagādā prieku? Par ko priecājies visvairāk?
  2. Kas tev raisa sitas, mīļas domas?
  3. Vai tev ir draugs? Kādam jābūt labam draugam? Kāds draugs esi tu pats?

Pēc šīm diskusijām bērni bija daudz drošāki, jo nu jau jutās kā  pasākuma dalībnieki. Tad bija laiks arī  doties pēc dāvanām un stāties kopējai fotogrāfijai.

Te dažu mūsu komandas biedru domas par šo pasākumu:

Beāte (16g.): ,,Šajā pasākumā reāli piedzīvoju to, ka, otram dodot, pats iegūsti milzīgu prieku! Tiem, kas bijām ,,paku došanas komandā'', bija iespēja izvēlēties - tieši kura vecuma bērniem dot ADRA dāvanas. Es izvēlējos 5 gadīgos zēnus. Tas patiesi bija tik aizkustinoši redzēt, kā nāk tāds mazs ķipars - satraukts un nobijies. Bet, kad tu viņam droši un sirsnīgi ieskaties acīs un saki: „Lūdzu, te ir tava paka!'' , tad ķipara acis iemirdzas kā zvaigznes, viņš priecīgs saka: „Paldies!'' un aiziet jau ar citu pašapziņu. Jā, acu kontakts šajā dienā mums visiem deva tik daudz enerģijas! Kad būšu savās skolas gaitās un man vajadzēs jaunus spēkus, tad ar prieku atcerēšos šos brīžus!"

Ieva Birziņa 18.gadi – „Man vislabāk patika saruna ar diviem maziem puisīšiem. Mēs runājām par to, kāds ir īsts draugs, kā arī par to, ka draugs palīdz visās situācijās. Aizrunājāmies arī par to, kā būtu, ja nonāktu tuksnesī vieni paši, kā tad varētu rīkoties. Viens no puišiem stāstīja veidus, kā izkļūtu no tuksneša un kā signalizētu lidmašīnām, bet ar otru mēs vairāk runājām par Dieva palīdzību tādā situācijā, un man bija iespēja pastāstīt, kā Dievs man ir palīdzējis.

Noslēgumā Vecpiebalgas sociāla dienesta vadītāja Velga ar lielu aizkustinājumu teica, ka viņas novada ģimenes no mums saņēmušas lielu mīlestības devu un ka viņa  ļoti labprāt vēlas mūsu komandu satikt ne vienu reizi vien! Kā pateicība par šo koncertu visai komandai bija sarūpētas pusdienas, kur varējām, pie gara galda sēžot, izteikt pateicību Debess Tēvam par iespēju pagodināt Viņu šajā tik atsaucīgajā novadā!