Izlasīt Bībeli vienā mēnesī?

Pirms vairākiem gadiem es, jauns tēvs un žurnālistikas pasniedzējs, piedzīvoju garīgu šoku.

Mans draugs Garijs man pastāstīja, ko viņš dara katru janvāri - viņš izlasa Bībeli šī viena mēneša laikā. Es biju izbrīnīts: “Visu Bībeli vienā mēnesī?” Bet, kad es aplūkoju savu 1200 lappušu biezo Bībeli, es sapratu, ka man būtu jāizlasa tikai 40 lappuses dienā. Taisnība, šāda metode man neļautu dziļi un uzmanīgi pētīt Dieva Vārdu, bet ar tās palīdzību es varētu izlasīt katru neizlasīto lappusi, no 1. Mozus grāmatas līdz Atklāsmes grāmatai, no Dzīvības koka līdz Dzīvības kokam. “Galvenā atslēga,” sacīja Garijs, “ir lasīt bez pārtraukuma.” Es nolēmu to izmēģināt.

Dienu pēc dienas es janvārī pavadīju, lasot Svētos Rakstus. Es lasīju pirms saullēkta, starp nodarbībām, kuras pasniedzu, pusdienlaikā, kā arī gaidot meitas mašīnā pie skolas un pēc tam, kad viņas bija aizgājušas gulēt. Nodaļu pēc nodaļas - es nespēju noticēt, cik ātri es virzījos uz priekšu. Tikai piecu dienu laikā es biju izlasījis visas Mozus grāmatas (3. Mozus prasīja tikai pusi dienas!) un tad pievērsos jau Jozua, Soģu, Rutes un Samuēla grāmatām. Glābšanas plāns atklājās manā acu priekšā pantu pēc panta.

Kad mans prāts bija pārņemts ar Rakstiem, man nebija laika nekam citam - sociālajiem medijiem, sporta ziņām, dzīves raizēm un prātošanai. Lasot par Dāvida un Salamana dzīvi Jeruzālemē un Daniela un Esteres piedzīvojumiem izsūtījumā, es izjutu attiecību dinamiku, kāda ebrejiem bija ar Dievu. Kad es biju sasniedzis Hagaja, Caharijas un Maleahija grāmatas, es izjutu dziļas ilgas pēc Mesijas, kas mūs visus izglābtu. Tas saulainais rīts, kurā iesāku lasīt Mateja evaņģēliju, bija viens no labākajiem brīžiem manā dzīvē.

Kamēr es lasīju savu Bībeli, es ne tikai atzīmēju pantus, kas mani dziļi aizkustināja, bet arī grāmatas - Vecajā Derībā tās bija 5. Mozus, Ezras, Jesajas; Jaunajā Derībā Jāņa, Ebrejiem un Jēkaba. Visuzrunājošākā grāmata bija vēstule efeziešiem un tās aicinājums “dzīvot tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa.” (Ef. 4:1)

Tai pat gadā es devos uz Izraēlu, lai kristītu savas meitas Jordānas upē, un, atgriežoties mājās, saņēmu negaidītu aicinājumu kļūt par mācītāju. Baidoties no izgāšanās, es vilcinājos līdz brīdim, kad saņēmu zvanu no kāda drauga, kuru nebiju saticis 17 gadus. Viņš man teica, ka Dievs viņam ir licis man pateikt, lai staigāju Dieva svētību pilnībā.

Tāda bija mana pieredze, viena mēneša laikā izlasot Bībeli. Kāda varētu būt tava?